Gandrīz 40 procenti Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņi baidās no novecošanas, bet vēl vairāk iedzīvotāju ir saskārušies ar diskrimināciju sava vecuma dēļ. Visbiežāk ar diskrimināciju sava vecuma dēļ cilvēki sastapušies tieši darbavietā.
Latvijā ik gadu palielinās cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem skaits. 2020. gadā Latvijā kopumā bija 27 870 cilvēku ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, kuriem bija noteikta invaliditāte. Salīdzinot ar citām iedzīvotāju grupām, tieši šiem cilvēkiem ir vismazākās iespējas iegūt algotu darbu.
Valsts kontrole, aktualizējot pēdējos gados veikto revīziju rezultātus labklājības nozarē, secinājusi, ka vismaz divas trešdaļas ieteikumu un priekšlikumu nav ņemti vērā un ieviesti dzīvē. Viens no būtiskākajiem priekšlikumiem, kura ieviešana nekādi nevirzās uz priekšu, ir izdienas pensiju politikas pārskatīšana.
Katru gadu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests dodas uz vairākiem simtiem izsaukumu, kas saistīti ar sirdsdarbības apstāšanos sabiedriskās vietās. Dati liecina, ka 92 procentos šo gadījumu pacientam konstatēta nāve un to konstatējusi ārstu brigāde, ierodoties izsaukuma vietā.
Lai arī vakcinācija pret Covid-19 praktiski ir apstājusies, Zāļu valsts aģentūra turpina izvērtēt ziņojumus par iespējamām blakusparādībām pēc vakcīnas. Līdz šim eksperti izvērtējuši jau 30 Covid-19 vakcīnu blakusparādību ziņojumus, kuros sniegta informācija par letāliem gadījumiem pēc vakcīnas saņemšanas.
Veselības rādītāji Latvijā salīdzinājumā ar Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un citām Eiropas valstīm ir dramatiskā līmenī, un to ietekmē Latvijas iedzīvotāju kritiskā veselības pratība. Latvijas Jauno ārstu asociācija uzskata, ka situācija steidzami jālabo.
Valsts operatīvā medicīniskā komisija atcēlusi ārkārtas situāciju medicīnā, jo saslimstība ar Covid-19 turpina samazināties un arvien mazāk Covid-19 pacientu nonāk slimnīcās.
Covid-19 saslimstībai samazinoties, no 1. aprīļa tiek atcelti līdzšinējie epidemioloģiskās drošības pasākumi. Tomēr ārstniecības iestādēs, ieslodzījuma vietās un sociālās aprūpes centros, kur ir īpaši augsts inficēšanās risks, maskas jāturpina lietot.
Veselības ministrija uzskata, ka arī zālēm ārpus valsts kompensācijas sistēmas receptēs ir jānorāda vienīgi starptautiskais nepatentētais nosaukums jeb aktīvā viela, nevis konkrētas firmas un konkrēta nosaukuma medikaments.
The Latvian Health and Social Care Workers' Union opposes the retention of the mandatory Covid-19 vaccination requirement for workers in certain sectors.
Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība iebilst pret to, ka atsevišķu nozaru darbiniekiem tiek saglabāta prasība par obligātu vakcinēšanos pret Covid-19.
Jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits samazinās, tomēr katru dienu slimnīcā nonāk vairāk nekā simt pacientu. Slimību profilakses un kontroles centra dati apliecina, ka pacientu ar smagu Covid-19 slimības gaitu īpatsvars nesamazinās.
Datos par tuberkulozes saslimstību Latvijā jūs redzēsiet strauju saslimušo skaita kritumu. Diemžēl tā nav patiesība, saka Rīgas Austrumu slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centra galvenā ārste Andra Cīrule. Pasaules veselības organizācija norāda, ka pēdējos gados Covid-19 pandēmijas dēļ 20 līdz 30 procenti tuberkulozes gadījumu netiek atklāti.
Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropā pēc veselīgi nodzīvotiem dzīves gadiem pēc 65 gadu vecuma. Pensionējies cilvēks Latvijā veselīgi nodzīvo vidēji vien četrus piecus gadus, savukārt vidēji Eiropas Savienībā seniori nodzīvo veselīgi vismaz desmit gadu.
Vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību pēdējā gada laikā ir samazinājušies ienākumi. Iedzīvotāji kā iemeslus ienākumu kritumam min samazinātu atalgojumu, saīsinātu darba laiku, darba zaudēšanu vai uzņēmuma bankrotēšanu.
Puse Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem uzskata, ka Covid-19 krīze negatīvi ietekmējusi viņu garīgo veselību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada iedzīvotāju aptaujas par ienākumiem un dzīves apstākļiem dati.
Lai mazinātu nevienlīdzību un nodrošinātu vairumam Latvijas iedzīvotāju visaptverošus vēža aprūpes pakalpojumus, kā arī samazinātu vēža radīto slogu uz valsti un palīdzētu valdībai uzlabot vēža profilaksi un vēža aprūpes pakalpojumus, Latvijā uzsākts Eiropā pirmais visaptverošs vēža aprūpes uzlabošanas projekts “Vēža aprūpes koordinācijas un skrīninga uzlabošana Latvijā un Slovākijā”.
Eiropas Komisija ir apstiprinājusi Eiropas vēža uzveikšanas plānu, nosakot onkoloģiju kā prioritāti veselības aprūpes jomā. Šis plāns paredz, ka līdz 2030. gadam 90 procenti onkoloģijas pacientu ārstēšanu saņems starptautiski akreditētā Vēža centrā.
Pieejamība onkoloģisko slimību diagnostikai un ārstēšanai nevar būt atkarīga no tā, kādā valstī cilvēks ir piedzimis, tomēr realitātē diemžēl tā notiek. Resursu bagātās Eiropas valstis var atvēlēt uz pusi lielāku finansējumu vēža ārstēšanai, tomēr nauda ne vienmēr ir galvenais.
Neirologi Pasaules miega dienā uzsver, cik svarīgs ir pilnvērtīgs miegs ikviena cilvēka dzīvē. Nepietiekams vai nekvalitatīvs miegs ietekmē koncentrēšanās spējas, atmiņu, garastāvokli.
Sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā kopējais uzkrājums pašlaik ir 1,4 miljardi eiro, no kura daļa uz laiku noguldīta Valsts kasē. Tā Labklājības ministrija plānojusi nopelnīt papildu naudu sociālajam budžetam, jo – lai arī miljards eiro izklausās gana svarīgi – sociālajam budžetam, kur viena mēneša izdevumi ir virs trim miljardiem eiro, tas, pēc ekspertu sacītā, neesot liels uzkrājums.
Smagā, vidējā vai pavisam vieglā formā pārslimots Covid-19 lielai daļai cilvēku ir atstājis sekas. Lielākā daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pēc izslimošanas ar šo vīrusa izraisīto slimību viņiem ir dažādas veselības komplikācijas jeb tā sauktais garais Covid-19. Visizplatītākie veselības sarežģījumi, par ko liecina pacienti, ir nogurums un nespēks, vispārējs vājums, galvassāpes un pastiprināts stress. Lai arī pašlaik saslimstība ar Covid-19 samazinās, tomēr tā joprojām ir augsta, un kopumā Latvijā jau vairāk nekā 760 000 iedzīvotāju ir pārslimojuši Covid-19.