Daudzi no mums ir gatavi tērēt ievērojamas naudas summas, cenšoties palēnināt novecošanos un saglabāt jaunību, tomēr beidzot ir nosaukta metode, kas atzīta par visefektīvāko, ziņo “Inc.com”.
Plastikas ķirurgs Entonijs Juns, kuram nav svešas ekstrēmas pretnovecošanās metodes, nesen pastāstīja, ka cilvēki, kuri vēlas saglabāt savu jaunību, bieži ignorē vienu spēcīgu paņēmienu, kā izskatīties un justies jaunākiem. Turklāt - tas ir pilnīgi bez maksas!
"Viena no pārsteidzošākajām un bieži aizmirstajām lietām, ko esmu atklājis, ir tas, ka jūsu garīgais stāvoklis var darīt brīnumus ar jūsu fizisko ķermeni," skaidro doktors Juns. "Tas, kā mēs domājam, atspoguļojas mūsu ķermenī."
Protams, fitness, medikamenti un operācijas var ietekmēt jūsu izskatu un pašsajūtu, taču, pēc Juna domām, mūsu attieksmei ir vienlīdz svarīga loma jaunības uzturēšanā.
Ikvienam, kurš vēlas saglabāt enerģiju un novērst fiziskas izmaiņas, tas var šķist pārāk abstrakti, tomēr Hārvardas zinātniskie pētījumi liecina, ka Junam ir taisnība - jūsu domāšanas veids - bez jebkādām izmaksām vai medicīniskas iejaukšanās - būtiski ietekmē jūsu ķermeņa spēju pretoties novecošanai.
Jeilas psiholoģe un rakstniece Beka Levija devās uz Japānu, lai noskaidrotu, kāpēc cilvēki tur dzīvo ilgāk nekā citi. Viņa cerēja atrast atbildi viņu uzturā vai vingrošanas ieradumos, taču patiesais atklājums bija viņu attieksme pret novecošanu - lielākā daļa japāņu pieņem novecošanas procesu, nevis baidās no tā.
"Japāņi menopauzi pārlieku nedramatizē, uzskatot to par dabisku dzīves posmu, atšķirībā no ASV, kur tā bieži tiek uztverta kā pusmūža problēma. Līdz ar to japānietes piedzīvo karstuma viļņus un citus menopauzes simptomus ievērojami retāk nekā amerikāņu sievietes," atzīmēja Levija.
Atgriežoties Amerikas Savienotajās Valstīs, Levija koncentrēja savu pētījumu uz saistību starp attieksmi pret novecošanu un faktiskajām fizioloģiskām izmaiņām. Vienā eksperimentā viņa un viņas komanda 23 gadus sekoja 660 Ohaio iedzīvotājiem, pētot viņu uzskatus par novecošanu un veselības izmaiņām.
Rezultāti bija iespaidīgi - cilvēki, kuriem bija pozitīva attieksme pret novecošanu, dzīvoja vidēji par 7,5 gadiem ilgāk nekā tie, kuri to uztvēra negatīvi.
Pozitīvas domāšanas ietekme uz paredzamo dzīves ilgumu bija lielāka nekā asinsspiediena vai holesterīna līmeņa ietekme, turklāt tas bija nozīmīgāks par tādiem labi zināmiem riskiem kā aptaukošanās vai smēķēšana, kas saīsina dzīvi par aptuveni trim gadiem.
Skeptiķiem jāņem vērā vēl viens Hārvardas pētījums, kurā piedalījās gandrīz 14 000 pieaugušo - tā rezultāti apstiprināja, ka tiem, kuri bija optimistiski pret novecošanos, bija par 43% mazāks risks nomirt četru gadu laikā. Turklāt viņi demonstrēja labāku psiholoģisko labklājību.
Tātad abi pētījumi liecina, ka pozitīva uztvere par novecošanos patiešām spēj palēnināt novecošanās procesu.
