Līga Rušeniece / Autori

«Tie nav kapu svētki, tā ir mūsu sezonas noslēguma balle,» aktieris un režisors Intars Rešetins saka par koncertu Hameleona rotaļas – Spanovska ballīte, ar ko Dailes teātris šonedēļ noslēdz aizvadīto sezonu. Pēdējam koncertam 12. jūnijā sekos arī sezonas noslēguma balle.

«Šoreiz dzimšanas diena iekritusi laikā, kad man nav jāskrien apkārt pa neskaitāmiem darbiem. Iespējams, šāda sakritība ir tāpēc, lai varu pārdomāt un izanalizēt, ko vēl gribētu paveikt, lai noliktu sev mērķus un atskaites punktus,» saka televīzijas raidījumu vadītāja un aktrise Jana Duļevska. Rīt, 12. jūnijā, viņai 35. dzimšanas diena.

«Ja būtu tik tikko beigusi Mākslas akadēmiju, man šis būtu liels notikums dzīvē, bet nu jau esmu kļuvusi rāmāka gan pret kritiku, gan uzslavām, mani tās neuztrauc. Galvenais – izdarīt savu darbu labi, lai pašai ir interesanti un prieks par procesu,» saka modes dizainere Līga Banga. Tieši viņas veidotajā kleitā dziedātāja Aminata pārstāvēja Latviju Eirovīzijā, un pēc ilgiem laikiem ne tikai iegūtā 6. vieta, bet arī izvēlētais skatuves tērps raisīja atzinīgus vārdus.

Idejas brīvdienām

«Izrādes tēma ir aktuāla jebkuram latvietim, jo šajā telpā, ko sauc par Latviju, ik dienu sastopamies ar citu tautību cilvēkiem. Izrādes režisors ir krievs, tā notiek krievu valodā ar subtitriem latviešu valodā, tajā runājam par krievu integrāciju sabiedrībā,» saka aktrise Inga Alsiņa-Lasmane. Rīt Jaunajā Rīgas teātrī režisora Vladislava Nastavševa iestudējuma Cerību ezers pirmizrāde.

Kad kādā vietā jau sen apgūts tas, kas pragmatiskās domās un instinktīvās vēlmēs bijis izvirzījies prioritāšu augšgalā, pienāk brīdis, kad var pievērsties tam, kas reizi no reizes atlikts vai arī nav bijis pieejams vispār. Kā jau vienmēr kultūras metropolēs, galvenais uzdevums ir izvēlēties, un tas ir īpaši grūti Berlīnē, kur apmēram 170 muzeju.

«Tas brīdis ir klāt – teātrī pie ziņojuma dēļa ir izlikti lomu saraksti nākamās sezonas iestudējumiem, divos no tiem man pirmo reizi būs jāspēlē mātes lomas,» smaidot saka Dailes teātra aktrise un šīs dienas jubilāre Aija Dzērve (36).

«Unikāls notikums Latvijas kultūras dzīvē un ļoti eksotiska kultūrpieredze,» tā par gaidāmo Pekinas operas viesizrādi Latvijā saka etnomuzikologs Boriss Avramecs. Latvijas Nacionālajā operā 1. jūnijā būs iespējams noskatīties Ķīnas senās kultūras pērli – operu Jan ģimenes varones (Female Generals of the Yang Family) Pekinas nacionālās operas iestudējumā, kas demonstrēs krāšņu skatuvisko ietērpu un autentisko instrumentu skanējumu.

Ar Francijas kinematogrāfistu uzvaru noslēdzies 68. Kannu kinofestivāls – galvenā balva Zelta palmas zars tika piešķirts Žaka Odijāra filmai Dheepan.

Arī šogad Rundāles pils pamatakmens likšanas svinības notika kopā ar vairākiem patīkamiem jaunumiem – klajā nākusi Imanta Lancmaņa monogrāfijas Rundāles pils. Vēsture pirmā daļa, savukārt pastāvīgā ekspozīcija No gotikas līdz jūgendstilam tika papildināta ar trim zālēm, un hercogienes buduārā nu aplūkojama vērienīga smaržu vāžu kolekcija un to īpašais akcents – pēc 18. gadsimta receptes tapušie popuriji.

«Kamēr man dod spēlēt grūtnieces, tikmēr dzīve ir skaista,» saka Valmieras Drāmas teātra aktrise Ilze Pukinska, kura šodien atzīmē nozīmīgu «pusapaļu jubileju, jo apaļa jubileja ir simts gadu», piebilstot, ka nelepojas ar gadu skaitli, ko svin. «Varat uzrakstīt – man riebj tas gadu skaitlis,» dzirkstoši smejot, viņa piebilst.

Otrdien Berlīnes vācu operā notika viens no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomē visdārgākajiem un arī diskutablākajiem kultūras programmas pasākumiem – komponista Artura Maskata operas Valentīna iestudējums Latvijas Nacionālās operas izpildījumā.

No rītdienas, 16. maija, Mākslas muzejā Rīgas birža apskatāma Mihaila Barišņikova kolekcijas izstāde Māksla man līdzās. Uz Rīgu atvesta gandrīz visa Rīgā dzimušā baletdejotāja mākslas darbu kolekcija, arī pats tās īpašnieks kopā ar dēlu ieradies uz tās atklāšanu, tomēr publikai un presei nebūs pieejams. «Tāda ir viņa vēlme, mēs to respektējam,» saka izstādes organizētāja – Laikmetīgās mākslas centra kim? pārstāve Zane Onckule.

Idejas brīvdienu pavadīšanai.

«Līdz ar jauno ēku ir mainījusies cilvēku attieksme pret bibliotēku. Ir daudz gadījumu, kad cilvēki atzīst, ka bijuši skeptiski noskaņoti pret šo ēku, bet, atnākot uz bibliotēku un redzot, kas tur notiek, uz mums skatās ar citu attieksmi. Realitāte savu lomu nospēlējusi,» saka Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, tomēr uzsver – ēka ir uzcelta, bet bibliotēka tās plašākajā nozīmē aizvien attīstās, tās būvniecība laikam jau nekad netiks pabeigta.

Svētdien, 17. maijā, Dailes teātrī viena no šīs sezonas pēdējām pirmizrādēm – Pītera Šefera lugu Equus iestudējusi režisore Laura Groza Ķibere. Kā jau ierasts viņas pēdējos iestudējumos, savā komandā režisore aicinājusi arī jauno horeogrāfi Lieni Gravu, kura pirms gadu mijas saņēma latviešu teātra visprestižāko apbalvojumu – Spēlmaņu nakts balvu nominācijā Gada kustību mākslinieks.

«Mazdēls jau sapratis, ka mūs abus ar sievu var tīt ap pirkstu kā grib, un viņš to dara meistarīgi, un mēs arī ļaujamies. Kā citādāk?» smaidot saka aktieris Juris Kalniņš un neslēpj, ka šobrīd viņa galvenais prieka eliksīrs esot mazdēls, kurš kopā ar meitu atbraucis ciemos no Austrālijas. Arī šī sezona aktierim ir bijusi ļoti veiksmīga, un rīt, 13. maijā, Dailes teātrī Mārtiņa Zīverta lugas Rīga dimd iestudējuma pirmizrāde, tajā viņš atveidos galveno – birģermeistara Bergena – lomu.

«Ansamblis Dzeguzīte ir fenomens Latvijas kultūrā, turklāt visus 45 gadus tas spējis noturēt ļoti augstu profesionalitātes latiņu,» uzskata Zigda Martinsone – kādreizējā ansambļa dalībniece, Dzeguzītes ilggadējās vadītājas Dailas Martinsones meita, kura jau 15 gadus ansamblī strādā ar vismazākajiem bērniem, un visus dziedāt gribošos bērnus sagatavo Dzeguzītes koncertgrupai.

«Par nākotni manos gados nedomā, tomēr es esmu tāds, kam dzīvot patīk, esmu vieglprātīgs un dzīvoju vienai dienai. Tāds vienmēr esmu bijis, ne tikai šobrīd,» saka leģendārais latviešu kino režisors Rolands Kalniņš. Viņa veidotā filma Ceplis (1972) joprojām ir viena no visvairāk izrādītajām pašmāju televīzijās, jo īpaši – pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām, šobrīd viņš strādā pie filmas par latviešu komponistu Ādolfu Skulti.

«Šī sezona man pagājusi Latvijas zīmē, jo es salīdzinoši daudz laika pavadīju Rīgā – gan strādājot pie jauniestudējuma Valentīna, gan šobrīd gatavojot Annas lomu viencēlienā Vīlas,» saka slavenais latviešu soprāns Inga Kalna. Rīt, 8. maijā, Latvijas Nacionālajā operā īpašs notikums mūzikas gardēžiem –Inga Kalna dziedās pirmizrādē Džakomo Pučīni operā Vīlas.

Šonedēļ uz kinoekrāniem Latvijā iznāk igauņu veidotā mākslas filma 1944 – vēstījums par to karavīru likteņiem, kuri 2. pasaules kara laikā cīnījušies frontes pretējās pusēs. Pēc statistikas, 55 tūkstošus igauņu iesauca Sarkanajā armijā, bet vismaz 72 tūkstošus Trešā reiha armijā. Uz filmas pirmizrādi Rīgā 4. maijā bija ieradies arī filmas režisors Elmo Niganens, kurš Igaunijā jau sen iemantojis kulta režisora statusu. Niganens ir Tallinas teātra Linnateater mākslinieciskais vadītājs, pirms dažiem gadiem Nacionālajā teātrī veidojis Antona Hansena Tammsāres darbu Zeme un mīlestība.

«Dokumentālajā kino nevar gaidīt, jo bieži vien, ja nesajūti īsto brīdi, pēc tam vairs nav, ko filmēt. Ja pirms filmēšanas sākuma es rakstītu projektu, pusgadu gaidītu uz konkursu, diez vai šāda filma vispār būtu,» saka režisore Ināra Kolmane. Viņas jaunākais darbs – dokumentālā filma Ručs un Norie – nupat piedzīvojusi pirmizrādi Rīgā un Alsungā, šobrīd skatāma uz kino ekrāniem visā Latvijā.