Viktors Avotiņš / Autori

Man šķiet, ka Latvijas izglītības sistēmai (ne tikai) nepieciešams nopietns starptautisks audits, kurš pārtrauktu tās politizāciju tiktāl, lai tā beidzot spētu nopietni, profesionāli un atbildīgi sākt rūpēties par Latvijas nākotnes paaudžu kvalitatīvu dzīvesspēju un to varēšanu uzturēt stipru valstsnāciju.

Vēstures doktors, Latvijas Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis sarunā ar Neatkarīgo raksturo Latgales 1917. gada maija kongresa vēsturisko ģenēzi un tā turpmāko nozīmi.

Profesors, tiesību doktors, atvaļināts ģenerālis, bijušais Latvijas Policijas akadēmijas (LPA) rektors Vitolds Zahars sarunājas ar Neatkarīgo par Policijas akadēmijas atjaunošanas izredzēm un kriminālpolitikas aktualitātēm.

Savādi – pēc tam, kad Edgars Kramiņš un Ilze Viņķele Rīga TV24 Preses klubā izrādīja patukšu attiecību ķēķi (politiķe, manuprāt, ir tāda publiska persona, kuras profesionalitāti un atbilstību apliecina spēja «saturēt» situāciju un sevi jebkuros apstākļos. Savukārt vīrietim labpatika aizstāt intelektu ar «uzbraucieniem» dāmai), sāku domāt, ka atklāsmes aizvietošana ar «izrādi», ar tukšuma izrādīšanu Latvijas masu medijos nebūt nav kas jauns un neredzēts. Tā ir norma. Labi – norma bez skandāliem, bet norma. Un te saistībā ar sabiedriskajiem (ne privātajiem) masu medijiem man sākas politika.

Neatkarīgās saruna ar ekonomikas zinātņu doktoru, Ventspils un Banku augstskolas profesoru Ivaru Brīveru pamatā pievērsta viņa skatam uz cilvēkiem un Latviju XXI gadsimtā. Arī viņa nupat tapusī grāmata saucas Konservatīva ekonomista skats uz cilvēkiem un pasauli XXI gadsimtā.

Man ir lielisks Lieldienu stāsts. Ceturtajā aprīlī kāds zviedrs ienāca Daugavpils vecticībnieku dievnamā un sāka tur fotografēt. Baznīcas svečiniece viņam aizrādīja, ka šajos dievnamos nefotografē. Zviedrs pagrūda sievieti un nokritušu vēl paspārdīja. Tie, kas to redzēja, pasauca policiju. Zviedru aizturēja, bet palaida vaļā bez jelkādām sankcijām. Tāpat kā čurātājus pie Brīvības pieminekļa.

Pirms nedēļas saņēmu ziņu, ka 2009. gada 13. janvāra protestētājs Ansis Ataols Bērziņš aizturēts Čehijā.

Latvijas Politiski represēto apvienības (LPRA) ilggadējais, tagad bijušais vadītājs Gunārs Resnais, manā uztverē, ir tas cilvēks, kurš padarīja apvienību politiski respektējamu visaugstākajos varas līmeņos. Turklāt blakus tam, ko politiski represētie pamatoti varētu gribēt no valsts, vienmēr tika likts apvienības viedoklis par valsts lietām, tās ieinteresētība.

Mana attieksme pret pielaides liegumu valsts noslēpumam ir tieši tāda pati kā pret čekas maisiem.

Politoloģe Dr.philos. Ilze Ostrovska intervijā Neatkarīgajai stāsta par to, kā tas, kas patlaban notiek Amerikā, Eiropā, arī Ukrainā, var atsaukties uz Latviju un ko vērta šajā norišu kontekstā ir mūsu politiskā elite.

It kā Krievijas OMON attiecību kārtošanā ar protestētājiem 26. martā viss bija «kā parasti». Iesākumā nemotivēti atteikumi protesta akcijām, pēc tam – vaļa aizturēt un dauzīt cilvēkus. Viss tradicionāli. Tomēr man likās, ka šoreiz tajos kadros, ko rādīja mediji, es redzu ne tik daudz «darbu», cik ārišķību, izrādīšanos… Protams, būtu aplam kaut ko pieņemt «no kastes».

Par septītajā martā Maskavā it kā saskaņā ar Krievijas Kultūras ministrijas (KKM) iniciatīvu veikto spēka struktūru iebrukumu un kratīšanu Starptautiskajā Rērihu centrā (SRC), par Rērihu darbu (ap 200 eksponātu, dokumenti, dienasgrāmatas, rokraksti…) izņemšanu gribēju uzrakstīt nekavējoties. Bet – Krievijā viss ir iespējams. Varbūt centrā tiešām notikušas briesmu lietas. Nolēmu sagaidīt daudzmaz argumentētu oficiālu šīs akcijas pamatojumu. Nesagaidīju.

Rīt – Latvijas Zaļās partijas (LZP) kongress. Neatkarīgā sarunājas ar partijas valdes priekšsēdētāju, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes locekli, Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru Edgaru Tavaru par Zaļās partijas pienākumiem gan plašā, pasaules norišu, gan Latvijas kontekstā un arī par izmaiņām, kas šī darba efektivitātes dēļ jāveic valsts vadībā.

Socioloģijas doktors, Tuvo un Vidējo Austrumu institūta direktors, sīkuzņēmēju asociācijas Kalve prezidents Aidins Askerovs raksturo Neatkarīgajai sīkuzņēmēju stāvokli Latvijā un teic, kas būtu jādara valstij, lai arī šis biznesa, uzņēmējdarbības veids kļūtu efektīvs.

Valsts pārvaldes reformu plānu martā bija paredzēts apstiprināt valdībā. Tātad jāpieņem, ka šis plāns ir gatavs. Kāpēc tas mums pieejams vien aprakstošā, fragmentu līmenī?

Ar Āgenskalna ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāju, ģimnāzijas direktora vietnieci izglītības jomā, Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāju Anitu VANAGU Neatkarīgā sarunājās Eiropas mājā tūdaļ pēc tur notikušās dzimtās valodas lomai domāšanas un mācīšanas procesā veltītās diskusijas. Pasākums mani neiedvesmoja, un tas droši vien ir jūtams Vanagas kundzei uzdotajos jautājumos. Man likās, ka atsevišķais kārtējo reizi netop novests līdz pārliecinošam veselumam, bet tas, kas tika uzteikts kā inovatīvs, šķita tradicionāli pašsaprotams, jau pašam skolā ejot pieredzēts…

Divdesmit piektais marts un četrpadsmitais jūnijs ir valsts protokola pasākumi.

Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs intervijā Neatkarīgajai raksturo Katoļu baznīcas attieksmi pret reformāciju, apsveic katoļu un luterāņu tuvināšanos, kā arī uzsver, ka mūsdienās ikvienam kristietim, ne tikai garīdzniekiem, jāiesaistās Evaņģēlija vēsts apliecināšanā.

Var jau būt, ka vairākums Krimas krievu tiešām balsoja par tās atdošanos Krievijai. Taču ar Pēterbaznīcas statusu, tās pasākumu kopumu saistīto cilvēku vairākums, manuprāt, balsotu par to, lai Pēterbaznīca saglabā Kulturkirche (kultūras baznīcas) statusu.

Mēs esam tādas vēstures nesēji, kur starp mums, kas te dzīvo un ikdienā varbūt ir pat labi kaimiņi, pastāv nesamierināmais.

Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrības AUSMA valdes loceklis Klementijs Rancāns intervijā Neatkarīgajai pauž savu viedokli par, viņaprāt, katastrofālo situāciju attieksmē pret piespiedu zemes nomu un nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību.

ASV prezidents Donalds Tramps man patīk labāk nekā tie Austrumeiropas valstu (ieskaitot Latviju) diplomāti, kuri lūdza ASV Kongresam palīdzību lietās, kurās izšķirošā loma, manuprāt, ir pašu šo valstu kā tādu politikas kvalitātei un tam, cik rezultatīvi šī politika rūpējusies par savas valsts sabiedrības kvalitāti, par nācijas pieķeršanos savai valstij. Turklāt es uzskatu, ka Donalds Tramps, piemēram, uzrunājot ASV Kongresu 28. februārī, akcentēja tieši šo aspektu – amerikāņu sasaisti ar savu valsti, saites, kuras līdzšinējā vara atslābinājusi vai ignorējusi. Šādā veidā viņš manā uztverē atgādināja arī ES valstu līderiem to pienākumu pret savām tautām.