Viktors Avotiņš / Autori

Trīspadsmitajā decembrī Neatkarīgās redakcijā notika saruna ar vēsturnieku, Latvijas Universitātes profesoru Aivaru STRANGU. Sarunas centrā bija Valsts prezidenta Maskavas vizītes laikā paredzētā vienošanās par vēsturnieku komisijas izveidi.

Tā tik vēl trūka, lai sociālos partnerus (valdību, uzņēmējus, arodbiedrības, pašvaldības) pārņem histērija un savstarpējs kašķis, pirms vēl tie kārtīgi padarījuši savu darbu.

Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva trešais vēstījums Federālajai sapulcei (30.11.2010.) neizcēlās ne ar sensacionāliem paziņojumiem, ne konfrontējošām deklarācijām. Varbūt tāpēc tas virknei ekspertu un žurnālistu nelikās “garšīgs”, bet virkne Krievijas politologu to uztvēra kā priekšvēlēšanu runu.

Var saprast, kāpēc pats Valda Zatlera Maskavas brauciena fakts nodarbina politiķus, publiku un medijus vairāk nekā šīs vizītes saturs. Protams, nav mana, bet prezidenta svītas darīšana, kādu tikšanās saturu piedāvāt Krievijai.

Iespējams, Latvijā zārcinieki un apbedīšanas meistari vienmēr bijuši mediķu sociālie partneri. Tomēr savāds vēsums nāk uz kājām, redzot nepārprotamu sēru namu lobija klātbūtni veselības budžeta konsolidācijā.

Visā tajā, ko līdz šim no ASV diplomātiskās sarakstes paspējis noliet Wikileaks, Latviju šodien (!) vistiešāk un smagāk, manuprāt, skar tas, kas svētdien tika noliets par Afganistānu. Nevis tas, kas saistās ar Gruzijas karu.

Kaķi mēdzot piečurāt saimnieces gultu. Bet, ja pirms sterilizācijas šī kaķu akcija liecinot par pēcnācēju vēlmi, tad pēc sterilizācijas tā esot protesta uzvedība, kas ceļoties no mīlestības deficīta. Latvijas sabiedrības protestu efektivitāti es šobrīd redzu apmēram tādu kā kaķiem. Pēc sterilizācijas. Var runāt, ka gribētos aktīvāku, apzinīgāku sabiedrību, taču šķiet stulbi sabiedrībai ko pārmest, ja tās gara un apziņas kopēji (vara, politiķi, mediji, skolotāji, intelektuāļi...) nav vīžojuši veikt savu pilsonisko misiju. Cilvēku stājas ziņā ne Rīga šobrīd ir paraugs Latvijai. Cilvēku organizēšanas ziņā ne brīvās arodbiedrības ir paraugs Latvijai. Latvijai paraugs šobrīd ir Gārzdes ciems Kurzemē.

Dakteris Šulcs Neatkarīgajai (22.11.2010.) teica, ka pedofilam nav tik svarīga savu seksuālo tieksmju apmierināšana kā varas īstenošana pār bērnu. "Lai ielaistos dzimumdzīvē ar pieaugušu cilvēku, pedofilam jāspēj savam partnerim kaut ko piedāvāt – kaut kādu pievienoto vērtību seksam. Pedofils to nevar, jo pēc savas būtības ir infantils. Viņš ar bērnu runā no varas pozīcijām, juzdamies pārāks," teica dakteris. Apdomājis daktera sacīto, tiku līdz domai, ka mūsu sabiedrības vairākums savā nodabā jau ir platoniski pedofili.

Nolikts zem padoto mikroskopa, Normunds Vilnītis nosarka, satraucās un vienā acumirklī sastrādāja bezmaz septiņdesmit varbūt prettiesiskas darbības. Jo laika gaitā, kopš Vilnītim vara KNAB, par tādām nekas nebija dzirdams.

Dīvaini būtu, ja šoferis nevis pārbaudītu mēraparātus, bet par, teiksim, autobusa ātruma noteicēju izvēlētos pasažieru sapulci. Un aģitētu tos pret spidometru. Taču – kas ir savādi pie automašīnām, ir norma varas mašīnām.

Žēl, taču mediju vēsts Saeimā neievēlētie tikuši pie labi apmaksātiem amatiem saistībā ar parlamentāro sekretāru iecelšanu šķiet patiesa. Šis amats, no kura Jaunais laiks pirms kāda gada atteicās "taupības dēļ", nu tiek atjaunots visās ministrijās "pārvaldes efektivitātes un produktīvas ekonomijas dēļ".

Esot sākusies cīņa par Valsts kancelejas vadītāja amatu. Ja izpildvarā parādās vārds cīņa un tā nav cīņa par ražu, garu vai dzīvību, tad, manuprāt, tas ir signāls par to, ka cīņas intereses ir pastarpinātas no tam vai citam amatam vajadzīgās kompetences.

Līdzko Rīgā, Jūrmalā vai citur Latvijā kādu vienu vai dažus arestē par korupciju vai naudas atmazgāšanu un sāk iztirzāt, gandrīz vienmēr šī iztirzāšana rada jautājumu – bet kur tad pārējie?

Lasīju, ka divkārt audzis darba vietu piedāvājums, ka reģistrētais bezdarbs atkal krities par 0,3% (līdz 14,3%). Taču bezdarbnieku masā vajadzīgos darbiniekus atrast esot grūti, jo tie pārāk ilgi stāvējuši dīkā un reālajam darba tirgum viņu kvalifikācija vairs neder.

Ģirts Valdis Kristovskis piekrita Aivara Sluča redzējumam un vērtējumam. Šajā sakarā viņam tiešām nav par ko taisnoties valsts un tautas priekšā. Jo runa nav par Kristovska uzskatiem vai attieksmi, bet gan par šo uzskatu vai attieksmes savietojamību ar viņa funkciju.

Valdības deklarācijā solīts nodrošināt KNAB darbības neatkarību. Bet vēl tur solīts nodrošināt "vienotu, kompetentu un efektīvu" valsts pārvaldi. Ne viens, ne otrs nebūs iespējams, ja premjerministrs izturēsies kā vēja rādītājs starp diviem vai vairākiem ietekmes, intrigantu, profesionāļu... grupējumiem, nevis noteiks un revidēs situāciju tā, kā vislabāk valstij.

Valdības deklarācija ir paziņojums par konkrētas valdības politiku konkrētā laikā. Tā var būt īsa, gara, rakstīta dzejā vai kā ienāk prātā, taču jebkurā izvēlētā formā tai būtu jāapraksta politika, nevis jāatrakstās Saeimai.

Izrādās, Vienotība spēj tikt galā ar koalīcijas un valdības taisīšanu tikpat mehāniski kā ar konsolidāciju. Sarežģītākas kombinācijas tai nepadodas. Izrādās, apvienībā nav politisko līderu, kas spētu efektīvi vadīt pārrunas vidē, kurā nepastāv hierarhija un pakļautība.

Kāds man līdzīgs tips Parīzē droši vien nesēdētu, domādams – vai tiešām tikai divu pensionēšanās vecumam pieliktu gadu dēļ trīsarpus miljonu franču bija ielās, bloķēja lidostas un stacijas, radīja energokrīzi valstī? Viņam viss būtu skaidrs.

Šodien, kad pavadām pēdējā gaitā Latvijas 9. Saeimu, pienāktos runāt labu vien, labu vien. Un ne jau nu bez labā, kādēļ ceru, ka sēžu zālē ar to kā ar krāšņiem vainagiem tiks aizkrauta katra brīvā vieta ap simt šā sasaukuma tautas kalpiem. Diemžēl nesaskatu labo galvenajā. Parlamentārismā. Kalpošanā tautai atbilstoši savai pārstāvības misijai un tās mērogam.

Es būtu par nāvessoda piemērošanu atsevišķām noziedznieku grupām, un mazgadīgo slaktētāji, maniakāli izvarotāji, bērnu vai to orgānu tirgotāji būtu starp tiem. Turklāt par atsevišķiem smagiem noziegumiem es piemērotu atsēdēšanu viennīcā, un mazgadīgo ievilkšana atkarībās vai samaitājošās "industrijās" atkal būtu starp tiem. Viennīcā būtu labi apstākļi bez visu veidu komunikācijas ar āru, pietiekams ēdiens, savs pods un klusums. Bet visiem citiem notiesātiem es viņu soda formulai pievienotu vārdu "spaidu darbi". Faktiski principu: kas ieslodzījumā nestrādā, tam nebūs ēst. Ja sabiedrība pacieš liekēžus pie varas vai savā vidū, tad cietumnieki varētu rādīt piemēru, kā tādiem nebūt. Manuprāt, cietumniekus nevar uzturēt kā liekēžus. Sevišķi apstākļos, kad daudziem uz brīvām kājām balanda ir krietni šķidrāka nekā ķurķī.

Baltkrievijā, ja vien kāds dzīvokļa saimnieks kļuvis parādnieks, konkrētā dzīvokļa kanalizācija tiek aizbāzta ar speciālu 6000 dolāru vērtu tapu (sižets NTV). Daži uzreiz metas parādus nomaksāt, daļa iet nokārtoties pie kaimiņiem, bet daļa to dara plastmasas maisiņos, kurus izmet pa logu vai balkona durvīm.