Viktors Avotiņš / Autori

Pirms gadiem divdesmit man šķita, ka Latviju būvēt tieksies katrs ar to saistītais. Te un tālumā. Likās, ka ikviena "izvēle starp valsts un privātām prioritātēm" būs valsts augšupejai pietiekama.

No Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Jāņa Reira sacītā (sk. apollo.lv 10.02.2011.) var saprast, ka pastāv kreditoru prasība samazināt tieši sociālo budžetu. Šādās lietās mājienu vietā vajadzētu likt precīzu lietu izklāstu.

Es saprotu, ka tagad visi cenšas izskatīties. Visiem skuķiem nu jāizskatās kā bārbijām, bet visiem čaļiem jālīdzinās banku klerkiem vai sportistiem. Tomēr man nešķiet diez ko jauki, ja eksterjera modes lietas kļūst arī par profesionālā satura nosacījumu.

Neatkarīgā intervē 10. Saeimas deputātu (Saskaņas centrs), bijušo iekšlietu ministru (1994.–1995. g.) Jāni Ādamsonu.

Skaidrs, ka Tiesībsarga birojs nav domāts troksnim, bet darbam. Taču šķiet arī, ka tam nav diezgan būt miera ostai, kurā cilvēktiesību, labas pārvaldības problēmas aplaužas kā atsevišķi viļņi. Publiskajā okeānā Tiesībsarga birojam nepienāktos tēlot zemūdeni, kas atrodama tikai īpaši ieinteresētiem vērotājiem ar speciālu aparatūru.

Lai arī man it kā nav nekā, ko saskaņā ar šoreiz Finanšu ministrijas bīdītā likumprojekta par nulles deklarācijām priekšstatiem deklarēt, nekā tāda, kas par manu rocību nebūtu atrodams tajā vai citā oficiālā datubāzē, man par šo lietu ir lielas šaubas.

Pieteicu interviju ar kultūras ministri. Jau sen. Sēžu, gaidu, kad ministres klerks dos ziņu. Kamēr sēžu, tikmēr pētu, kas notiek. Un improvizēju.

Nesen dzirdēju divus teikumus, kas man liecina par pagalam samaitātu situāciju un dīvainiem pieļāvumiem. No TV ziņām dzirdēju, ka vismaz 10% skolēnu pārtikas jābūt veselīgai. Tātad – 90% skolēnu pārtikas var būt neveselīga.

Man patīk vārdi – "valsts prezidenta ievēlēšanas procesa vērtēšana". Kolēģi satraucas, bet man patīk ideja taisīt darba grupu, kas to vērtēs. Ir jāpriecājas par to, ka Vienotība savā naivumā atkal atrāda savas idejas "cirvja" stadijā. Runā par to, ko darīs, nevis par to, kas kārtīgi sagatavots un tad izdarīts.

Eiropas parlamenta deputāts Ivars Godmanis intervijā Neatkarīgajai uzsver, ka valsts rīcība, prasme panākt maksimālu ES atbalstu tieši 2011. gadā var būt Latvijai izšķiroša.

Apvienība Vienotība nupat paziņoja: sameklēsim ideoloģiju – kļūsim par partiju. Interesanti, kāpēc jāmeklē tas, kas acu priekšā? Vai tad Vienotība nav koalīcijas, valdības līderis jau pietiekami ilgu laiku, lai, balstoties nevis importētās teorijās, bet reālā praksē, skaidri definētu apvienības kursu?

Marsels Prusts savulaik teica, ka skaistules domātas cilvēkiem bez iztēles. Pārceļot šo atziņu politikas lauciņā, varētu teikt, ka fīreri, vadoņi it kā brīvā, demokrātiskā iekārtā vajadzīgi cilvēkiem (sabiedrībām) bez pilsoniskuma un atbildības izjūtas.

Ja jau revolūcijas apēd savus bērnus, tad arī barikādes kaut ko apēd. Nu izskatās, ka barikādes apēdušas daļu no mūsu personības. Viena tās daļa lieliski atceras, ka pirms divdesmit gadiem barikāžu vienā pusē, lai kādas spekulācijas ap tām un to cēlājiem notiktu, bija Latvijas neatkarība, otrā – padomju režīms.

Ekonomikā krīze deva brīnišķīgu iespēju uzpūstā birokrātiskā aparāta nevajadzīgo taustekļu amputācijai, taču Latvija šo iespēju nav izmantojusi, šodien intervijā "Neatkarīgajai" atzīst bijušais premjers un uzņēmējs Māris Gailis.

Šodien, Latvijas Tautas frontes muzeja un Lietuvas Republikas vēstniecības rīkots, LU lielajā aulā notiks LTF domes 1991. gada 12. janvāra ārkārtas sēdes atcerei veltīts pasākums.

Dažiem maniem kolēģiem liekas, ka koki gāžas uz vadiem tāpēc, ka nav tiesiski sakārtotas privātā un valsts sektora attiecības un intereses zonās, kur tās pārklājas. Man liekas, ka pie mums ir pieņemta skaidra režīma formula: demokrātija ir manu interešu respektēšana, kamēr tās netraucē citu interesēm.

"Mazs kaķīt"s, mazs zaķīt"s uz ceļa satikās..." – tas laikam rakstīts par šo gadu. Trusis solās būt dzeltens un kaķis allaž krist uz kājām. Laikam dzeltenuma dēļ tiek pareģots, ka zelta cena varētu sasniegt 1800 $ par unci, gāzes cena celties par 50%, bet naftas cena vismaz gada pirmajā pusē palēkties virs 100 $ par barelu.

Pirms desmit gadiem sākās jaunā tūkstošgade, jaunā simtgade. Pasaule gaidīja brīnumus un radikālas pārmaiņas. Pasaule dabūja gan brīnumus, gan radikālas pārmaiņas.

Atsevišķo, kas šogad piemeklējis cilvēkus caur valsts sociālo politiku, konkrētas ģimenes, mammas, bērni un veci ļaudis zina un ir jutuši uz savas ādas labāk nekā es.

Jaunībā Maskavas forštate man iemācīja divas lietas – nekad nesolīt un nekad nemēģināt nevienu iežēlināt. Sev par kaunu neesmu vienmēr pie tā turējies, bet, kad esmu, tad ir gadījies, ka šāda nostāja bijusi glābjoša. Varbūt tāpēc, līdzko kāds sūkstās, piemēram, ka Krievijas informatīvā telpa te valda pār viņu, man tas liecina vien par nevēlēšanos radīt tik kvalitatīvu Latvijas informatīvo telpu, ka tā vietējai auditorijai būtu prioritāra. Vai arī, ja kāds, piemēram, gaužas, ka visur dominē krievi un ebreji, tad man šķiet, ka tādā garā tiek piemeklēti vainīgie, kas attaisno mūsu slinkumu, gļēvumu, nevēlēšanos augt pāri sev pašiem un citiem. Jo šajā vidē neviens pats neliedz mums mācīties būt viedākiem, gudrākiem, mērķtiecīgākiem savā rīcībā par tiem citiem.

Neatkarīgā intervē akadēmiķi, Ekonomikas prognožu centra valdes locekli Raitu KARNĪTI.

Kādas var būt vispārīgas iebildes PSRS nodarītā kaitējuma aprēķināšanai nodibinātās oficiālās komisijas veikumam? Komisija darījusi savu darbu noteiktā uzdevuma ietvaros.