Viktors Avotiņš / Autori

Kinorežisors Jānis STREIČS stāsta Neatkarīgajai par kino, par dzīvi un par latvisko raksturu.

Jebkuru vēlēšanu uvertīra te ir kas līdzīgs pļāpu orģijām. Šajās pļāpu orģijās valsts un tās institūtu stāvoklis faktiski tiek aizstumts malā. Jebkura ievēlēšana te ir sekas tādam, varētu domāt, dzēruma stāvoklim, kad visas lietas tiek "nokārtotas" kā personisko attieksmju un attiecību lietas.

Ekonomiste, eksperte analītiķe Jevgeņija Zaiceva un profesors, ekonomikas doktors, Eiropas pētījumu institūta prezidents Aleksandrs Gapoņenko Neatkarīgajā vērtē budžeta konsolidāciju.

Ja Saeimas Nacionālās drošības padomes jaunizveidotā Demogrāfijas politikas apakškomisija pati sevi uztvers kaut cik nopietni, tad agri vai vēlu tā nonāks pie atziņas, ka nepieciešama politiskā kursa maiņa.

Ministrēm un deputātēm ir pilnīga taisnība – Rīgas centrs ir pārsātināts ar balagāniem. Es teiktu, ka balagānu piedāvājums ir pat lielāks nekā to pieprasījums. Tāpēc nav brīnums, ka ikviena jauna konkurenta parādīšanās šajā salīdzinoši nelielajā pilsētas daļā rada bezmaz politisku viļņošanos un satraukumu.

Martā Neatkarīgās viesis bija ievērojamais Krievijas filozofs, metodologs, politologs Pēteris Ščedrovickis. Sarunai ar redakcijas darbiniekiem Ščedrovicka kungs piedāvāja tēmu – reģionālās attīstības evolūcija.

Ja mēs piekrītam kāda protesta iemeslam un formai, tad to, kāpēc tas vai cits protests neizdevās pietiekami spēcīgs, var noskaidrot, saņemot atbildi uz jautājumu – kāpēc tevis (manis) tur nebija? Pirms vērtēt citu darīšanu, jāpaskatās uz savu nedarīšanu.

Acīmredzot Vladimira Lindermana un Jevgeņija Osipova sāktajai parakstu vākšanas kampaņai par krievu valodu kā otru valsts valodu izdevies satramdīt varas aprindas (sk. S. Ēlertes intervijas ves.lv un LA).

Emigrēt vai degradēt. Manuprāt, tāds šodien ir valsts politikas piedāvājums Latvijas iedzīvotājiem. Jo ir jābūt apveltītam ar ļoti spēcīgu raksturu un kādu nepārvaramu pieķeršanos, lai turētos un neizlaistos šai vietā par spīti politikai.

Pensionārus gluži kā nēģerus var atšķirt pēc ārējām pazīmēm. Tāpēc, kad pienāks pensionāru pārvietošanas laiki no laukiem uz pilsētām (sk. Ģ. Rungaiņa ieteikumu), pensionāriem nevajadzēs kā savulaik jūdiem gādāt pat apsējus, kas tos iezīmētu un atšķirtu no godīgiem, strādājošiem pilsoņiem, kuriem Latvijā būs atļauts pārvietoties pa lielajiem ceļiem patstāvīgi.

Kam jādomā dziļi un jāskatās tāli, tam nepiedien dzīvot minimāli. Kam jāgrozās augšā un jāgrozās priekšā, tam nepietiek dzīvot ar to, kas ir iekšā. Kam apvārsni nosaka iela vai miests, tam diezgan ir zināt, kas maize un (retumis) sviests.

Nesevišķi piekrītu Jurģim (Liepniekam), ka Valda Zatlera signāls – es gribu vēlreiz – ir politiskas vientulības noteikts. Apkārtējā, viņu pagaidām apejošā, politiskā čabēšana spieda uz prezidenta sirdi, kādēļ, dungodams pie sevis pūcīte atnāca neaicināta, prezidents pieteicās uz otro termiņu pats.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS februārī noskaidrojis, ka politiskajām partijām (uzticības reitings – -76,7%), Saeimai (-72,7%) un Ministru kabinetam (-68,6%) sabiedrība arvien uzticas vismazāk. Tas vairs nav nekāds jaunums.

Tiesībsarga izvēle liecināja, cik zemu personības latiņu Saeimas partijas varētu uzlikt prezidentam. Manuprāt, tiesībsarga institūta galvenais uzdevums šobrīd ir panākt tādu savu autoritāti sabiedrībā, kas atbilstu šā institūta jēgai. Proti, panākt vismaz tik daudz, ka tiesībsargs kā varas un cilvēka konfliktu šķīrējs top sabiedrības acīs neapstrīdama, neatkarīga, publiska autoritāte.

Domāju – vai reiz pazudīs laicīgas politiskas putas no 16. marta un 9. maija. Domāju, ka tās nepazudīs, kamēr šo dienu perifērija būs svarīgāka par to saturu. Domāju, ka tās nepazudīs, kamēr karavīra goda cienīgo leģionāru un karavīra goda cienīgo padomju zaldātu pēcteči nebūs spējīgi pārstāvēt savu (!) laiku ar vēstures cienīgu rīcību.

Vai partijām var būt gultas lietas? Norises, ko slēpt un publiski neskaidrot? Manuprāt, var būt, bet tikai līdz brīdim, kamēr tiek pieņemts lēmums. Pēc tam, kad lēmums ir pieņemts, partiju privātums nav attaisnojams.

Sazin kāpēc ēterā plunčājas gadu veca ziņa par to, ka tiesnešu sarunu noklausīšanās lietā Drošības policija nav neko noskaidrojusi, noklausītājus un audioierakstus nav atradusi, iestājies kriminālatbildības noilgums, kādēļ aklā kundzīte var palikt gribot. Savukārt mums, kas nav Temīdas kalpi, jāsamierinās ar to, ka vienu strēķi esam kaifojuši tikai par tenkām. Līdzīgi, ja neatradīs draudētājus, vien par tenkām kļūs, piemēram, draudi Jutai Strīķei.

Mācies, tauta! Tavs premjerministrs Valdis Dombrovskis nesen teica: "Tiesiski paļāvīgā veidā mēs varētu tikai bankrotēt. Krīzes situācijā ir jāspēj pieņemt lēmumus." Tavs ministrs Raimonds Vējonis nupat teica: "Ne viss, kas rakstīts likumā, ir jāpilda." Dari, tauta, kā iesaka un atļauj tavi vadoņi. Pieņem lēmumus!

Partiju vaļības saēd Saeimu. Lemtspēja varbūt vēl nav noēsta galīgi, toties atbildība gan nograuzta pilnībā. Man šķiet, par to saistībā ar nule uzpeldējušo vai uzsildīto "Muižnieces incidentu" jādomā pirmām kārtām.

Pieteicu interviju ar kultūras ministri. Jau sen. Kamēr gaidu, graužu nagus un improvizēju.

Laikam taisnība Mārcim Bendikam, ka Latvijas politikā pat intrigas nav iespējamas. Manuprāt, viņa sacīto apliecina Linda Mūrniece intervijā Neatkarīgajai (21.02.2011.) To, ka viņas demisionēšanas epopeja ir intrigas vērta.

Dažu pilnmēness laika notikumu iespaidā Latvijā droši vien atkal sāksies spekulācijas par to, kas, kur un kā drīkst turēt un nēsāt ieročus. Vai uzstādīt kinoteātros metāla detektorus, vai ierīkot speciālas kinozāles cūkām – popkorna šņakstinātājiem u.tml.