Viktors Avotiņš / Autori

Gan vidusskolā, gan augstskolā man bija labi matemātikas skolotāji, bet es pats nekāds spīdeklis nebiju. Taču, šķiet, 2010. gadā, izlasījis, ka skolas sūdzas par grūtu matemātikas eksāmenu, sadabūju šī eksāmena uzdevumus un nokārtoju to pats sev bez kādas papildu piepūles. Ne augstākajā līmenī, bet ciešami. To pašu atkārtoju 2013. gadā, kad tika apcerēti sliktie matemātikas eksāmena rezultāti. Šogad – atkal tas pats.

Acīmredzot pat valsts simtgade nedos mums iemeslu cerēt uz partiju valstisku sakopšanos. Saeimas vēlēšanas atkal būs tik vien kā politisks tirgus. Jūs mums deputātu vietiņas, mēs jums par to – kaut kādas mīļas mantiņas. Lai arī – gan globālās norises, gan tas, kas patlaban notiek, mainās Eiropā, manā uztverē rada nepieciešamību katrai partijai nopietni pārskatīt savu valstisko redzējumu (paradigmu). Manuprāt, vairākumam Latvijas politisko organizāciju tāda vienkārši nav. Tās nespēj sevi laikmetīgi (!) pamatot.

Tiesību doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts, profesors Andris Plotnieks sarunājas ar Neatkarīgo par tiesību funkcijām, to efektivitāti Latvijā un iemesliem, kas šo efektivitāti mazina.

Es joprojām piekrītu profesora, politologa Ivara Ījaba savulaik (Neatkarīgā, 9.06.2015.) paustajai atziņai, ka «Vējonis ir Latvijai adekvāts prezidents». Lai arī Vējoņa kungam pēdējā laikā pārmests, ka viņš nav bijis pietiekami aktīvs sabiedrībai svarīgās lietās, es uzskatu, ka tieši viņa aktivitāte, publiski pieteiktās idejas ir pamats politiskajam, partijiskajam pret viņu vērstajam, es pat gribētu teikt, niknumam.

Piekrītu Guntai Līdakai un kolēģiem – sākusies Saeimas priekšvēlēšanu kampaņa. Aktīva, agresīva un pagaidām samērā netīra. Tās nolūks manā subjektīvā uztverē pagaidām nav vis likt galdā kvalitatīvu valsts politiskās sistēmas, varas kvalitātes uzlabojumu piedāvājumu, bet līdz vēlēšanām panākt, cik iespējams, stabilu negatīvu attieksmi pret galvenajiem konkurentiem. Saskaņu, Gods kalpot Rīgai un, lai cik dīvaini neliktos – Zaļo un zemnieku savienību.

Pirms tērgāt par ļaužu vienaldzību, visādā ziņā labāk būtu vispirms pateikt lielu Paldies! katram no tiem cilvēkiem, kuriem sava tuvākā nelaime nebija, nav tukša skaņa. Šis ikdienā itin kā aizturētais cilvēku skaistums nupat izpaudās Liepājā. Paldies liepājniekiem, paldies tūkstošiem brīvprātīgo un viņu organizatoriem, policistiem, karavīriem, ugunsdzēsējiem… par mums (man) sniegto cilvēcīgas attieksmes paraugu. Ivana meklēšanā iesaistīto cilvēku jūtas un kustības vieš ticību, ka šī līdzcietības gaisma vēl dzīvo viscaur Latvijā. Arī Lietuvā un Igaunijā. Paldies!

Filozofe, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķe, Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta direktore, vadošā pētniece, profesore Maija KŪLE intervijā Neatkarīgajai vērtē mūsu kopā būšanas potenciālu, mūsu vēlmi apturēt tautas noasiņošanu.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa 31. maijā rīkoja ekspertu konsīliju Vai ceturtā Atmoda ir iespējama?. Konsīlijā piedalījās arī Saeimas, Pašvaldību savienības un citu organizāciju pārstāvji. Uzskatu šo tēmu par svarīgu, turpināmu un katram domājamu. Sākot ar nesaudzīgu, objektīvu un godīgu mūsu pašu pilsoniskuma novērtējumu. Te ir tikai fragmentāras tēzes no konsīlija dalībnieku (ne visu) domām par esošo un jaunu atmodu.

Ja inteliģences, intelektuāļu saprašanās ar varu demokrātiskā (!) iekārtā nekādi nesanāk, man tāda demokrātija liekas apšaubāma. Es ar to vairāk domāju apgaismotu mijiedarbību nekā inteliģences tiešu iekļaušanos politiskajā elitē. Lai gan, ja inteliģence grib un spēj būt varā, ja tā spēj, tur esot, saglabāt gan savu galvu, gan stāju (savā ziņā man šķiet, ka tas tā bija Latvijas republikas Augstākās padomes laikā), man tas šķiet pieņemami un grūtos laikos varbūt pat vēlami.

Latvijas iekšlietu ministrs Māra Gaiļa valdībā, vairāku Saeimu, arī divpadsmitās, deputāts (Saskaņa) Jānis ĀDAMSONS sarunājas ar Neatkarīgo par to, vai likumdevējs ir pietiekami sakārtojis Latvijas drošības jomu.

Viņnedēļ pagrozījos politiskajās aprindās. Visā, ko pārcilājām, mani, lai cik liels ciniķis es nebūtu, zināmā mērā tomēr pārsteidza šo cilvēku, politiķu (!) pieļāvums, ka KNAB arī pēc vadības nomaiņas tiks traucēts būt perfektai profesionālai organizācijai. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kuram eksistē likums, bet neeksistē koalīcijas, partijas, valdošo interešu klani… Bet tādā gadījumā tas nav jautājums tikai politiķiem, tikai likumdevējam vai koalīcijas padomei.

Krievijā, Maskavā, no 23. līdz 25. maijam notika starptautiska augstākā līmeņa drošības ekspertu konference, kura pamatā bija veltīta kiberdrošībai. Tajā piedalījās 95 valstu pārstāvji. Tur bija arī pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs, vairāku Saeimu deputāts Jānis Jurkāns. Viņš tikās arī ar Krievijas Federālās drošības dienesta direktoru Nikolaju Patruševu un citām amatpersonām. Neatkarīgā vēlējās noskaidrot, par ko Maskavā tika runāts.

Es apsveicu Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa priekšlikumu – tautas vēlēts prezidents. Taču – arī tautas vēlēts prezidents kā varas atzars ir nopietna lieta. Man – galvenokārt tāpēc, ka mēs kā tauta, kā pilsoņu kopums, kā elektorāts pēdējos divdesmit septiņos gados esam bijuši spējīgi nodrošināt sev tikai varu, bet ne tautvaldību. Mūsu ievēlētais (!) likumdevējs ne tuvu nav tautvaldības etalons. Turklāt – mēs neesam gribējuši pilsoniski pilnveidoties, lai to panāktu, bet gan uzskatījuši par labāku lielā skaitā pamest Latviju.

Akadēmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, profesors, inženierzinātņu doktors Andrejs KRASŅIKOVS intervijā Neatkarīgajai stāsta par to, ko valstij var dot zinātne un kas maināms politikas, valsts pārvaldes un zinātnes attiecībās.

Salasījies virkni oficiālu un neoficiālu Latvijas izglītības sistēmai veltītu tekstu, nonācu pie atziņas, ka acīmredzot tās «produkcijā» jāsāk izšķirt izglītības sistēmas pabiras un bērni, kuri kaut kādu ārēju, ar sistēmu nesaistītu iemeslu (šis iemesls var būt arī labs skolotājs) dēļ spējuši tajā izdzīvot, gūt zināšanas, just sevi pašus kā cilvēkus un definēt savas vēlēšanās.

Neatkarīgā ekonomikas eksperte, analītiķe Jevgeņija ZAICEVA intervijā Neatkarīgajai pauž savu viedokli par valsts varas pieteikto nodokļu reformu.

Ja var streikot ārsti, tad tikpat labi manā uztverē varētu ļaut streikot arī, teiksim, tiesnešiem vai policistiem. Jo, ciktāl runa nav par sistēmu, bet par saskari ar indivīdu, ar cilvēku (!), tiktāl visu šo ļaužu profesionālās atbildības nišas man šķiet samērojamas.

Sabiedrisko attiecību speciālists, eksperts Jurģis Liepnieks intervijā Neatkarīgajai vērtē pašvaldību vēlēšanas un galveno konkurentu sniegumu tajās.

Septītajā jūnijā jaunais Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgeņijs Lukjanovs rīkoja savu pirmo preses konferenci kopš stāšanās amatā. Biju ticies ar viņu arī pirms tam, un man viņš šķiet esam gudrs cilvēks. Turklāt ar lielu pieredzi augsta ranga Krievijas valsts amatos (no 1993. līdz 2006. gadam – vadošos amatos banku jomā, no 2006. līdz 2010. gadam – Krievijas Federācijas pilnvarotā pārstāvja Ziemeļrietumu federālajā apgabalā vietnieks, no 2010. līdz 2016. gadam – KF Valsts Drošības padomes sekretāra vietnieks). Turklāt – apveltīts ar spēju šo savu pieredzi vērtēt.

Nav grūti savā brīvā valstī izkārt tās karogu. Nav grūti, ja tas tā noteikts, piesiet tam melnu lenti. Mums ir piecas dienas gadā, kad mūsu karogs sērās. Visām tām faktiski ir viens iemesls – komunistiskais genocīds, okupācija. «Genocīds» – oficiāls, pieklājīgs vārds. Tādu var likt kalendāros. Ja būtu likts vārds «represijas», «tautas iznīcināšana», «noziegums pret cilvēci»… tas taču skanētu pārlieku griezīgi un… neinteliģenti. Kāpēc es te ironizēju, cerams, būs skaidrs no turpmākā. Bet – izkārt savā brīvā valstī tās karogu tiešām nav grūti.

Baltijas forumā (BF), kurš notika 27. maijā Rīgā, Melngalvju namā, piedalījās arī viens no ievērojamākajiem Krievijas speciālistiem pasaules ekonomikā un starptautiskajā politikā, Krievijas Zinātņu akadēmijas (KZA) akadēmiķis, ekonomikas doktors, profesors, KZA Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta prezidents, Starptautiskās ekonomistu savienības viceprezidents… Aleksandrs DINKINS. Neatkarīgā viņu iztaujāja par šīs BF XXII starptautiskās konferences tēmu Krievijas – Rietumu attiecību krīze saasinās. Kā ekspertu savienība var palīdzēt?

Mākslas zinātņu doktors, kinozinātnieks un žurnālistu skolotājs Ābrams KLECKINS intervijā Neatkarīgajai vērtē esošo situāciju, cilvēkus un valsti.