Lieldienas ir tepat aiz stūra. Varbūt pirmās Lieldienu olas jau ir paslēptas dārzā un dzīvoklī. Bet kas slēpjas aiz šiem svētkiem?
Olu medības ar mazajiem, grezns mielasts ar vecvecākiem un Lieldienu zaķis. Ar visu svētku stresu bieži aizmirstam, par ko patiesībā ir Lieldienas. Kristietībā Lieldienas simbolizē Jēzus Kristus, Dieva Dēla, krustā sišanu un augšāmcelšanos.
Lieldienas ir vissvarīgākie svētki kristiešu kalendārā - un tāpēc daudz svarīgāki par Ziemassvētkiem. Galu galā runa ir par baznīcas pamatu: ticību Jēzus augšāmcelšanās brīdim, raksta Bunte.de.
Zaļā ceturtdiena: šajā dienā tiek pieminēts Jēzus pēdējais vakarēdiens kopā ar saviem mācekļiem. Pēc maltītes Jūda Iskariots Jēzu nodeva.
Lasi arī: Ko darīt Zaļajā ceturtdienā pirms Lieldienām?
Lielā piektdiena: saskaņā ar Bībeli Jēzus šajā dienā Jeruzalemē tika nosodīts un sists krustā. Tāpēc Lielā piektdiena ir sēru, gandarīšanas un gavēņa diena. Starp citu: vārds “Kar” cēlies no senaugšvācu “chara”. Tas nozīmē kaut ko līdzīgu vaimanām vai bēdām.
Lasi arī: Kas ir tik labs Lielajā piektdienā?
Lieldienu svētdiena: šajā dienā Marija Magdalēna ir pirmā, kas atklāj, ka Jēzus kaps ir tukšs. Viņš pat viņai parādās, bet viņa sākumā viņu neatpazīst. Tikai tad apustuļi Pēteris un Jānis redz tukšo kapu, bet viņi joprojām pretojas domai, ka Jēzus varēja augšāmcelties.
Ebreju Pasā tiek uzskatīts par Lieldienu priekšteci (latīņu pascha, no ebreju pessach). Tas piemin Izraēlas tautas izceļošanu no Ēģiptes. 325. gadā Nīkajas koncils noteica Lieldienu datumu tā, lai tas vienmēr būtu svētdienā pēc pirmā pilnmēness pavasarī.
Lasi arī: Kāpēc Lieldienas sauc par Lieldienām un kāpēc tās svinam?
Lieldienu pirmdiena: trešajā dienā pēc krustā sišanas mēs svinam straujās vēsts par Kristus augšāmcelšanos izplatīšanos. Tiek ziņots, ka divi mācekļi viņu satikuši ceļā uz Emmau un paziņojuši par Dieva Dēla augšāmcelšanos.
Olas tiek uzskatītas par dzīvības un auglības simbolu. Turklāt tikko izšķīlies cālis simbolizē Jēzus augšāmcelšanos. Tāpēc olas vienmēr ir bijis svēts ēdiens. Jau 16. gadsimtā gavēnis pastāvēja no Pelnu trešdienas līdz Lielajai piektdienai.
Pat toreiz cilvēki izvairījās no gaļas, olām utt. Tā kā vistas joprojām dēja olas, tās tika vārītas, lai tās saglabātu, un kodētu krāsas, lai tās nevarētu sajaukt ar svaigām olām. Lieldienās Klusajā nedēļā dētās svētās olas tika dāvinātas par godu dievietei Ostarai. Kad baznīca aizliedza šo rituālu, olas turpināja slepeni izdalīt un vienkārši slēpt.
