Līga Rušeniece / Autori

«Kad rudenī iestudējām Romeo un Džuljetu, horeogrāfi Valentīna Turku un Leo Mujics, uzzinot, ka trim dejojošām balerīnām tiek dota iespēja veidot savus viencēlienus repertuāra izrādei, teica: «Jūs vispār apzināties, ko tas nozīmē? Miljona vērta iespēja!» To apzinos, bet galvenais tomēr ir – sevi neapgrūtināt ar liekām ilūzijām par panākumiem un pārāk nesatraukties par to, kā šo darbu uztvers kritika un publika,» saka baletdejotāja un nu arī diplomēta horeogrāfe Elza Leimane-Martinova. Šovakar Latvijas Nacionālajā operā notiks baleta jauniestudējuma Neiepazītās teritorijas pirmizrāde.

Ko mums vajag paspēt paveikt pirms nāves – šādu jautājumu uzdod Margareta Edsone lugā Prāts, kas iestudēta Nacionālajā teātrī. Galvenās lomas atveidotāja Daiga Kažociņa uzskata, ka šo darbu varētu saukt «par 21. gadsimta traģēdiju un, kā jau labai traģēdijai raksturīgi, tā neiztiek bez komisma elementiem».

Idejas brīvdienu pavadīšanai

«Šoreiz vienkopus salikta smagā artilērija un vieglā kavalērija,» tā mākslinieks Kaspars Teodors Brambergs īsi raksturo savu jaunāko izstādi Straumes. Zīmējumi, kas līdz 20. maijam apskatāma galerijā Daugava.

Leģendārajai horeogrāfei, tautas deju ansambļa Zelta sietiņš ilggadējai vadītājai Baibai Šteinai šodien aprit 75 gadi. Nozīmīgo «pusapaļo» jubileju viņa pavadīs, «diži un raženi» strādājot, bet svinības ieplānotas 28. aprīlī, kad notiks deju uzveduma Aspazija un Rainis, Iepazīt, iemīlēt ar deju un dzeju pirmizrāde.

«Ja Dievs kaut ko atņem, tad kaut ko iedod arī pretī,» uzskata dziedātāja Ieva Kepe. Izcilais dramatiskais soprāns, kas savulaik sajūsmināja skatītājus ne tikai Latvijā, lieliski atveidojot Turandotu, Aīdu, Salomi un daudzas citas lomas, jau gadus piecus atrodas skatuves otrajā pusē un Latvijas Nacionālajā operā turpina strādāt par režisora asistenti. Rīt, 10. aprīlī, viņa bez lielas kņadas atzīmēs savu 50. dzimšanas dienu – savā teātrī, bet bez benefices.

«Gandrīz visa dzīve salikta vienā izstādē. Pati par to varu brīnīties,» par savu līdz šim apjomīgāko personālizstādi Brīnumainais pasaku dārzs, kas šobrīd apskatāma Latvijas Mākslas akadēmijas aulā, saka bērnu grāmatu ilustratore Anita Paegle. Izstāde piedāvā unikālu iespēju izsekot mākslinieces 30 radošās darbības gadiem, izmaiņām rokrakstā un tēlu valodā.

«Es nekad neesmu domājis par to, ka gribētu uzrakstīt simfoniju. Es gribēju un gribu rakstīt mūziku, bet ne konkrēti simfoniju, bet Māris Sirmais juta, ka tā vajag darīt, un es tam ļāvos, nesabijos no tā, ka liels darbs, un jautājumus par to, kā es tikšu galā, es neuzdevu,» saka komponists Kārlis Lācis. Rīt, Lielajā piektdienā, Lielajā ģildē un 4. aprīlī Vidzemes koncertzālē Cēsis Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Valsts akadēmiskais koris Latvija pirmatskaņos Kārļa Lāča pirmo simfoniju Krusta ceļš.

Idejas, kā un kur pavadīt brīvdienas

«Vispatiesākā atpūta man šobrīd ir – būt mājās. Visu ziemu esmu noceļojies pa pasauli, tāpēc šobrīd man ļoti gribas būt kopā ar ģimeni,» atzīst divkārtējais olimpiskais vicečempions un trīskārtējs pasaules čempions skeletonā Martins Dukurs (31).

«Mums šķiet, ka dzīve sastāv no kaut kādiem kontrapunktiem, bet – kas notiek pārējā laikā? Nekas? Tieši «pārējā laikā» notiek vissvarīgākais – tava dzīve,» saka Jānis Deinats. Dailes teātra Mākslas telpā Brīvības 75 šobrīd apskatāma fotogrāfa Jāņa Deinata personālizstāde AinasII/Pasaules mala. Rīt, Starptautiskajā teātra dienā, pulksten 18 interesenti aicināti uz tikšanos un sarunām ar fotogrāfu.

«Attiecības ir jākopj. Protams, mūsdienās visiem ir laika deficīts, bet ir jāatrod laiks, lai tiktos ar ģimeni un draugiem, jo kurš gan kops mūsu attiecības, ja ne mēs paši,» saka šīs dienas jubilāre, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja profesore Juta Kroiča (59). «Dzimšanas diena katram cilvēkam ir svarīga, jo tā ir viņa sākums.»

«Raimonda nebija mana sapņu loma, bet, protams, kad sāku to gatavot, es to ļoti iemīlēju,» saka baletdejotāja Baiba Kokina, kas Aleksandra Glazunova baleta Raimonda jauniestudējumā atveidos titullomu. Pirmizrāde piektdien, 27. martā.

«Jau tad, kad man bija 18 gadu, domāju, ka pēc 35 gadiem sievietei viss sākas. Ne gluži dzīve, bet... brīvība beidzot. Nē, tas nav īstais vārds. Atbrīvotība,» saka aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa. Nupat viņa nosvinēja 30 gadu jubileju un darbu pie iestudējuma Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu uzskata par likteņa dāvanu.

«Spēlēt gribas. Mūziķim savā dzimšanas dienā vajag muzicēt, vismaz man vajag, turklāt es katru dzimšanas dienu atzīmēju ar lielāku vai mazāku koncertu,» atzīst leģendārais mūziķis Pits Andersons. Leģendārajam rokenrola karalim Latvijā svētdien, 22. martā, – 70.

«Mani vienmēr interesējušas episkas lietas, jo īpaši mūzikā,» saka komponists Rihards Zaļupe. Rītvakar Lielajā ģildē viņš kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri pirmo reizi atskaņos savu pirmo simfoniju Namejs, kuras ieceres pamatā ir Nameiša jeb Nameja vadītās zemgaļu cīņas pret krustnešiem.

Kad dzirdu garām aizejam vilcienu, es jūtu, ka esmu dzīva, dzīve rit – teikusi Aspazija par savu māju, kurā izcilā latviešu dzejniece pavadīja sava mūža pēdējos 10 gadus. Tā atrodas šaurākajā Jūrmalas vietā – Dubultos. «Vecumā cilvēks tik daudz nekustas apkārt, vairāk kustas viņas domas un skats.»

«Piedzimt par latvieti nav nekāds sods, tas ir ļoti rūpīgs darbs. Tikai latvietis nedrīkstētu zaudēt savu tieksmi pēc ideāliem, pēc debesīm, un viņam jāspēj pacelties pāri ikdienībai,» ir pārliecināta rakstniece un dramaturģe Inga Ābele. 16. martā aprit 150 gadu kopš latviešu dzejnieces Aspazijas dzimšanas. 18. martā Jaunā Rīgas teātrī pirmizrāde Ingas Ābeles lugai Aspazija. Personīgi – tajā pašā teātrī, kur savulaik notika viņas lugu pirmizrādes.

Ieteikumi saturīgām brīvdienām.

«Vides maiņa, proti, dziedāšana dažādos teātros palīdz sevi uzturēt labā formā. Ja visu laiku dziedi vienā teātrī, tad ir vieglāk sevī ielaist rutīnu un apātiju, bet, mainot vidi un satiekot jaunus solistus un diriģentus, izrādes un lomas, ko dziedi jau ilgu laiku, it kā piedzimst no jauna,» atzīst Jānis Apeinis. Tuvākos divus mēnešus viņš vairāk uzstāsies uz Igaunijas un Krievijas teātru skatuvēm, tāpēc šo sezonu savā karjerā dēvē par kulmināciju starptautiskā līmenī.

«Mums ir dažādas tautas manifestācijas, piemēram, dziesmu svētki ir nemateriālās kultūras manifestācija, kad no lielā kopuma spējam parādīt būtiskāko un labāko, fiksēt esošo situāciju un manifestēt iespējamos nākotnes centienus. Līdzīgi esam domājuši, gatavojot Dizaina manifestāciju,» saka Barbara Ābele, viena no Latvijas laikmetīgā dizaina izstāžu cikla Dizaina manifestācija organizētājām.

«Rīga un šis teātris manā personiskajā karjerā nozīmē jaunu kvalitāti un virzību uz Eiropu,» atzīst ukraiņu tenors Dmitro Popovs, kurš mūsu skatītājiem labi zināms jau kopš 2007. gada. Šovakar Latvijas Nacionālajā operā un baletā tenors Dmitro Popovs izpildīs Hercoga lomu Džuzepes Verdi operā Rigoleto. Savukārt 7. martā viņš dziedās Rūdolfa lomu Džakomo Pučīni operā Bohēma, kad pie diriģenta pults būs Tadeušs Voicehovskis.