Viktors Avotiņš / Autori

Skatoties uz Latvijas simtgadi, jautāju Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam Ojāram Spārītim: vai Ceturtās atmodas ideāli patiešām ir nodoti un vai ir pamats palaikam pat ciniskai attieksmei pret 4. maija republiku.

Sazin kāpēc brašās mācības ar visu valsts aizsardzības spēku iesaistīšanos Namejs 2018 (20.08.-–2.09.) man gribas saukt Nameiz 2018. Vienlaikus man nenāk ne prātā te kaut mazākā mērā ironizēt par profesionāliem armijniekiem, drošībniekiem un viņu komandieriem. Esmu bijis mācīts, lai saprastu šādus cilvēkus, esmu viņus saticis, dažādus uzplečus nesam, un profesionāls karavīrs ir – cepuri nost! Te es kārtējo reizi ironizēju par politiku un vārdu Namejs aizstāju ar Nameiz, domādams par to, cik reālajam kontekstam, mūsdienu riskiem un izaicinājumiem adekvātu valsts aizsardzības doktrīnu Latvijas politiķi piedāvā Latvijas drošības spēkiem.

Jā, arī man šķiet, ka izmaiņas Latvijas politiskajā sistēmā ir nobriedušas. Jo esošā sistēma jau visai ilgi sirgst ar nevarības vai, kas vēl bēdīgāk, nevalstiskuma krīzi.

Akadēmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, RTU profesors, inženierzinātņu doktors, biedrības Latvijas tautsaimniecības atbalsta kustība vadītājs Andrejs Krasņikovs intervijā Neatkarīgajai par vienu no galvenajiem valsts attīstības priekšnosacījumiem sauc inovācijas. Viņš uzskata, ka pievērst šai lietai politiķus, valsts varu spētu spēcīgs zinātniski rūpnieciskais lobijs.

Vai tā pamazām netop par atavismu? Jo digitālajā laikmetā mēs taču arvien vairāk tuvojamies situācijai, kad – līdzko tavam autiņam gadīsies tehniska ķibele, elektronika to novērtēs, un... autiņš noslāps. Iespējams, tev nemaz nevajadzēs kādam zvanīt, signāls jau būs nonācis datu reģistrā, sekos atbilstošas reakcijas, un... evakuators vai meistars jau būs ceļā. Sēdi un gaidi.

Tiesību zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors, 12. Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko  lietu komisijas loceklis Ringolds BALODIS intervijā Neatkarīgajai uzsver parlamentārās kontroles nepietiekamību gan saistībā ar tiesu varu, gan saistībā ar pielaidi valsts noslēpumam, gan saistībā ar čekas maisu būšanām.

Uzskatu, ka brīvdienu skaits Latvijā ir pietiekams un pamatots. Un, lai arī mūsu vairākumam tā bija vai būs haļava, man patīk, ja valsts spēj atzīt un kaut vai ar brīvdienu novērtēt nozīmīgas tautas daļas centienus (9. jūlijs – dziesmu svētku noslēguma diena) vai izcilus garīgai vienotībai pievērstus notikumus (pāvesta Franciska vizīte 24. septembrī). Tāpat es sliecos atbalstīt 11. novembri kā svētku dienu un brīvdienu pareizticīgo Ziemassvētkos. Tad gan mans brīvdienu mērs būtu pilns. Bet – lai attaisnotu lielo svētku dienu skaitu Latvijā, mums tik vien jādara, kā jāpanāk ikdienas produktivitātes atbilstība šim skaitam.

Apvienība Attīstībai/Par! mani nevaldzina. Aprēķina projekts. Labs aprēķina projekts. Ja labi nospēlēs, vietas Saeimā būs. Tostarp programmatiskais saturīgums man liecina vien par varas gribēšanu priekš kārtējās nedarīšanas.

Latgales priekšpilsētas tiesai (tiesnese Dace Ķeire), 16. jūlijā pieņemot lēmumu – noraidīt Anša Ataola Bērziņa lūgumu nosacīti atbrīvot viņu pirms termiņa, nerūpēja ne taisnīgums, ne tiesiskums, bet tikai vara.

Kuru tad citu profesiju skolas bērni diendienā vēro (un ne tikai vēro) vairāk nekā skolotāju? Un, ja šogad atkal lasāma vēsts, ka pedagoģijas programmu studijām pieteikušies pamaz jauniešu, tad tas ir tiešs vērtējums mūsu skolu sistēmai kopumā un tās attieksmei pret skolotāju.

Saeimas deputāts (Saskaņa), Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, Rīgas vicemērs (2001.–2006. g.) Sergejs Dolgopolovs intervijā Neatkarīgajai vērtē Latvijas politisko ainavu un pauž bažas par to, ka arī pie mums politikas līmenī vairojas agresivitātes pazīmes.

XXVI dziesmu svētku goda virsdiriģents, mūzikas pedagogs, viens no zēnu koru kustības pamatlicējiem, arī starptautisko zēnu koru festivālu aizsācējs Latvijā Jānis Erenštreits stāsta Neatkarīgajai par dziesmu svētkiem, slavē katru dalībnieku un uzsver, ka koriem skolās nepieciešams savs statuss.

Lai cik labi nebūtu jūnija beigās ES samitā pieņemtie lēmumi migrācijas jautājumos, atcerēsimies, ka par Eiropas krīzes gadu šajā lietā tika nosaukts jau 2015., nevis 2018. gads. Kas ES līderiem liedza pieņemt nepieciešamos «labos lēmumus» jau gadā, kad Eiropā ieplūda no viena līdz 1,8 (dažādi avoti) miljoniem cilvēku? Turklāt Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks teic, ka šogad pieņemto lēmumu īstenošana varētu prasīt vismaz divus gadus.

Divdesmit septītajā jūnijā Baltijas Starptautiskajā akadēmijā (BSA) notika varas iegribai – lai mācības arī privātās augstskolās notiktu valsts valodā – veltīta diskusija. Informēju: privātās augstskolās mācās teju katrs piektais Latvijas students, 15–16 tūkstoši; katrs 3.–4. students privātās augstskolās ir ārzemnieks.

Neraugoties uz to, ka Saskaņas reitings aug un apvienība ir reitingu līderis (jūnijā – 21%), man tās stāvoklis šķiet visai riskants. Protams, Saskaņa tiks Saeimā, bet par to, vai tā atkal saņems visvairāk deputātu mandātu, es jau sāku šaubīties. Tieši apvienības līderu itin kā progresīvās pozicionēšanās dēļ. Lai cik labi gribēta, šī pozicionēšanās, ņemot vērā arī mūsu politiskās kultūras līmeni, sevišķi neaizkustinās ne iespējamos koalīcijas partnerus, ne kaut cik iespaidīgu latviešu elektorāta daļu par labu Saskaņai. Esošās Saeimas koalīcijas partijas arvien turēs Saskaņu par «nepareizo» partiju un centīsies šo sev izdevīgo pieņēmumu turēt aktuālu vismaz līdz vēlēšanām. Bet, lai Saskaņa iesaistītos jaunās valdības veidošanā, tās potenciālajiem partneriem jābūt izciliem pragmatiķiem. Taču nez vai šie partneri vēlēsies izmantot Saskaņu pat kā reālu instrumentu Latvijas pilsoniskās sabiedrības sakopšanai.

Ekonomikas doktore, 12. Saeimas deputāte, Saeimas ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītāja, Latvijas Republikas Ministru prezidente (2014.01.–2016.02.). Valsts sekretāre Zemkopības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā intervijā Neatkarīgajai raksturo Latvijas ilgtspējīgas nākotnes izredzes.

Inženierzinātņu doktors, holdinga LNK Group direktoru padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs intervijā Neatkarīgajai pauž savas domas par to, kas traucē Latvijai kļūt konkurētspējīgākai, vērtē valsts pārvaldes attiecības ar uzņēmējiem, nodokļu sistēmu un to, kas notiek ar nacionālajām bankām.

Diemžēl man vēsts, ka 74% valsts iedzīvotāju neuzticas Saeimai, liecina vien par to, ka 74% vai cik tur pilsoņu Saeimas vēlēšanās ir balsojuši nevis ar galvu, bet ar pakaļu. Valsts prezidents uzskata, ka pie tā vainīga pati Saeima, kas nespēj ar sabiedrību runāt tai saprotamā valodā. Jā – savā ziņā arī tas, tomēr es nekādā ziņā nevēlos attaisnot mūsu – pilsoņu – vēlmi izlikties par nesaprašām. Manā uztverē Valsts prezidents te grib likties mūsu acīs pārlieku labiņš.

Par mūsu Saeimas vairākuma politikas galveno trumpi izvēršas vai, precīzāk, nepārstāj būt princips, kuru, nedaudz pārfrāzējot «tautu tēvu» Staļinu, varētu izteikt: «Nav krieva, nav problēmu.» Man šis princips riebjas, jo es gribu Latvijā redzēt kvalitatīvu pilsonisku sabiedrību, nevis oficiālā līmenī apzināti un jau ilgstoši uzturētu tās divkopienu surogātu.

Dziesmu svētku virsdiriģents, jauniešu kora Balsis mākslinieciskais vadītājs, Nodarbinātības valsts aģentūras brīvprātīgo projekta vadītājs, Ventspils skolu koru virsdiriģents Ints TETEROVSKIS sarunājas ar Neatkarīgo pamatā ne par dziesmu svētku svētdienu, bet par ikdienu.

Ceturtā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa trešās dienas (20. jūnijs) vadmotīvs bija Latvija ceļā uz viedvalsti. Izglītības, zinātnes un tehnoloģiju sintēze. Esmu ļoti apmierināts ar tur gūto, taču pašam vārdam «viedvalsts» man gribētos dzirdēt precīzu, nevis, kā man šķita, samērā nepilnīgu definīciju. Lai arī esmu izbijis tehnokrāts, lai arī man ir pilnīgi pieņemami, piemēram, vārdi «viedās tehnoloģijas» un es puslīdz saprotu, ka šī, kā teic, ceturtā industriālā (informatīvā, digitālā?) revolūcija sola un jau sniedz līdz šim nebijušas, daudz straujākas situatīvas pārmaiņas mūsu dzīvē, darbā, vidē... pagaidām es vārdus «tehnoloģijas», «digitalizācija» ar «viedvalsti» nesaistu.

Rakstnieks Jānis LEJIŅŠ (Zīmogs sarkanā vaskā, Kamera obscura, Vīrieša sirds, vairāki TV filmu scenāriji) stāsta Neatkarīgajai par saviem Jāņiem un par mūsu Latviju.