Puse Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem uzskata, ka Covid-19 krīze negatīvi ietekmējusi viņu garīgo veselību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada iedzīvotāju aptaujas par ienākumiem un dzīves apstākļiem dati.
Lai mazinātu nevienlīdzību un nodrošinātu vairumam Latvijas iedzīvotāju visaptverošus vēža aprūpes pakalpojumus, kā arī samazinātu vēža radīto slogu uz valsti un palīdzētu valdībai uzlabot vēža profilaksi un vēža aprūpes pakalpojumus, Latvijā uzsākts Eiropā pirmais visaptverošs vēža aprūpes uzlabošanas projekts “Vēža aprūpes koordinācijas un skrīninga uzlabošana Latvijā un Slovākijā”.
Eiropas Komisija ir apstiprinājusi Eiropas vēža uzveikšanas plānu, nosakot onkoloģiju kā prioritāti veselības aprūpes jomā. Šis plāns paredz, ka līdz 2030. gadam 90 procenti onkoloģijas pacientu ārstēšanu saņems starptautiski akreditētā Vēža centrā.
Pieejamība onkoloģisko slimību diagnostikai un ārstēšanai nevar būt atkarīga no tā, kādā valstī cilvēks ir piedzimis, tomēr realitātē diemžēl tā notiek. Resursu bagātās Eiropas valstis var atvēlēt uz pusi lielāku finansējumu vēža ārstēšanai, tomēr nauda ne vienmēr ir galvenais.
Neirologi Pasaules miega dienā uzsver, cik svarīgs ir pilnvērtīgs miegs ikviena cilvēka dzīvē. Nepietiekams vai nekvalitatīvs miegs ietekmē koncentrēšanās spējas, atmiņu, garastāvokli.
Sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā kopējais uzkrājums pašlaik ir 1,4 miljardi eiro, no kura daļa uz laiku noguldīta Valsts kasē. Tā Labklājības ministrija plānojusi nopelnīt papildu naudu sociālajam budžetam, jo – lai arī miljards eiro izklausās gana svarīgi – sociālajam budžetam, kur viena mēneša izdevumi ir virs trim miljardiem eiro, tas, pēc ekspertu sacītā, neesot liels uzkrājums.
Smagā, vidējā vai pavisam vieglā formā pārslimots Covid-19 lielai daļai cilvēku ir atstājis sekas. Lielākā daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pēc izslimošanas ar šo vīrusa izraisīto slimību viņiem ir dažādas veselības komplikācijas jeb tā sauktais garais Covid-19. Visizplatītākie veselības sarežģījumi, par ko liecina pacienti, ir nogurums un nespēks, vispārējs vājums, galvassāpes un pastiprināts stress. Lai arī pašlaik saslimstība ar Covid-19 samazinās, tomēr tā joprojām ir augsta, un kopumā Latvijā jau vairāk nekā 760 000 iedzīvotāju ir pārslimojuši Covid-19.
Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka vismaz vienā Latvijas pilsētā gripas pacientu skaits pārsniedzis 100 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju, kas nozīmē, ka Latvijā sākusies gripas epidēmija.
Ieilgstot Covid-19 pandēmijai un domājot, vai un kā koronavīruss paliks mūsu ikdienā arī turpmāk, arvien vairāk sabiedrības veselības pētnieku meklē veidus, kā iedzīvotāji varētu sargāt savu veselību un uzlabot imunitāti. Zinātnieki visā pasaulē pievērsuši uzmanību D vitamīna ietekmei gripas un koronavīrusa slimības risku samazināšanā.
Politiķi beidzot saņēmušies mazināt netaisnību pret jaunajiem vecākiem, kuri pēc bērna piedzimšanas dodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Netaisnība ir saistīta ar sociālajām iemaksām, kuras bērna kopšanas laikā tiek veiktas no minimālas summas un kas samazina nākotnes sociālās garantijas cilvēkiem, kuriem ir bērni.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti jaunākajā pārskatā par Latviju lielu uzmanību pievērš pensiju jautājumiem. Eksperti iesaka Latvijā veikt pensiju reformu un tās ietvaros palielināt pensionēšanās vecumu.
Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā, kas ir valstī lielākā brīvo darba vietu datu bāze, Latvijas darba devēji Ukrainas bēgļiem piedāvā jau vairāk nekā 4200 darba vietu.
Lai Latvijas seniori varētu ātrāk saņemt lielākas pensijas, labklājības ministrs Gatis Eglītis rosinājis šā gada pensiju indeksāciju veikt vienu mēnesi agrāk, nekā tas noteikts likumā. Ja viņa ierosinājums iegūs atbalstu valdībā un Saeimā, tad pensijas varētu indeksēt jau septembrī.
Taču tas nav vienīgais politiķu ierosinājums attiecībā uz pensiju indeksāciju. Ņemot vērā uzkrājumu sociālās apdrošināšanas budžetā un augošo inflāciju, tiek rosināts atgriezties pie pensiju indeksācijas divas reizes gadā.
Karš Ukrainā un sankcijas pret Krievijas Federāciju atgādina Latvijai par vairāk nekā desmit tūkstošiem senioru, kuriem pensijas izmaksā Krievijas puse ar Latvijas iestāžu starpniecību. Kopumā pensionāru, kuri pārtiek no Krievijas pensijām, ir vairāk, taču daļai tās pārskaita no speciālā pensiju fonda, ko administrē pati Krievijas puse.
The war in Ukraine and the sanctions against the Russian Federation remind Latvia of the more than ten thousand seniors whose pensions are paid by Russia through Latvian institutions. The total number of pensioners living on Russian pensions is higher, but some of them are paid from a special pension fund administered by the Russian side itself.
Rīgā notiks onkoloģijas jomā Baltijā unikāls pasākums – Eiropas onkoloģisko pacientu organizāciju kongress, kurā pacienti vēlas ne tikai vispārīgi runāt par problēmām vēža ārstēšanā Austrumeiropas valstīs, bet arī aicināt lēmumpieņēmējus spert konkrētus soļus, lai novērstu nevienlīdzību vēža diagnostikā un ārstēšanā.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra turpmāk lēmumu par slimības pabalstu piešķiršanu varēs pieņemt ilgākā laika posmā, kas nozīmē, ka arī pašu pabalstu sasirgušie iedzīvotāji saņems vēlāk.
Viens no Latvijas zāļu lieltirgotājiem “Magnum Medical” pārtraucis Krievijā un Baltkrievijā ražotu medikamentu un preču tirgošanu. Šīs zāles nebūs pieejamas arī ar šo tīklu saistītajā aptieku tīklā. Daļā sabiedrības ir iesakņojies mīts par lētajām Krievijas zālēm, kuras plaši lieto Latvijā, tomēr tā nav taisnība.
Lai arī Veselības ministrija kopumā noorganizēja Covid-19 vakcināciju, tomēr šajā procesā bija vērojami trūkumi, kas kopā ar ilgstoši nerisinātām veselības aprūpes pieejamības problēmām būtiski ietekmēja iedzīvotāju atsaucību vakcinācijai.
Covid-19 pārslimošanas faktu varēs apliecināt arī ar ātro antigēna testu un uz šī testa rezultāta pamata varēs saņemt pārslimošanas sertifikātu, šonedēļ nolēmusi valdība.
Atbalstot ukraiņu tautu cīņā pret Krievijas agresiju, vairākas Latvijas ārstniecības iestādes apņēmušās sniegt atbalstu gan karā cietušo ārstēšanai, gan piedāvājot darbu ukraiņu bēgļiem Latvijas slimnīcās.
Latvijas iedzīvotāji dažu dienu laikā atbalstam Ukrainai ziedojuši tuvu diviem miljoniem eiro, un ziedojumi turpina ienākt. Labdarības organizācija “Ziedot.lv” uzreiz pēc Krievijas armijas iebrukuma Ukrainā sāka ziedojumu vākšanas akciju, lai palīdzētu Ukrainas tautai.