Aizvadītais 2024. gads atstājis mantojumā samazināšanas virzienā koriģētu iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāju rindu - mēģinājumu izlaist gaisu no balona, pirms tas pārsprādzis ar lielu blīkšķi.
Tagadējo versiju par Latvijas IKP Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publicēja pagājušā gada 30. septembrī. Par noilgumam nepakļautiem noteikti dati kopš 1995. gada. Tam gadam aprēķinātais Latvijas IKP eiro izteiksmē faktiskajās cenās samazināts no 4,06 miljardiem līdz 3,93 miljardiem. Smalkākās mērvienībās izsakot, norakstīti pierakstījumi 126,9 miljonu eiro jeb 3,1% apmērā. Kopš tā laika IKP rādītājs desmitkāršojies. Šis pieaugums diemžēl lieku reizi apliecina IKP mazo saistību ar labklājību un pamatsaistību ar inflāciju, kas, savukārt, atspoguļo naudas drukāšanu. Eiropas Centrālā banka (ECB) glabā datus, ka 1994. gada decembrī apsaimniekojusi 3,67 triljonus eiro, bet 2023. gada decembrī - 16,09 triljonus eiro. Eiro aprites nosacījumi tolaik bija citi un Latvijā tika lietoti lati, taču nav iemeslu apstrīdēt bankas un statistiķu prasmes pārrēķināt to kompetencē nodotos radītājus tā, lai padarītu tos salīdzināmus ilgos laika periodos.
Drošāk un pārliecinošāk tomēr ierobežot salīdzināšanai derīgo laika periodu ar pēdējiem gadiem, kuros Latvijas IKP korekcijas veiktas šādi:
| Gads | IKP pirms revīzijas miljardos eiro | IKP pēc revīzijas miljardos eiro | Starpība miljardos eiro | Starpība % no IKP |
| 2020 | 30,1 | 29,23 | -0,88 | -2,9 |
| 2021 | 33,3 | 32,3 | -1,06 | -3,2 |
| 2022 | 38,4 | 36,1 | -2,28 | -5,9 |
| 2023 | 40,35 | 39,07 | -1,27 | -3,2 |
Avots: CSP
IKP rādītāju mainīšanai CSP ir sniegusi garu skaidrojumu tiem, kuri grib un spēj izsekot uz daudzām lappusēm izvērstām vārdu virknēm šādā stilā: “Gada IKP agregāti faktiskajās un iepriekšējā gada cenās tiek aprēķināti un sabalansēti piedāvājuma-izlietojuma tabulu ietvarā. Visas šajā dokumentā aprakstītās izmaiņas, kas saistītas ar Nacionālā kopienākuma darbības punktiem un citām izmaiņām datu avotos un metodēs, tika ņemtas vērā, novērtējot 2022. gada IKP, bet tā kā nav pieejams novērtējums, kas iegūts, izmantojot iepriekšējās metodes, 2022. gadam nav iespējams tiešā veidā atsevišķi novērtēt izmaiņas, kas attiecināmas uz metodoloģijas vai datu avotu maiņu, bet kas uz rutīnas revīziju.”
IKP samazināšana jāapsveic no tāda viedokļa, ka mazāk aplami skaitļi ir labāki nekā pavisam aplami skaitļi, taču īstas saistības ar realitāti IKP radītājiem nav joprojām. Īstenībā no IKP faktiskajās cenās jāatrēķina ne 1-2 miljardi, bet 10-20 miljardi eiro. Īstenībā Latvijas IKP - pretēji tabulā redzamajam revidēto datu kolonnā - samazinās. Pieaug valsts parāds un nodokļu slogs procentos no IKP.
CSP atteikšanās no saviem datiem apstiprina to, ko “Neatkarīgā” jau sen ir norādījusi, ka IKP ir fiktīvs skaitlis. Tas nenozīmē, ka Latvijā nav vispār nekā tāda, ko saskaitīt IKP iegūšanai. Kaut kāds IKP Latvijai, protams, ir, taču daudz mazāks par oficiālo arī pēc revīzijas. Nenoliedzot IKP precizējumu pamatojumu statistiķu publicētajā paskaidrojumā, par galveno neatbilstību iemeslu jānorāda CSP nespēja un arī nevēlēšanās pārrēķināt faktiskās cenas salīdzināmās cenās, atskaitot no faktiskajām cenām inflācijas komponenti.
Statistiķu kaut nelielā atkāpšanās no pašu paziņotajiem IKP radītājiem aktualizē “Neatkarīgās” 2019. gada 12. marta publikāciju “Atklājas celtniecības cenu kāpums”. Publikāciju uzraisīja sakritība, ka vienā un tajā pašā laikā Latvijas Pašvaldību savienības delegāti, toreizējas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs vienojās kopējā izpratnē par pašvaldību grūtībām pabeigt Eiropas Savienības finansētos projektus būvniecībā apstākļos, kad būvniecības izmaksas uzlēkušas par 30%, bet CSP publicēja datus, atbilstoši kuriem būvniecības izmaksas kāpušas par 5%.
“Neatkarīgā” toreiz norādīja būvniecības izmaksu kāpuma atšķirīgo novērtējumu paudējiem uz šo neatbilstību: “Kā tad ir īstenībā? Būvniecības izmaksas cēlušās par 30% vai par 5%?!” CSP rakstiski sniegtā atbildē nonāca līdz absurdam, ka “iespējams, būvniecības izmaksas ir sajauktas ar būvniecības apjomu, kur pirmajos 2018. g. ceturkšņos ir minēto 30% pieaugums.” Protams, ka Finanšu ministrija lika pretī apliecinājumu sava ministra kompetencei un prāta spējām, kas izslēdz cenu un apjomu rādītāju sajaukšanu. Toreizējais Ādažu novada domes priekšsēdētājs, vēlāk ministrs Māris Sprindžuks ar tobrīd Ādažos ceļamas skolas piemēru paskaidroja, kā šī celtniecība notikusi būvniecības sadārdzinājuma apstākļos. Lai jauno skolu uzceltu, nācies samazināt tās apjomu par vienu skolas korpusu.
Pēc M. Sprindžuka stāstītā, +30% nebūt neesot bijuši būvobjektu sadārdzinājumu griesti. Viņa teikto varētu mīkstināt ar pieļāvumu, ka ne visi būvobjekti sadārdzinājušies par trešo daļu un vairāk. Ticamāk, ka celtnieki spēja visvairāk naudas izspiest no pasūtītājiem par objektiem, kas bija jānodod ar ES saskaņotajos termiņos, lai pasūtītāji nezaudētu ES finansējumu, kamēr citus objektus varēja atļauties būvēt ilgāk un lētāk jeb nebūvēt vispār. Taču statistiķi gan reāli neuzcelto skolas korpusu, gan daudzas citas būves ieskaitīja kā uzceltas, pielīdzinot būvniecībai iztērētas naudas masas palielinājumu reālo būvapjomu kopējam palielinājumam.
IKP pierakstījumi daudzu gadu garumā padara šo radītāju par fikciju. Ja realitāte atbilstu IKP, tad tiem objektiem, kas iepriekš uzcelti, tagad vajadzētu nest labumus, jo uzceltās ēkās var kaut ko ražot vai tajās dzīvot. Ja ēkas tomēr reāli uzceltas nav, tad to atdeve labākajā gadījumā nulle, bet daudzos gadījumos mīnusi - izdevumi, ja šīs ēkas tomēr jāuzceļ. Te joprojām der piemērs ar skolu Ādažos, kur cilvēku savākšanās no pārējās Latvijas turpinās un plašāka skola vajadzīga par spīti tam, kā pēdējos gados valstī kopumā samazinās jaundzimušo - pēc dažiem gadiem pirmklasnieku skaits. Tāpēc tagad vajag ieguldīt zemes rakšanā, betona liešanā utt. to naudu, ko būtu varējuši novirzīt patēriņam, ja skolā atbilstoši tās sākotnējam projektam vēl kādu laiku pietiktu vietu visiem bērniem, kam izglītība pēc likuma pienākas. Ja ieguldījumi iepriekš nav izdarīti, tad tagad jāsamierinās, ka IKP pieaugums nepāriet caurmēra dzīves līmeņa pieaugumā.
CSP nespēja atrēķināt no faktiskajām cenām sadārdzinājuma (inflācijas šā vārda plašākajā izpratnē) komponenti nebūt nebeidzas ne ar celtniecību nozaru dalījumā, ne ar laiku pirms IKP pārrēķināšanas, t.i., samazināšanas.
Nekādi jaunie laiki CSP nav iestājušies. Par to liecina notikumi pašās pērnā gada beigās, kas aprakstīti 29. decembra publikācijā “”Latvijas Pasts" izpauž noslēpumu, ka reālā inflācija Latvijā desmitreiz augstāka par oficiālo”. Pasts neteica ne vārda par celtniecību, bet par “transporta un loģistikas izmaksu kāpumu, energoresursu cenu palielināšanos un darbinieku atalgojuma pieaugumu” un 155 pasta nodaļu tīkla uzturēšanas izmaksām, kāpēc pasts no 1. janvāra cēlis iekšzemes sūtījumu tarifus par 40%. Iepriekšējie pasta tarifi noturējās divus gadus, kuru laikā CSP aprēķinātā summārā inflācija šī vārda CSP definētajā nozīmē knapi pārsniedza 3%. Algas un vēl citi CSP uzskaitītie rādītāji, kam sakars ar uzņēmuma izmaksu posteņiem, ir auguši straujāk nekā tikai par 3%, bet tomēr daudzas reizes lēnāk, ja salīdzina ar pasta tarifu pieaugumu divos gados par 40%.
Atsevišķi jāizceļ fakts, ka pasta tarifu pieaugumu ir saskaņojis Sabiedrisko pakalpojumu regulators. Tādējādi valsts vārdā apstiprināts, ka CSP datiem maz sakara ar faktisko izdevumu pieaugumu konkrētajā uzņēmumā. Tam, savukārt, izdevumu pieaugums nevar būt būtiski savādāks nekā citiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām.
Jāņem vērā arī tādi IKP aprēķināšanas paņēmieni, ka ierēdņu, politiķu u.tml. personāžu skaita un algu pieaugumu reizinājumu CSP iegrāmato kā valsts pārvaldes devumu IKP pieaugumā un vēstules piegādes cenas pieaugumu no 4 kapeikām padomju laikā līdz 4 eiro tagad traktē kā pakalpojuma vērtību, nevis kā eiro mazvērtību. Nekādi nevar pieaugt IKP, ko izsaka eiro, ja tā pirktspēja divos gados zaudējusi 40% - ja ticam "Latvijas Pastam" un Regulatoram. Pie tā paša nonākam ar pieņēmumu, ka šīs iestādes melo, lai valsts varētu izmantot savu uzņēmumu kā naudas sūkli un tomēr dabūt naudu, ko nevar iekasēt ar nodokļiem no tāda IKP, kāds pastāv tikai CSP atskaitēs.
Rezumējums tāds, ka IKP rādītāja svārstības atspoguļo svārstības ES palīdzības fondu izsmelšanas tempā. Savukārt svārstību caurmēra virziens ved uz leju aptuveni līdzīgi Latvijā palikušo iedzīvotāju kopskaita samazinājumam, kura zigzagu pēdējos gados izraisīja Ukrainas bēgļu straujā parādīšanās un pakāpeniskā pazušana.
