Citi raksti

Diriģents un „Rīga 2014” brīvprātīgo programmas vadītājs Ints Teterovskis atzīst: „Dzīves temps biežāk liek ēšanā būt patērētājam, nevis gatavotājam, taču, ja runa ir par pašu ēdiena radīšanu, tad līdz konkrētam vecumam aizrautīgi gatavoju pats.” Viņš atklāj, ka ikdienas ēdienkarte pārsvarā sastāv no vienkāršām un viegli pagatavojamām lietām, bet būtiskākais priekšnoteikums – lai produkti ir svaigi, veselīgi un vislabāk no Latvijas laukiem.

Durbes novada Dunalkas pagasta „Turaidu” māju saimniece Zigrīda Manteja savā saimniecībā audzē 70 dažādus veidu ārstniecības tējas. Tūristi pie viņas brauc atpazīt tās dabā un izzināt ārstnieciskās īpašības. Ja ir vēlēšanās, tējas maisījumu katrs var pagatavot sev pats.

Šķiet, uz jautājumu, kā marinēt gaļu, atbilde ir zināma un vienkārša, tāpat kā uz jautājumu, kāpēc tā vajadzīga. Protams, tāpēc, lai mīkstinātu gaļu, piešķirtu tai īpašu garšu un aromātu jau pirms cepšanas.

Ja brokastīs izvēlas apēst kādu maizes šķēli, tad visticamāk uz tās tiek uzziesta plāna kārtiņa sviesta vai margarīna.

Tomātiem var atrast daudz un dažādus pielietojums, taču viens no klasiskākajiem, vieglāk pagatavojamākajiem un, arī garšīgākajiem ir tomātu zupa. Tai iespējami vairāki izpildījumi – tomātu zupa ar gaļu, asā tomātu zupa, veģetārā un dažādas citas variācijas, kas viegli pielāgojamas dažādām gaumēm un vēlmēm.

Brokastīs brīvdienās vai arī darbdienu rītā nereti sakārojas pēc plānām pankūkām, ko lietpratēji, cepot uz pannas, prot meistarīgi apmest gaisā. Gatavojot šāda veida pankūkas, ir priekšrocība – tās var papildināt ar ievārījumu, krējumu vai atvēlēt mazliet vairāk laika, lai pagatavotu pildījumu no biezpiena, maltās gaļas, sēnēm, zivīm, ar dažādiem dārzeņiem, piemēram, brokoļiem un sieru.

Gan lielveikalos, gan tirgos un tirdziņos manāmas kukurūzas vālītes. Daži tās pērk kaudzēm, pošoties atvasaras piknikam ar grilēšanu, citi ir piesardzīgi, jo īsti nezina, ko ar šo skaisto, zeltaino milzu vārpu lai iesāk. Daudziem fantāzija vienkārši nesniedzas tālāk par salātiem no konservētas kukurūzas, kas tik ātri un vienkārši pagatavojami, vēl citiem kukurūza nozīmē vienīgi brokastu pārslas vai popkorna turzu kinoteātrī.

Priekulniece, vēstures un sociālo zinību skolotāja, Agita Rukute uzaugusi laikā, kad ēšanas paradumi bija visai konservatīvi un izvēles iespējas mazas, taču tas nav ietekmējis viņas pašas izpratni par gatavošanu un ēdiena baudīšanu – viņa ir progresīva un arvien gatava izmēģināt ko jaunu. Kā saka pati Agita, viņas garšīgais hobijs ir konservēšana.

Noteikti daudzi piekritīs, ka omlete ir viens no labākajiem ne tikai olu, bet arī brokastu ēdieniem. Omleti var viegli un ātri pagatavot, un galvenais – tā būs sātīga gan atsevišķa, gan papildināta ar dažādu pildījumu – sēnēm, papriku, tomātiem, žāvētu gaļu, garšaugiem vai ko citu.

Dzestrais rudens sev līdzi atnes ne tikai vēsu laiku un skolas gaitu atsākšanos, bet arī krāsainas un vitamīniem bagātas dārza veltes, kuras plašā izvēlē un cenu amplitūdā var iegādāties dažādos Latvijas tirgos. Māja salīdzina preču klāstu un cenas Liepājas Pētertirgū un Rīgas Centrāltirgū, kā arī izvaicā tirgotājus par šā rudens ražu.

Protams, latvieši nevar lepoties ar franču tradicionālo brokastu maizīti – kruasānu, taču tas nenozīmē, ka tas nevar būt cienīga piedeva pie rīta kafijas vai citā ēdienreizē – ar karsto šokolādi.

Līdz 9.septembrim Rīgas iedzīvotājus un viesus sveiks Gastronomijas festivāls, kura ietvaros vairāk nekā 40 galvaspilsētas izcilākie restorāni, kafejnīcas un bāri prezentēs saviem apmeklētājiem unikālus piedāvājumus un jaunumus ēdienkartēs, tādā veidā ļaujot katram gardēdim iepazīt vēl nebijušas garšas nianses. „Gastronomijas festivāls notiek izstādes „Riga Food 2012” laikā, un tā mērķis ir popularizēt ārpus mājas ēšanas kultūru Latvijā, laužot stereotipus par to, ka patīkamas maltītes ieturēšana restorānā, kafejnīcā vai bārā ir nesamērīgi tēriņi,” stāsta Gastronomijas festivāla koordinators Oskars Šļakota, aicinot veidot Rīgu par gastronomijas metropoli.

Arī 1.septembris - kuram pirmais, kuram kārtējais - , ir īpašs datums dzīves kalendārā, jo tuvina panākumiem varbūt pat vairāk par jebkuru citu dienu. Tāpēc ģimenēs, kurā aug vismaz viens, liels vai mazs, skolēns, Zinību diena jāvērš svētkos, pie viena ļaujoties izbaudīt pēdējo vasarīgo saules staru sniegto spozmi. Bet kas gan tie par svētkiem bez klāta galda un saldas tortes?

Tirgos kartupeļu piedāvājums ir plašs – atliek vien zināt, ko īsti gribas -, taču pārdevēji ne vienmēr var palīdzēt izdarīt izvēli, jo kartupeli nav nedz stādījuši, nedz audzējuši. Tādēļ, ja gribas detalizēti izzināt šķirņu īpatnības un gatavošanas piemērotību, jādodas tur, kur dārzenis nāk „tikko no lauka”. Kā izvēlēties vēlmēm un vajadzībām atbilstošākos kartupeļus un kā apiet mītus, kas saistīti ar kartupeļu iekļaušanu ēdienkartē, skaidro Liepājas rajona piemājas saimniecības „Efejas” īpašniece Inga Auzniece ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi kartupeļu audzēšanā.

Rīdziniece Agnese Brunere svētku reizē un tad, ja dāvanām vajadzīga, kā pati saka, pievienotā vērtība, gatavo šokolādes trifeles.

Zupas pierasts galvenokārt izmantot pusdienās kā pirmo ēdienu. Zupas var gatavot visdažādākās – vieglas, maigas, treknas, sātīgas, tās var būt vienkāršākas ar gaļas un dārzeņu gabaliņiem, bet var būt arī viendabīgas, viegli vai vairāk iebiezinātas ar krēmīgu konsistenci.

Svarīgs brīdis būvniecības procesā ir pamatakmens ielikšana. No astroloģiski veiksmīga brīža izvēles lielā mērā būs atkarīgs, cik raiti virzīsies celtniecība un cik kvalitatīva būs māja. Negatīvie piemēri nav tālu jāmeklē – treknajos gados celtniecībai nebija astroloģiski labvēlīgs laiks, un daudzas būves tagad, pēc pāris gadiem, ir sliktā stāvoklī.

Pētersīļu zaļumi ir tik pierasts ēdienu rotājums, ka vairs īsti nespējam to dekoratīvo efektu novērtēt.

Taisnība, ka bez garšaugiem ēdienkarti ir grūti iedomāties – tie piešķir garšu, krāsu un aromātu. Protams, veikalos pieejams plašs garšaugu klāsts augu gadu, bet pašu audzētiem gan dārzā, gan mājās uz palodzes būs cita vērtība un būs lētāk.

Ieva Oša Kļaviņa draugus, kaimiņus un radus šogad pārsteidz ar pašas gatavotu jogurtu un kabaču ievārījumu. «Garšīgi un veselīgi,» teic Ieva. Taču visvairāk par Ievas aizrautību, saimniekojot virtuvē, priecājas vīrs Jānis, meita Emīlija un dēls Krišjānis.

Katrā klasē vai skolā vienmēr bijis pa kādam savdabim, nemiera cēlājam. Tagad tādu kļūst arvien vairāk, un nekādos rāmīšos ielikt viņus nevar. Tie nav parasti disciplīnas pārkāpēji, bet bērni, kuri domā citādi, kuriem ir cita vērtību hierarhija un citi priekšstati par morāli un ētiku.

Gatavojot dažādus ēdienus, nereti izmanto tradicionālo panēšanu – produktus pirms cepšanas vai vārīšanas apviļā miltos, sakultā olā vai rīvmaizē. Var arī to darīt oriģinālāk – apviļāt kokosa skaidiņās vai sasmalcinātos riekstos.