Viktors Avotiņš / Autori

Vēlme atsacīties no atturēšanās politiskos balsojumos man šķiet paglupa ideja. Ja politiķim ar sirdsapziņu viss kārtībā, atturēšanās ir pilnīgi normāls politikas veidošanas instruments.

Fizikas un ekonomikas zinātņu doktors, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris PŪĶIS intervijā Neatkarīgajai vērtē vietējās un centrālās varas attiecības, situāciju pēc pašvaldību vēlēšanām.

Maskavā šopavasar iznāca filozofijas doktores, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošās pētnieces Svetlanas KOVAĻČUKAS grāmata Īstens izdzītais paņem visu sev līdzi. Emigrējušo zinātnieku likteņi Latvijā. 1920.–1940. g. (Настоящий изгнанник с собой всё уносит. Судьбы ученых-эмигрантов в Латвии. 1920–1944 г.). Intervijā Kovaļčukas kundze raksturo savus varoņus un viņu ieguldījumu Latvijā, salīdzina mūsu intelektuālo identitāti tolaik un tagad.

Manā uztverē nepilsoņi šobrīd jau ir pašas pamatnācijas – latviešu – ražojums. Jo, ja ceturtdaļgadsimtu pēc neatkarības atgūšanas pamatnācijas valdošais vairākums (tā man šķiet) nav spējis tikt galā ar lielu cilvēku grupu, kura tam valstī šķiet svešķermenis, tad, manuprāt, te drīzāk vietā ir nevis vārds «nespēja», bet vārds – «negribēja». Apzināti negribēja. Kā gan citādi? Jo – kamēr Latvijā būs nepilsoņi, kuru statuss sākotnēji tika sludināts kā pagaidu vai pārejas statuss, tikmēr arī Latvijas valstij būs «pagaidu» statuss. Proti – tā apliecinās, ka nav spējīga izveidot vienotu, stabilu pilsonisko sabiedrību.

Biedrības 4. maija Deklarācijas klubs loceklis, LR Augstākās Padomes, 5. un 6. Saeimas deputāts, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Alfrēds ČEPĀNIS intervijā Neatkarīgajai visai skeptiski vērtē partijas, kuras kandidēs nākamās Saeimas vēlēšanās, taču uzskata, ka uz vēlēšanām ir jāiet.

Jānis Rožkalns zvanīja man svētdienas pēcpusdienā un pavēstīja, ka miris Konstantīns Pupurs. Salēcās sirds. Es pazinu Konstantīnu un ļoti cienīju viņu par viņa veselīgo, gudro (!) nacionālismu. Nemaz nerunājot par cieņu pret tiem cilvēkiem, kuri kopā ar viņu jau 1988. gadā akcentēja un akceptēja Latviju kā valsti ar savu sarkanbaltsarkani karogoto gaitu no Brīvības pieminekļa līdz Brāļu kapiem. Te nav svarīgi, ciktāl mūsu abu uzskati saskanēja vai nē, te man (!) ir svarīgi tas, ka vismaz vienā par savu paaudzi jaunākā cilvēkā es saskatīju programmatisku un valstisku (!) potenci, redzējumu. Spēju patstāvīgi domāt, nevis tik vien, kā uzdot par domāšanu noteiktu attieksmes stereotipu virknējumus.

Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods šajā amatā ir kopš 2002. gada. Intervijā Neatkarīgajai viņš, manuprāt, visai konkrēti un argumentēti raksturo to, kas uzlabojams centrālās un vietējās varas attiecībās, attieksmē.

Parlamentārās «oligarhu» izmeklēšanas komisijas vadītāja Inguna Sudraba Dienā (7.09. 2017.) teic, ka sabiedrībai jāzina patiesība. Būtu labi. Bet – kāda?

Lūcijas Rancānes Makašānu amatu vidusskolas skolotājs, koktēlnieks, vairāku Latgalei veltītu grāmatu autors Antons Rancāns intervijā Neatkarīgajai vērtē latgaliešus, viņu un arī Latvijas valsts attieksmi pret Latgali.

Ikvienai varas sistēmai nepieciešama kaut kripata stājas. Citādi tā degradē pati sevi un to arvien vairāk sāk nodarbināt tik vien kā pašas izdzīvošana. Par stāju, proti – par varas misiju, tiek aizmirsts. Taču varas profesionālismu un taisnīgumu apliecina pozitīvas sekas. Īpaši – demokrātiskās iekārtās.

Ikdienā mēs ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāju Eiženiju Aldermani sarunājamies latgaliski. Man viņa ir cienījams cilvēks. Kaut vai tāpēc, ka savas domas par skolēniem, skolotājiem, izglītības reformu un sistēmas politizēšanos prot ne tikai izteikt, bet arī pamatot.

Divdesmit sestajā augustā Ikšķilē Latvijas Politiski represēto apvienības rīkotajā 19. represēto salidojumā jēkabpilietis, represētais Ilmārs Knaģis ierakstīja man savā grāmatā Ne mēs tos laikus izdomājām autogrāfu.

Mans mazdēls šodien sāk iet skolā. Es novēlu, lai viņam veicas ar skolotājiem tāpat, kā veicās man. Visos līmeņos – no pamatskolas līdz augstskolai – man bija tādi skolotāji, kuru priekšā vērts noliekt galvu dziļā cieņā un pateicībā par to, ko viņi man devuši kā cilvēki un profesionāļi.

Filozofijas doktors, Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors, vadošais pētnieks, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis ŠĶILTERS intervijā Neatkarīgajai raksturo savu darbības lauku – kognitīvās zinātnes – un Latvijas akadēmiskās vides attieksmi pret to.

Kara muzejā 21. augustā notika labi organizēts un saturīgs Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas 26. gadadienai veltīts pasākums. Biju gandarīts, klausoties Dzintara Rasnača, Valda Blūzmas, Tālava Jundža un Andreja Cīruļa vēstījumus un skatoties Red Dot Media veidoto filmu Gulbju ezers. Tomēr – manā uztverē neatkarība nav tik vien kā pagātne, tik vien kā vēsture. Tā ir tagadne. Tāpēc pieķēros vārdiem de facto. Un man gribētos, lai katrs no mums, atceroties vai nu 1990. gada 4. maiju, vai 1991. gada 21. augustu, padomā par to, kādu nācijas, tautas, sevis de facto pašnoteikšanās, patības līmeni esam šajā atjaunotās neatkarības ceturtdaļgadsimtā sasnieguši.

Bija patiess prieks redzēt Vienotības kongresā itin daudzus sen pazīstamus cilvēkus, kurus cienu un cienīšu, neatkarīgi no viņu partijas piederības. Šajā ziņā nepiekrītu vienam no pieciem Edvarda Smiltēna kongresā definētajiem principiem – «mērķi ir svarīgāki par politiķiem».

Jūlija beigās Bīriņos notika tradicionālais, nu jau četrpadsmitais konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs. Šoreiz semināra tēma bija Sadarbības demokrātija. Tiesību zinātnieks, diplomāts, Latvijas tieslietu ministrs (1993.–1994.), Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis (1995.–2004.), Eiropas Savienības tiesas tiesnesis (no 2004.) Egils Levits seminārā sniedza priekšlasījumu Demokrātiskā valsts iekārta, brīvas vēlēšanas un parlamentārā demokrātija. Neatkarīgā izvaicā Levita kungu gan par tiesiskumu, gan demokrātiju, gan Latvijas konstitucionalitātes «mīkstumu».

Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība), rezerves brigādes ģenerālis, militārais zinātnieks, profesors, Latvijas Šaušanas federācijas prezidents Kārlis Krēsliņš intervijā Neatkarīgajai pamato savus uzskatus par Latvijas drošības politiku.

Jurists, pensionēts prokurors, Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrības Ausma valdes loceklis Klementijs Rancāns intervijā Neatkarīgajai pauž savas domas par izmeklēšanas procesa organizāciju, tā kvalitāti un arī par «oligarhu» sarunu ieraksta publikācijas žurnālā Ir tiesisko svaru.

Neņemšos apgalvot, ka esmu pilnībā izpratis Latvijas ceļa, Tautas partijas vai – tagad – Vienotības norieta cēloņus. Kaut kādā mērā man šos iemeslus atklāja 14. Bīriņu konstitucionālās tiesībpolitikas seminārā Sadarbības demokrātija (25.07.–28.07.) dzirdētais.

Slavenais modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs šodienas Eiropas modē esot saskatījis kārtējās pirmskara, militarizācijas vēsmas. Tas tika apgalvots 19. jūnija diskusijā, kurā vērtēja 1937. gada 19. jūnijā (tātad – pirms 80 gadiem) hitleriskajā Vācijā atklāto izstādi Entartete Kunst (Deģeneratīvā māksla).

Publisko komunikāciju eksperts, politisko procesu vērotājs, blogeris Mārcis BENDIKS intervijā Neatkarīgajai raksturo jauno laikmetu, kurā partijām un politiķiem, ja tie gribēs tikt pie varas, nāksies rosīties ne tā, kā tie raduši līdz šim.