Māris Krautmanis / Autori

Viena no aktualitātēm, par ko runā, ir plašsaziņas līdzekļu telpa – dažs no tās grib izmest ārā Krievijas federālos kanālus, cits aizrāda, ka tālākajā valsts austrumu galā Latvijas kanālus nevar uztvert un cilvēkiem rodas iespaids, ka viņu prezidents ir Putins vai Lukašenko. Visi ir vienisprātis, ka šī telpa jāstiprina. Tas ir jauki.

Viena no aktualitātēm, par ko runā, ir plašsaziņas līdzekļu telpa – dažs no tās grib izmest ārā Krievijas federālos kanālus, cits aizrāda, ka tālākajā valsts austrumu galā Latvijas kanālus nevar uztvert un cilvēkiem rodas iespaids, ka viņu prezidents ir Putins vai Lukašenko. Visi ir vienisprātis, ka šī telpa jāstiprina. Tas ir jauki.

Ādolfa Hitlera un Jozefa Gēbelsa sacerējumos redzams, kādā veidā, ar kādām verbālām konstrukcijām, kādus faktus lietojot, kādus noklusējot, kā ar vārdiem vien izdevās visu tautu tā apstrādāt, ka tā milzīgā jūsmā, vienotā solī devās fīrera norādītajā virzienā uz bezdibeni.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sabiedriskā konsultatīvā padome (SPK) uzskata, ka virkne Krievijas valsts kontrolētu televīzijas kanālu ilgstoši izplata tendenciozu, apzināti maldinošu un Latvijai naidīgu informāciju kā mērķtiecīgu informatīvu agresiju Latvijas informatīvajā telpā.

Pēc sešas stundas ilgām sarunām Londonā starp ASV valsts sekretāru Džonu Keriju un Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu abi amatvīri neiznāca pie žurnālistiem, lai kā parasti, stāvot blakus, sniegtu savus iespaidus un paziņojumus par sarunas rezultātiem. Tas nozīmē, ka rezultātu nav bijis. Lavrovs sacīja, ka saglabājas viedokļu atšķirības par Ukrainu, bet Kerijs – ka, ja Krievija atzīs Krimas referenduma rezultātu par pievienošanos Krievijai, tad tā būs back door aneksija jeb aneksija «caur sētas durvīm».

Rietumu politiķiem ir sarežģīti formulēt savu pozīciju Krimas un Ukrainas krīzes sakarā. Tā savu apmulsumu un Krievijas nesaprašanu atzina Lielbritānijas parlamenta Augšpalātas pārstāvis lords Kenets Morgans, kurš pagājušajā piektdienā bija ieradies Rīgā.

Ukrainas notikumi dziļi satriec Latvijas iedzīvotājus un liek bažīties par to, kas notiks tālāk. Ukraina nav Venecuēla vai Taizeme, kur arī jau ilgstoši norisinās vardarbīgi masu nemieri, taču šīs zemes ir tālu un tur notiekošais tā ļoti tieši mūs neskar. Taču Ukraina skar, jo ir ģeogrāfiski tuvu.

Jo tuvāk nāks vēlēšanas, jo pieklājīgāki kļūs politiķi. Aģitācijas kampaņas laikā gan jau redzēsim, ka deputātu kandidāti uz ielas sveicinās pat suni. Taču ir viens suns, kuru politiķi sveicina vienmēr.. Jo ir lielas bailes, ka, nonākot kādā konfliktā vai nemīluļa statusā, būs problēmas ar tālāku karjeru.

Rodas iespaids, ka jaunā premjere Laimdota Straujuma tā īsti vēl nesaprot, kādā pasākumā ir iesaistījusies un kādā partijā iestājusies.

Pirms dažiem gadiem atgadījās tā, ka gandrīz nedēļu man nācās pavadīt slimnīcā, kur vienam no palātas biedriem bija radio un viņš cauru diennakti bija noregulējis aparātu uz Latvijas Radio 2. staciju.

Saeimas deputāti apsverot iespēju rosināt Jansona atcelšanu no amata, jo stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru atzīts, ka viņš nolaidīgi un nekvalitatīvi pildījis amata pienākumus. Šāds pārkāpums saskaņā ar likumu neesot savienojams ar tiesībsarga statusu.

21. novembrī sagruva Maxima lielveikals Zolitūdē. Tas bija notikums, kas dziļi satrieca ikvienu. Tik nelielai platības un iedzīvotāju skaita ziņā valstij kā Latvija 54 bojāgājušie ir milzīga traģēdija. Ja projicējam šo negadījumu uz ķīniešiem vai indiešiem, var salīdzināt ar atombumbas sprādziena postu.

Normas par referendumu rosināšanas procedūras grozījumiem ir atbilstošas valsts pamatlikumam, pagājušajā nedēļā atzina Satversmes tiesa.

Eiropas Pretkorupcijas ziņojumā sacīts, ka Latvija ir panākusi progresu korupcijas novēršanā un apkarošanā, taču vairākās jomās jāturpina veikt uzlabojumus.

„Seriāls”, „cirks”, „komēdija” – ar šādiem apzīmējumiem premjere Laimdota Straujuma vērtē nebeidzamos cīniņus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Pagājušā gada nogalē parādījās skandaloza ziņa, ka lidostas Rīga Drošības departamenta direktors Raimonds Lazdiņš pieķerts izspiegojam lidostas darbinieku sarunas.

Bijušais Valsts prezidents un bijušais Zatlera Reformu partijas līderis Valdis Zatlers reiz bija liels un varens – viņā ieklausījās, viņa viedoklis bija svarīgs. Tas gan bija sen un tagad vairs nav aktuāli.

Laimdotas Straujumas valdībai ceļavējš no mugurpuses ir iepūtis burās un deviņus mēnešus paredzēts ceļojums ar mazliet savādāku komandu uz klāja nekā bija Valdim Dombrovskim. Raugoties uz jaunās valdības sejām, var konstatēt, ka šī valdība solās būt kvalitatīvāka par iepriekšējo – nopietnāka. Jo bez krēsla ir palicis dažs politisks klauns. Katrā ziņā situācija izskatās cerīga, un varbūt Straujumai izdosies tas, kas valsts varai nesanāk jau kādu gadu desmitu – sākt atgūt Ministru kabineta prestižu sabiedrības acīs. Varbūt tad notiks neticamais un arī Saeima sāks to atgūt, jo nupat jau ir noslīdēts tik zemu, ka zemāk nevar – „deputāts” vai „ministrs” ļaužu leksikā ir gandrīz vai sinonīms vārdiem „blēdis”, „zaglis” un „jefiņš”.

Demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis, atceļot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka rīkojumu par KNAB darbinieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no darba, ir uz atvadām sniedzis lāča pakalpojumu Latvijas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts tēlam. Iespējams, arī savai partijai, ja uz problēmu veramies ilgtermiņā.

Laimdotai Straujumai acis deg viņai atvēlētajā premjerēšanas laikā, kas būs apmēram deviņi mēneši, paveikt kaut ko labu, novadīt valdību tā, lai pēc tam nav kauns no mazbērniem un vēstures grāmatām.

Pagājušās nedēļas beigās uz Rīgu bija attraukušies augsti kungi no Briseles – pats Eiropadomes priekšsēdētājs Hermanis van Rompejs un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu. Amatpersonas slavēja Latviju par pievienošanos eiro. Barrozu izteicās, ka Latvijas iedzīvotāju priekšā gribētu noņemt savu cepuri.

Līdzšinējā zemkopības ministre Laimdota Straujuma kļūs par pirmo vēsturē sievieti – premjeri. Ir beidzies nesaprotamības mijkrēslis, un pret Straujumu nav iebildumu Valsts prezidentam, tāpat arī četrarpus partijām, kas ir stabils Saeimas vairākums.