Latvija atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, un pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm attiecībā uz inovatīvu terapiju pieejamību. Tikai pēdējos gados ir novērojami nelieli uzlabojumi, secināts Amerikas Tirdzniecības palātas sadarbībā ar ekspertiem veiktajā pētījumā par ilgtspējīgu, efektīvu un taisnīgu veselības aprūpi.
Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā un dzīvei ārpus aprūpes institūcijām atbalsta vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju, liecina Labklājības ministrijas pētījums. Viens no pasākumiem, kā cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem varētu dzīvot sabiedrībā, ir deinstitucionalizācija, tomēr dati rāda, ka sabiedrībā zināšanas un izpratne par to, ko tas nozīmē, pēdējos gados pat ir samazinājusies.
Neapskaužamā un smagā situācijā Latvijā ir atopiskā dermatīta pacienti. Tā ir hroniska ādas slimība, kas būtiski ietekmē visu cilvēka dzīvi. Eiropā jau vairāk nekā divdesmit gadu ir pieejami medikamenti, kas palīdz pacientiem un ārstē dermatītu.
Krievijas Federācijas pensijas Latvijā saņem ap 26 000 pensionāru. Pašlaik Krievijas puse pilda savas saistības un senioriem pensiju izmaksai nepieciešamo naudu pārskaita Latvijas pusei.
Kompensējamo zāļu budžetā papildus nepieciešami vismaz simt miljoni eiro, lai valsts apmaksāto zāļu sarakstā iekļautu jaunus medikamentus, paplašinātu zāļu kompensāciju, kā arī lai palielinātu valsts kompensācijas apmēru. Tā ir daudz lielāka naudas summa par to, kura kompensējamo zāļu maku papildināja šodien.
Covid-19 vakcīnas apstiprināto blakusparādību dēļ radīto kaitējumu cilvēka veselībai vai dzīvībai gadījumā kompensācijas paredzēts izmaksāt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, šādu lēmumu pieņēmusi valdība. Kompensāciju par vakcīnas nodarīto postu varētu prasīt 700 cilvēku gadā.
Ar duālām sajūtām sabiedrība uztvērusi valdības lēmumu izglītības iestādēs strādājošajiem vairs neprasīt Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu.
Ādas ļaundabīgie audzēji, ieskaitot ādas melanomu, ir visbiežāk sastopamie ļaundabīgie audzēji Latvijā. Ik gadu melanomas un citu ļaundabīgu ādas audzēju diagnožu skaits pieaug, visbiežāk slimo cilvēki vecumā no 40 līdz 60 gadiem, bet arvien vairāk saslimst gados jauni cilvēki.
Saeimas deputāti noraidīja vairāku opozīcijas deputātu priekšlikumu no nākamā gada Latvijā visiem pensionāriem noteikt bāzes pensiju.
Jautājumu par bāzes pensiju, kas papildinātu katra seniora individuālo pensiju, pat nenodeva apspriešanai komisijām, un paši priekšlikuma iesniedzēji arī šo ideju no Saeimas tribīnes nemaz neaizstāvēja. Labklājības ministrija savukārt strādā pie konceptuālā ziņojuma par pensiju nākotni tuvākajiem desmit gadiem.
Samazinoties pandēmijai, valdība piešķīrusi papildu naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Covid-19 medikamentu iegādei. Nacionālajam veselības dienestam tiek piešķirti 100 000 eiro par 50 medikamenta devu iegādi, kuras jau nodotas Stradiņa slimnīcas rīcībā. Savukārt Veselības ministrija ziņojumā valdībai par nākotnes scenārijiem saistībā ar Covid-19 ir visai nekonkrēta un norāda, ka “pastāv nenoteiktība attiecībā uz Covid-19 uzliesmojuma varbūtību nākotnē”.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam līdzīgi kā slimnīcām trūkst mediķu darba roku. Pašlaik visvairāk dienestam nepieciešamas brigāžu otrās ārstniecības personas, jo īpaši Rīgā, norāda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule. Turklāt vakanto darba vietu skaits arvien pieaug.
Latvijā ik gadu HIV infekcija tiek atklāta ap 300 cilvēkiem, ierindojot Latviju otrajā vietā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vidū jauno gadījumu skaita ziņā uz 100 000 iedzīvotāju.
Rindas uz medicīnisko palīdzību psihiatrijā ir “nenormāli garas”, un par to visas atbildīgās iestādes ir informētas, situāciju raksturo Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Māris Taube. Pieejamību stacionārajiem vai ambulatorajiem pakalpojumiem var nodrošināt tikai uz mediķu pārstrādāšanās rēķina.
Lai arī no ērču encefalīta cilvēkiem ir iespēja sevi pasargāt vakcinējoties, pagājušajā gadā četri bērni ilgstoši ārstējās Bērnu slimnīcā. Visiem šiem bērniem slimība ir radījuši paliekošas sekas veselībai.
Šogad Latvijas zāļu verifikācijas sistēmā ir pārbaudīti vairāk nekā seši miljoni zāļu iepakojumu, kas ir par 12 procentiem vairāk nekā pagājušajā gadā.
Kompensējot mājsaimniecībām energoresursu cenu kāpumu, Labklājības ministrija ieplānojusi izmaksāt daļai pensionāru vienreizēju atbalstu. Pabalsta apmērs būs atkarīgs no seniora pensijas, tomēr tie pensionāri, kuri saņem 500 eiro un lielāku pensiju, visticamāk, atbalstu nesaņems.
Onkoloģisko slimību ārstēšanai paredzēto kompensējamo medikamentu apmaksai pērn bija paredzēti 42,9 miljoni eiro, taču faktiskie izdevumi vismaz par astoņiem miljoniem lielāki.
Tikai septiņi procenti Latvijas iedzīvotāju domā, ka viņu pensija būs pietiekama, lai aizvadītu finansiāli stabilas vecumdienas. Tajā pašā laikā tikai retais iedzīvotājs darbspējīgā vecumā līdz šim ir domājis, kā nodrošināt labklājību pensionējoties.
Valdību veidojošā politisko partiju koalīcija vienojusies par agrāku pensiju indeksāciju šajā gadā. Tā notiks mēnesi agrāk nekā ierasts. Par citiem atbalsta veidiem vai pabalstiem senioriem pagaidām valdībā vienošanās vēl nav.
Precīzu koeficientu, ko piemēros pensiju indeksācijā, pagaidām vēl nav iespējams nosaukt, tomēr labklājības ministrs Gatis Eglītis norāda, ka, “pateicoties” inflācijai, koeficients varētu būt lielāks.
Mediķu arodbiedrība ir nemierā ar Veselības ministrijas nostāju algu palielināšanas jautājumos, aicina iesaistīties sociālos partnerus un joprojām neatkāpjas no idejas par streiku. Arodbiedrības neapmierinātības iemesls ir fakts, ka šogad daļai mediķu algas pretēji solītajam nav palielinātas.
Latvija no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansēs gēnu pētniecības attīstību, jo gēnu pētniecībai ir nozīmīga vieta mūsdienu medicīnas attīstībā, lai veidotu pamatu personalizētai medicīnai.
Atveseļošanas fonds ir jauna budžeta programma, kas izveidota kā koordinēta Eiropas Savienības reakcija Covid-19 krīzē, un konkrēti šim projektam atvēlētais finansējums ir 2,3 miljoni eiro.
Kopš šā gada sākuma valsts pirmoreiz apmaksā vakcināciju pret vēzi izraisošo cilvēka papilomas vīrusu arī 12 gadus veciem zēniem. Līdz šim šī vakcīna bija pieejama tikai meitenēm.