Intervijas

Uldis Pīlēns uz Latvijas politiskās skatuves ir jau sen. Taču līdz pat pēdējam laikam viņš turējies ēnā, skatuves dibenplānā, pat aizkulisēs, lai gan runas par viņa prezidenta ambīcijām laiku pa laikam uzvirmo gaisā. Pērn viņš beidzot iznāca rampas gaismā un uz 14. Saeimas vēlēšanām izveidoja jaunu politisko spēku “Apvienotais saraksts”. Pavasarī viņš kandidēja arī uz Valsts prezidenta amatu, taču nesekmīgi. Ar domu noskaidrot: “Kas jūs esat, Uldi Pīlēn?” devos uz Ķīpsalu, kur viņš izveidojis savu miniatūru “republiku” – “Olu”.

Par problēmām iekšlietu nozarē, par robežbūvi un dziļajiem purviem, par algām, kas nemotivē, par kiberterorismu un Stambulas konvenciju, kas nav laimes lācis, par Krievijas pilsoņu izraidīšanu un par to, vai mums jābūvē patvertnes: intervija ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (JV).

Par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu un krievu valodas lomu šajā medijā, par tiesāšanos pret “Tvnet”, informatīvo telpu un cīņu pret Kremļa propagandu “Neatkarīgās” intervija ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu.

Ilggadējais Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars ir politiskajā šķirā labi ieredzēts no visām pusēm. Korekts, izturēts, bez liekas augstprātības, lai gan tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem Latvijas politiķiem.

Par to, kāpēc ir apstājusies Rīgas ielu asfalta seguma remontēšana, par azartspēļu zāļu drīzo galu, par krievu valodu sabiedriskajos medijos un Stambulas konvenciju “Neatkarīgās” intervija ar partijas "Progresīvie" Rīgas domes frakcijas vadītāju.

Pieņemoties spēkā negāciju lavīnai par bankās pieaugošajām aizdevuma likmēm un izskanot viedokļiem par to, ka arī kredītiestādēm šo likmju aprēķināšanā vajadzētu būt tolerantākām pret aizdevuma ņēmējiem, “Neatkarīgā” (NRA) centās gūt skaidrojumu banku sektoru pārstāvošajā Latvijas Finanšu nozares asociācijā (LFNA). Diemžēl iegūtās atbildes, maigi sakot, bija visai vispārējas, nevedinot domāt, ka šī institūcija vēlētos sabiedrībai plašāk izskaidrot, kāpēc aizdevuma procenti, kas tiek pievienoti starpbanku tirgus likmei EURIBOR, Latvijā vismaz šķietami ir tik augsti. 

Par politikas deģenerāciju un sapņu tirgošanu, par skābekļa maskām lidmašīnā un aprēķina laulību, par neuzpērkamo godavīru Kariņu un cīņu par latviešu valodu, kā arī par citām tēmām – saruna ar politikas vērotāju, fotogrāfu un raidieraksta “Jautājums no provinces” līdzautoru Mārci Bendiku.

Kādēļ dubultā pilsonība ar Krievijas Federāciju ir drauds mūsu valsts drošībai, kādēļ šāda dubultā pilsonība ir iespējama, kādēļ pēdējo mēnešu laikā aktivizējušies Krievijas un Baltkrievijas centieni pārbaudīt tieši Latvijas valsts robežas caurejamību, kā iezīmēsies dubultās pilsonības un robežas drošības jautājumu risināšana “Jaunās vienotības”, ZZS un “Progresīvo” pārstāvētajā valdībā – “Neatkarīgās” saruna ar Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāju un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sekretāru Jāni Dombravu (Nacionālā apvienība).

Otrās instances tiesas nolēmumā tā dēvētajā Lemberga krimināllietā saredzamas aplamības; Evikas Siliņas valdības klupšanas akmeņi var izrādīties viendzimuma laulību jautājums un valsts uzņēmumu kotēšana biržā; Lembergam ir konkrētas intereses valdības darbā un tās rezultātos – par šīm un citām tēmām Neatkarīgās saruna ar bijušo Ventspils mēru Aivaru Lembergu uzreiz pēc tiesas nolēmuma pasludināšanas.

Saskaņā ar 2022. gada 29. septembrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem izglītības likumā līdz 2025. gadam visām izglītības iestādēm pakāpeniski jāpāriet uz mācībām tikai valsts valodā (izņēmumi pieļaujami tikai ES oficiālajās valodās). Jau ar šī gada septembri šis punkts attiecas uz bērnudārziem, kur līdz šim oficiāli vai pusoficiāli darbojās latviešu un krievu grupas.

“Kad parādās grūtības un tu saki – nē, es atkāpšos, es neko nedarīšu, – tad tu neesi politiķis, tad tu neesi nekāds patriots. Tad tu esi tikai pašlabuma meklētājs,” saka veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) un analizē sava darba sākumu vienā no sarežģītākajām ministrijām.

Tramvaju satiksme Lisabonā pasaulei lieliski demonstrē, kā pilsētas sliežu sabiedriskais transports veiksmīgi spēj pildīt vienlaikus divas funkcijas – kalpot gan pilsētas iedzīvotājiem kā transporta līdzeklis, gan izklaidēt tūristus no visas pasaules, kļūstot par sava veida Portugāles galvaspilsētas zīmolu.

Kad pirms intervijas ar Pēteri Viņķeli apspriedām, kā viņu pieteikt, viņš ironizēja: “Raksti – pensionēts politisko notikumu vērotājs.” Abi pasmējāmies, bet, nopietni runājot, viņu politikā pazīst jau sen. Atceros, kā “Vienotības” kongresos pēc tam, kad partijas “spice” bija norunājusi savas piegludinātās, patētiskās runas, tribīnē kāpa Viņķelis un, bruņojies ar dažādu aptauju un vēlēšanu rezultātiem, zālē sēdošajiem izklāstīja attiecīgā brīža “politisko momentu”. Tā teikt, nolasīja analītisko ziņojumu “par stāvokli valstī”.

Lai arī visa pasaule šķietami uzelpo, jo ārkārtas situācija ar Covid-19 ir beigusies, šis vīruss nekur nav pazudis un pat neslēpjas. Pēc salīdzinoši mierīgās vasaras laboratoriski veikto analīžu dati, kurus apkopo Slimību profilakses un kontroles centrs, parāda, ka saslimstība ar kovidu palielinās. No visiem veiktajiem Covid-19 testiem ceturtā daļa ir pozitīvi, proti, cilvēki ir inficējušies ar koronavīrusu.

Pēdējās nedēļās aizvien lielāku aktualitāti gūst nākamā gada valsts budžeta izstrāde, kas īr īpaši sarežģīta visai nepārliecinošā ekonomiskā fona ietekmē. Tāpat savu aktualitāti nav zaudējuši aizvien dārgākie kredīti Latvijas komercbankās un atziņas par solidaritātes nodokļa ieviešanu no banku virspeļņas. Par to un citiem ekonomikas jautājumiem plašāk intervijā “Neatkarīgajai” stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Izņemot “Jauno vienotību”, neviens nevēlējās uzņemties atbildību par valdības vadīšanu, tomēr valdība Latvijai ir nepieciešama – jāstrādā kopā ar tiem, kas to vēlas darīt; Latvijas ekonomikai augšupeju var nodrošināt mūsu resursu, īpaši intelektuālo, efektīva izmantošana, par šīm un citām tēmām saruna ar Eiroparlamenta deputāti (“Jaunā vienotība”) prof. Inesi Vaideri.

Intervija ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču: par jauno valdību un robežbūvi, par ierēdņu armiju un Imigrācijas likuma grozījumiem, par elektrotarifiem un NĪN paaugstināšanu, par tikšanās reizēm ar cilvēkiem un daudz ko citu.

"Es priecājos par šo īso tikšanos ar Latvijas iedzīvotājiem. Jums ir paveicies, ka dzīvojat ļoti skaistā zemē, kas ciena savas tradīcijas un vēl nav sapuvusi no alkatības!" teic Francijas kino leģenda Brižita Bardo ekskluzīvā intervijā Rus.nra.lv.

Dzejniece un sabiedriskā darbiniece Liāna Langa ir kļuvusi par galveno seju sociālajai kampaņai “atkrieviskosim Latviju”. Jāatzīst, ka šī kampaņa tiek atšķirīgi uztverta pat latviskajās aprindās, tāpēc aicināju viņu uz sarunu – izskaidrot šīs kampaņas ideju, mērķus un apkopot tās pirmos rezultātus.

Lai arī ilggadējais ZZS vadītājs un galvenais runasvīrs Augusts Brigmanis tagad ir no partijas vadības it kā pagājis malā, dodot vietu saviem jaunākajiem kolēģiem, viņš joprojām ir viens no zinošākajiem un ietekmīgākajiem politiķiem ne tikai ZZS rindās.

Saruna ar Rīgas domes frakcijas “Jaunā vienotība” priekšsēdētāju, domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāju, partijas “Vienotība” un partijas Rīgas nodaļas valdes locekli Olafu Pulku

Māris Bērziņš ir ne tikai pazīstams rakstnieks, romānu “Svina garša”, “Aizliegtais pianīns” un citu autors, bet arī birokrātijas “eksperts”. Viņš jau daudzus gadus līdztekus rakstniecībai nodarbojas ar birokrātisko procesu pētīšanu un cenšas atklāt tās apbrīnojamās vitalitātes noslēpumu.