Inga Paparde / Autori

Speciālā Veselības ministrijas organizētajā medicīnas darbinieku piesaistes projektā izdevies uzrunāt medicīnas māsas, ārstu palīgus un citus mediķus darbam valsts finansētā veselības aprūpē. Lai arī daudzās slimnīcās vakanto darba vietu skaits tāpēc samazinājies, joprojām gandrīz visās slimnīcās ir desmitiem neaizpildītu mediķu amata vietu.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca uzsākusi vērienīgus attīstības un sakārtošanas projektus, lai radītu infrastruktūru darbam gan ikdienas, gan kritiskās situācijās.

Latvijas Reto slimību alianse, lai atbalstītu reto slimību pacientus, par godu Reto slimību dienai, ko pasaulē atzīmēs 28. februārī, visā Latvijā organizē izgaismošanas akcija “Esot vienoti, esam stipri”. Latvijā oficiāli reģistrēti vairāk nekā 16 000 cilvēku ar dažādām retām slimībām, tomēr patiesais iedzīvotāju skaits, kuriem ir kāda no retām slimībām, varētu būt vairākas reizes lielāks.

Latvijas iedzīvotājus uztrauc, ka visu šo gadu būs ierobežota ārstu konsultāciju un izmeklējumu pieejamība. Lielākā daļa pētījumā aptaujāto cilvēku atzinuši, ka visvairāk viņus uztrauc tieši ar personīgo veselību saistīti jautājumi.

Nedzirdīgo bērnu vecāki aicina valsti pilnībā nodrošināt bērniem dzirdes aparātus, kohleāros implantus, kā arī visus ar to saistītos tehniskos palīglīdzekļus un pakalpojumus.

Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā sākuši biežāk lietot alkoholu, vienlaikus neliela daļa cilvēku alkohola lietošanu atmetuši pavisam, liecina Stresa termometra dati.

A fifth of people in Latvia have started drinking alcohol more often in the last year, while a small minority have quit drinking altogether, according to data from the Stress Thermometer.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra februāra beigās sāk izmaksāt 50 eiro krīzes pabalstu ģimenēm un 20 eiro pabalstu senioriem. Pirmās pabalstu saņems ģimenes ar bērniem, tam sekos atbalsta izmaksa senioriem un studentiem, “Neatkarīgā” noskaidroja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.

Veselības ministrija prognozē Covid-19 saslimstības mazināšanos februāra beigās, tāpēc jau šobrīd valdība ir pieņēmusi lēmumu par būtiskiem drošības pasākumu mazināšanās pasākumiem no 1. marta.

With the Ministry of Health forecasting a reduction in the incidence of Covid-19 at the end of February, the government has already decided on a major relaxation of safety measures from March 1.

Veselības ministrija pieprasījusi, bet vēl nav saņēmusi informāciju no Covid-19 antigēnu testu “Singclean” ražotāja, ne arī no Vācijas institūta, kas veicis pētījumu par paštestu efektivitāti. Taču tas netraucē veselības ministram Danielam Pavļutam skaļi paziņot, ka izplatītā ziņa par šī testa nulles efektivitāti ir “trekna preses pīle”.

Saeimas deputātiem būs jāpieņem lēmums, vai un kā nodrošināt valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus bērniem akūtās situācijās, jo parlamentā nonākusi iedzīvotāju parakstīta iniciatīva par visos Latvijas reģionos pieejamu un valsts apmaksātu zobārstu bērniem.

Plašās Covid-19 izplatības dēļ valdība ārkārtas sēdē vienojusies uz divām nedēļām pārcelt vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu, jo ne visi iedzīvotāji pašlaik var saņemt balstvakcīnu, kas nepieciešama šī dokumenta darbības pagarināšanai.

Saprotama ir iniciatīvas autoru ideja – likt nevakcinētajiem Covid-19 pacientiem pašiem uzņemties atbildību par savu izvēli nepotēties un maksāt par veselības aprūpi, kad tie nonākuši slimnīcā – tomēr vairums politiķu un ierēdņu uzskata, ka tas apdraudēs cilvēktiesības un ir pārāk liels risks sabiedrības veselībai.

Pirmspensijas vecuma pacienta, kas septiņas dienas pēc vakcinācijas nomira, nāves cēlonis ir ticami saistīts ar Covid-19 vakcīnas “Vaxzevria” lietošanu, apstiprinājusi Zāļu valsts aģentūra. Patologanatomiskā ekspertīzē, uz ko balstīts šis secinājums, konstatēts, ka pacientam pēc vakcinācijas izveidojās ļoti reti sastopama blakusparādība – trombozes un trombocitopēnijas sindroms. Šī iespējamā blakusparādība ir norādīta arī vakcīnas lietošanas instrukcijā.

Pretēji plānotajam valsts organizētā vēža skrīninga atsaucības rādītājus nav izdevies uzlabot un tie pēdējo gadu laikā ir pat pasliktinājušies, secina Veselības ministrija, izvērtējot onkoloģijas jomas uzlabošanas plāna realizāciju aizvadītajos trīs gados.

Ceturtajai daļai Latvijas sieviešu ir paaugstināts asinsspiediens, piektajai daļai paaugstināts arī cukura līmenis asinīs, kā arī 29 procentiem sieviešu ir liekais svars – tie visi ir sirds slimību riska faktori. Lai pievērstu uzmanību sievietes sirds veselībai, biedrība “Parsirdi.lv” sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību un Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu līdz 11. februārim aicina uz Sirdslietu nedēļu.

Onkoloģijas jomā aizvadītais gads Latvijā bijis pietiekami sarežģīts, jo kā visu medicīnas jomu, tā arī vēža ārstēšanu ietekmējusi pandēmija, tomēr vienlaikus pērn piešķirts lielākais papildu finansējums vēža ārstēšanai pēdējos gados, kā arī izstrādāts jauns politisks dokuments onkoloģijas jomā. Pasaules pretvēža dienā “Neatkarīgā” uz sarunu aicināja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāju, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāju Aiju Geriņu-Bērziņu.

Lielās noslodzes dēļ daudzas ģimenes ārstu prakses pašlaik praktiski sniedz medicīnisko palīdzību un atbalstu Covid-19 pacientiem vai viņu ģimenēm. Covid-19 paralizējis ģimenes ārstu prakšu darbu, un pacienti ar citām slimībām pie ārsta nemaz netiek.

Neraugoties uz asām diskusijām par Covid-19 sertifikāta lietderību, pagaidām šie dokumenti savu nozīmi Latvijā nav zaudējuši, bet Eiropas Savienībā no šīs nedēļas tie ir kļuvuši pat vēl svarīgāki.

Saeimas pieņemtais Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums paredz terminēta pabalsta izmaksu pensionāriem, cilvēkiem ar invaliditāti un apgādnieku zaudējušām personām.

Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju augstos līdzmaksājumus par zālēm un zemo veselības aprūpes finansējumu Latvijā, kas neļauj būtiski palielināt izdevumus valsts kompensējamiem medikamentiem, Pasaules veselības organizācijas eksperti ieteikuši Latvijai apsvērt pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu medikamentiem, “Neatkarīgajai” apstiprināja Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.