Viktors Avotiņš / Autori

Astoņdesmit seši procenti esot (TNS&LNT aptauja) par priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežošanu TV. Varētu domāt, ka 86% spēj izvēlēties sev vislabāko politiku, studējot partiju praksi un programmas.

Domāju, ka savus spriedumus par ārstiem un skolotājiem cilvēki pamatā veido, vadoties no savas personiskās pieredzes, no savas vai savu bērnu, tuvinieku tiešās saskares.

Šo pašvaldību vēlēšanu kampaņu vēl vairāk nekā iepriekšējās raksturo (vismaz lielākajās pašvaldībās) neatpazīstamība, sīkumainība un ambīcijas. Tāpēc ievēlētās domes kopumā būs nestabilākas, tautas kalpu hormonālās vētras – intensīvākas.

Neatkarīgā sarunājas ar Latvijas Universitātes profesori Vitu Zelči par 9. maija ģenēzi atjaunotajā Latvijā un pagātnes esamību šodienā.

Nekas nav labāks par kriminālvajāšanu. Tā neprasa nekādas pūles. Dabū tai atļauju, sēdi ministrijā un grauz nagus. Mediji vajās tavā vietā. Ne velti arī vairāki juristi apsveic šo procesu kā iespēju, kas aiztaupa profesionālus pūliņus kāda vajāta nabadziņa darbības izmeklēšanas, viņa notiesāšanas vai attaisnošanas dēļ.

Viens no iepriekšējiem konservatīvu ideju institūta Populares Latvija un SKDS pētījumiem bija veltīts Latvijas sabiedrības izvēlēm. Tajā tika noskaidrots, ka mums patīk uzdoties par tiem, kas neesam.

Latvijā – juristu dienas! To ietvaros Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs nosēdināja vienu otram, neteiksim, pretī, teiksim, blakus pazīstamus juristus (Juris Dreifelds, Tālavs Jundzis, Aivars Borovkovs…) un ne mazāk pazīstamus mediju ekspertus (Sergejs Kruks, Aleksandrs Mirļins, Sergejs Ancupovs…), kuri kopā ar koledžas studentiem diskutēja par mediju brīvību.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis intervijā Neatkarīgajai raksturo iekšlietu sistēmas stāvokli.

Konservatīvo ideju institūta Populares Latvija un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma Laba skola: vēlmes un vērtējums ietvaros aptaujātie sparīgi stumdīja galveno atbildību par bērnu izglītošanu no vecākiem (32%) pie skolas (31%) un atpakaļ.

Latvijā nav bezdarba. Latvijā ir mīts par bezdarbu. Latvijā nav darba. Latvijā ir mīts par darbu. Protams, realitātē pastāv gan viens, gan otrs, taču te nav runa par realitāti. Te ir runa par līmeni, kādā ar šīm kategorijām (tostarp darbu un bezdarbu) operē politiķi un pārvaldes speciālisti.

Ziemeļkorejas kultūras kanonā ir atombumba. Latvijas kultūras kanonā ir Dziesmu svētki. Savā ziņā atombumba ir noturīgāka. Jo to nespēj pakļaut iekšējai devalvācijai pat viskvēlākie tās kultūras vērtības sludinātāji.

Ar PSRS un nacistiskās Vācijas atribūtu ražošanu, izplatīšanu un demonstrēšanu Latvijā bija jātiek skaidrībā 1990. gadā. Ja vara to nav vēlējusies darīt līdz 2013. gadam, tad tas nozīmē, ka varai šo atribūtu lietošanas vaļība bijusi nepieciešama attiecību kairināšanai starp dažādi noskaņotām sabiedrības daļām.

Rīga var gan būt itin laba Eiropas mākslas galvaspilsēta. Vietām Rīga var būt arī Eiropas kultūras galvaspilsēta. Piemēram, kā savu interešu (nozares, resora) telpā noslēgtu kultūras aprindu galvaspilsēta.

Kārtējā SKDS reitingu cepienā vērts izcelt tikai Vienotību (janvārī 15,8%, martā – 10,4%) un Reformu partiju (3,5%/1,6%). Vienotību tāpēc, ka vadošā partija acīm redzami nespēj mobilizēt savu iespēju resursus, kas tai jaudīgāki nekā citiem.

Sestdien ap 600 cilvēku uzklausīja Rīgas domes koalīcijas partiju – apvienības Saskaņas centrs un Gods kalpot Rīgai! – pārskatu par padarīto un darāmā plānu (2009.– 2017.). Klātesošie tika iepazīstināti arī ar koalīcijas kandidātu sarakstu pašvaldību vēlēšanām Rīgā. Patlaban šai RD koalīcijas programmai nav konkurentu veidota konteksta.

Ko tik visu nevar izlasīt avīzēs. Piemēram, «Latvija ir dziļā depopulācijas situācijā» (P. Zvidriņš). Vai arī – «pagaidām nav ziņu, kas liecinātu par emigrācijas būtisku palēnināšanos» (M. Hazans).

Kad paiet Lieldienas, atsākas mazās dienas. Lai arī valstīs, kuras joprojām apgalvo, ka ir kristīgas, ka desmit baušļi nav nekādas blēņas, vajadzētu būt mazliet citādi. Vajadzētu būt tā, ka ar katrām Lieldienām lielo dienu skaits cilvēku dzīvē pieaug, bet mazo dienu viņu gaitā paliek mazāk.

Tas, ka valdība atteicās piešķirt zinātnei papildu finansējumu (IZM versijā – 5,5 miljonus latu), nav nekas pārsteidzošs. Krīzes gados finansējums zinātnei Latvijā samazinājies par 62%. Latvija ir pēdējā vietā ES saistībā ar intelekta ekonomiku raksturojošiem parametriem. To noteikusi politika. Nevis krīze.

Protams, valdības koalīcija var pašuzbudināties tiktāl, ka izjūk. Vienkārši – pārdozēs savu tēloto uzbudinājumu un sabruks kā narkomāns atejā pie poda.

Manā uztverē politikā izvairīšanās no tiešas intelektuālas un garīgas sadursmes ar pretējiem viedokļiem (jo vairāk, ja tiek pieņemts, ka šie viedokļi oponē valsts kursam) liecina par gļēvumu un aprobežotību.

Tas notika laikos, kad zirgs kļuva par galveno Eiropas liellopu un visā kontinentā panesās zirdziska mode. Visu valstu ārstu biedrības publicēja atzinumus, ka zirga gaļa ir vislabākā, bet tādi lopi kā vista lāgā nav ne putni, ne gaļa.

Kapitāls, kurš Latvijā tika uzkrāts, izmantojot valsti, acīmredzot nav evolucionējis. Politika, kura savulaik akceptēja kapitālu, kurš izmanto politiku, acīmredzot nav evolucionējusi.