Viktors Avotiņš / Autori

Nupat reģistrēta biedrība Latvijas formula 2050. Tā apvieno Latvijas ilgtspējīgā attīstībā ieinteresētus cilvēkus ar plašu uzskatu spektru.

Profesionāla viedokļu konfrontācija man visos laikos šķitusi labākais veids, kā tikt uz pareizā ceļa. Pirmajā oktobrī piedalījos prezentācijā, preses konferencē Latvijas izglītība 2025, kur tika fiksēti atbilstoša forsaita rezultāti un piedāvāti risinājumi Latvijas izglītības sistēmai. Arī versija, kā saskaņot visu ieinteresēto pušu – skolēnu, vecāku, izglītības sistēmas pārstāvju un biznesa – intereses. Lai arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji esot tikuši uz šo pasākumu lūgti, viņu viedoklis tur izpalika. Man šāda izvairīšanās no profesionālu uzskatu konfrontācijas liekas nožēlojama. Nevarības apliecinājums.

Līdzīgi kā Centrālā vēlēšanu komisija vienu no saviem izdevumiem teicās radījusi «vieglajā valodā», arī es šo savu tekstu apzināti taisu vieglajā valodā. Nē – pavieglajā! Ar visu to ironiju, ko šis vārds arī attieksmē pret mani pašu var saturēt. Jo salīdzināt priekšvēlēšanu aptaujas un reitingus ar vēlēšanu rezultātu man šķiet paviegla būšana. Turklāt arī rezultāts man šoreiz šķiet paviegls.

Gods katram, kurš pirms 30 gadiem, 1988. gada 7. oktobrī, piedalījās tautas manifestācijā Mežaparkā. Gods katram, kurš pēcāk stāvēja Baltijas ceļā. Gods katram, kurš tolaik vienojās ap Tautas fronti.

Mālpils novada domes deputāts, bijušais tās vadītājs, Eiropas Savienības (ES) Reģionu komitejas Latvijas delegācijas mandāta turētājs līdz 2020. gada janvārim Aleksandrs Lielmežs intervijā Neatkarīgajai pauž savas domas par vēlēšanu principiem, pašvaldību situāciju un sava novada pieredzē balstītām atziņām par norisēm izglītībā. Viņš salīdzina mūsu būšanas ar ES attīstītāko valstu attieksmi. Mēs ar viņu esam beiguši vienu (Suntažu) videni un sakām viens otram «tu», kā bijām raduši sacīt. Mēs sarunājāmies pirms vēlēšanām.

Juris Putriņš atrakstīja man vēstulīti: «Sveiks, Viktor! Nupat notiekošais man kārtējo reizi atgādināja par tā saucamo nevēlamo personāliju sarakstu. Atceros, ka pirms Agenda21 likvidācijas runāju ar vairākiem Rīgas domes komiteju vadītājiem. Veseli divi no viņiem man lika saprast, ka esmu iekļauts nevēlamo personāliju sarakstā.

Lai ko arī teiktu izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, es Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskolu uzskatu par vienu no izcilākajām skolām Latvijā. Atšķirībā no ministra es šīs skolas kolektīvu (kolektīvu – ne tikai vadību) pazīstu vairākus gadu desmitus. Es ļoti cienu šos skolotājus. Es pazinu Lūciju un uzskatu, ka viņas meita, gleznotāja Gundega kā tagadējā skolas direktore godam turpina mātes darbu. Tikko biju Makašānos un redzēju padarīto. Ar Gundegu un viņas tēvu, skolotāju, koktēlnieku, vairāku Latgalei veltītu grāmatu autoru Antonu Rancānu mēs gan te vairāk runājam par Latviju un Latgali, taču skaram arī skolu un izglītības politiku.

Mežvidu tomātu audzētājs, SIA Latgales dārzeņu loģistika līdzīpašnieks un valdes loceklis, «zaļās» enerģijas ražotājs Edgars Romanovskis intervijā Neatkarīgajai aicina domāt par visas Latvijas politiku un ekonomiku, neaizmirstot savu rīcības jomu.

Ar vienu no nākamā Lietuvas prezidenta amata kandidātiem Arvīdu Jozaiti mani pavisam nesen tuvāk saveda kopā Vilnis Baltiņš, Jānis Streičs un Neatkarīgās redakcija. Lai arī mēs bijām tikušies un kādu vārdu pārmijuši jau 1988. gadā. Jo faktiski tad darījām vienu un to pašu.

Jurists, politologs, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis, bijušais Konstitucionālo tiesību komitejas priekšsēdētājs Egils LEVITS intervijā Neatkarīgajai raksturo valsts politisko telpu, tiesību telpu un pamato ideju – izveidot Valsts padomi.

Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris VAIVODS intervijā Neatkarīgajai ar konkrētiem piemēriem vērtē dažādu varas līmeņu attiecības un uzsver, ka visu līmeņu vadītājiem jābūt plašam redzeslokam. Viņiem visiem jābūt saimniekiem.

Izbraucu Latviju vienā galā, izbraucu otrā. Biju augšā un lejā. Braucu pēc padoma.

Arvīds JOZAITIS (Arvydas Juozaitis) ir viens no Lietuvas atdzimšanas kustības Sajūdis dibinātājiem, rakstnieks, filozofs, kurš grasās kļūt par vienu no Lietuvas Valsts prezidenta amata kandidātiem (vēlēšanas nākamā gada maijā). Mēs sarunājamies (latviski) par viņa baltu tautu vienības ideju (sk. tās izklāstu portālā nra.lv, Lietuva un Latvija. Svētīta sadraudzība) un tās īstenošanas iespējām.

Komponists, LR AP, 5., 7., 8. un 9. Saeimas deputāts Imants Kalniņš ir mans gara tuvinieks, kuram es gribētu līdzināties gan uzskatu neatkarībā no te vispārpieņemtiem stereotipiem, gan cilvēciskā stājā. Šoreiz mēs sarunājamies par esošo bez mūzikas. Par esošo prozu.

Latvijas pašreizējā izglītības politikā es kategoriski nepieņemu tās pamatošanu kvantitatīvos, nevis kvalitatīvos kritērijos. Sākot ar mācību saturu, beidzot ar skolotāju algām un skolu pastāvēšanu.

To septītajā septembrī VEF Kultūras pilī Latvijas tiesu sistēmas simtgadei un perspektīvai veltītajā konferencē teica Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele.

Latvijas iekšlietu ministrs Māra Gaiļa valdībā, vairāku Saeimu, arī divpadsmitās, deputāts (Saskaņa) Jānis ĀDAMSONS intervijā Neatkarīgajai nosauc un raksturo vairākas epizodes, kas viņam liecina par varas savtīgu izmantošanu.

Šķiet, esmu bijis ap desmit Latvijas politiski represēto apvienības (LPRA) saietos Ikšķilē. Tāpēc ņemos apgalvot, ka neviens cits sabiedrisks kopums Latvijā nevērtē valsti un politiku, politiķus un amatpersonas tik rūpīgi un principiāli kā šie cilvēki. To apliecināja arī divdesmitais LPRA salidojums 25. augustā.

Dažas dienas pabraukāju pa Latgali. Biju pārsteigts, uzzinot, ka 18 no 19 Latgales pašvaldībām piedzīvojušas ienākumu samazinājumu no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Kopsummā – par 6,1 miljonu eiro.

Habilitēts mākslas doktors, Latvijas kultūras ministrs (1995.–1996.), Latvijas Zinātņu akadēmijas (ZA) īstenais loceklis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs SPĀRĪTIS intervijā Neatkarīgajai raksturo Latvijas zinātnieku vēlēšanos tikt laukā no Latvijas apburtā loka zinātnes un ekonomikas domāšanā un uzskata, ka pasaulē patlaban notiek varas centru spēkošanās.

Čehs Ladislavs Kubizņaks ir kalējs, starptautiskās tirdzniecības eksperts. Diplomāts. Bijis (1985.–1990. g.) Čehijas pārstāvis ANO. Latvijā viņš ieradās 1999. gadā PHARE pārstāvja statusā, bet pēc tam līdz 2010. gadam vadīja šeit Czech Trade biroju. Viņš teic, ka viņam esot Krieviju līdz Vladivostokai izgājušā čehu leģionāra Jozefa Vlčka Zborovaka saknes. Viņš piecdesmitajos gados iemācījis Ladislavam būt uzstājīgam, aktīvam, un šķiet, ka nekas no tā arvien nav zudis. Patlaban Kubizņaka kungs ir kādas transporta firmas, kura nodarbojas ar kravu nogādāšanu no Čehijas Vācijā, Ungārijā un citās valstīs, pārstāvis. Abiem viņa dēliem ir gan Latvijas, gan Čehijas pilsonība. Neatkarīgajai viņš pauž savu skepsi par ASV un Eiropas Savienības attiecībām.

Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs STANKEVIČS intervijā Neatkarīgajai pamato pāvesta Franciska vizītes nozīmi, akcentē vairākas viņa domas un vērtē Eiropas iespējas atdzimt ticībā.