Liepājas Universitātes aktierkursa absolventi rada unikālu digitālo izrādi

© Publicitātes foto

Oktobra beigās skatītāju vērtējumam nodotā izrāde bērniem “Sapraši un nesapraši” Liepājas teātrī apliecina, ka arī digitālās izrādes formā ir iespējams samazināt plaisu starp aktieri un skatītāju, saglabājot konkrētās laiktelpas notikuma neatkārtojamību un cilvēciskās saskarsmes siltumu.

Izrādē “Sapraši un nesapraši” piedāvāta Latvijā līdz šim neizmantota pieeja - tā ir apzināti veidota izrādīšanai tiešsaistes platformās, taču paredz komunikāciju ar skatītāju. Izrādes sākumā aktieri aicina skatītājus ieslēgt kameras un iesaistīties darbības vērtēšanā. Šādā formā skatītāja attieksme un līdzpārdzīvojums, iespējams, ir pat acīmredzamāks nekā spēlējot izrādi teātrī, kur publikas noskaņojums jūtams vairāk enerģētiski, bet apgaismojuma dēļ emociju izpausmes var būt grūtāk saskatāmas. Izrāde veidojas kā anotācijā pieteiktais digitālais piedzīvojums, jo gan bērni un viņu vecāki, gan recenzenti jau ir paguvuši novērtēt tieši šo klātbūtnes notikuma aspektu. Izrāde adresēta alfas paaudzei - bērniem, kas dzimuši pēc 2010. gada (paredzams, ka līdz 2025. gadam) un kuru neatņemama ikdienas sastāvdaļa ir digitālās tehnoloģijas.

Izrādē “Sapraši un nesapraši” piedalās Liepājas teātra aktierkursa absolventi, kas kopš 2021. gada vasaras kļuvuši par pilntiesīgiem teātra aktieriem, bet izrādes tapšanas stāsts un tajā iesaistītie profesionāļi ir bijuši cieši saistīti ar Liepājas Universitāti.

Liepājas teātra aktierkurss, kurš Latvijas augstākajā izglītībā, iespējams, uzskatāms par eksperimentu. Vēl studiju laikā aktierkursa studente Kintija Stūre bija uzrakstījusi lugas “Sapraši un nesapraši” pirmvariantu un saņēma vienu no godalgotām vietām Liepājas teātra lugu konkursā, kas 2019. gada beigās bija izsludināts ar mērķi veicināt jaunu latviešu oriģināldarbu radīšanu. Lai turpinātu sadarbību Baltijas valstu teātru vidē, darbu vērtēšanā bija iesaistīti Baltijas valstu dramaturgi. No sākotnēji iesniegtiem 52 lugu uzmetumiem līdz godalgotām vietām tika trīs Liepājas Universitātes studentu darbi. Tā nav uzskatāma par nejaušību, jo dramaturģiska darba tapšanas pamatprincipus Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātē ir iespējams apgūt gan aktiermākslas, gan rakstniecības studiju programmās.

Izrāde “Sapraši un nesapraši” ar pārdomāta satura un mūsdienīgas formas palīdzību šī izrāde bērniem dod iespēju pagarināt uzmanības noturēšanas prasmi, koncentrējoties uz reāllaika norisēm, liek līdzpārdzīvot un domāt ne tikai par to, kā jūtos es pats, bet arī par to, kā jūtas citi man blakus.

Kintija Stūre intervijā “Neatkarīgajai” ir teikusi, ka šo kursu vadītāji - Rasa Bugavičute-Pēce un Lauris Gundars - ir iedevuši “instrumentus”, kas palīdzējuši viņai debitēt dramaturģiska materiāla izveidē. Izrādes režisors ir Dmitrijs Petrenko, kurš kā aktierkursa galvenais pedagogs savus audzēkņus labi iepazinis studiju un bakalaura izrādes “Cietsirdīgās spēles” iestudēšanas procesā un kura emocionālajā inteliģencē balstītā pieeja bijusi būtiska topošo aktieru attīstībā. Izrādē bērnu lomās organiski un vitāli dzīvo Valts Skuja, Agnija Dreimane un Kārlis Ērglis, pieaugušo dīvaini smieklīgajos tēlos iejutušies Kintija Stūre un Kārlis Artejevs, bet visu kaķu vārdā bērnus uzrunā Madara Viļčuka. Kintijas radītās lugas pārtapšana izrādē ir organisks turpinājums tam sadarbības un radīšanas modelim, kas izveidojies vairāku Liepājas studiju gadu garumā. Teātra apsolījums, ka konkursā godalgota luga pēc tās uzlabošanas var nonākt uz teātra skatuves, šajā gadījumā jau ir piepildījies un, kā redzams, atbilst pat visstingrākajām pandēmijas laika epidemioloģisko ierobežojumu prasībām.

Tomēr ir skaidrs, ka dramaturģiskais materiāls, režija un aktierdarbs nav vienīgie komponenti, kas nodrošina izrādes kā kopveseluma tapšanu un spēju uzrunāt alfa paaudzes vecākos bērnus. Bez šaubām, nozīmīga ir tās forma, kuras digitālo risinājumu veidojis mākslinieks -8 (Andris Vētra) ciešā sadarbībā ar 3D animācijas meistaru Aleksi Vētru-Ozolu, bet Andreja Gradinārova radīto muzikālo fonu skaņu celiņā izkārtojusi Milda Ziemane. Arī Andris un Milda ir Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes absolventi. Zināšanu pamatus viņi savulaik ieguvuši, studējot Jauno mediju mākslas bakalaura un maģistra programmās, bet profesionālās prasmes izkopuši, darbojoties Liepājas teātrī. Andris Vētra jeb -8 nu jau labi sen ir pazīstams visas Latvijas teātru un operas vidē gan kā novatoriski domājošs video mākslinieks, gan scenogrāfs. Izrādē “Sapraši un nesapraši” viņš debitējis arī kā kostīmu mākslinieks. Viņa redzējumā audiovizuālais veidols un “digitālo mazuļu” košo kapučjaku estētika savijusies vienotā koncepcijā, kurā izceļas blīvās atsauces uz šīs paaudzes ikdienā “patērējamo” kultūras saturu - sociālo tīklu “TikTok”, videospēļu sēriju “Minecraft”, bērniem labi pazīstamu animācijas filmu tēliem. Digitālie citāti sasaucas ar lugas tekstā lietotiem jaunākajai paaudzei raksturīgiem izteicieniem, bet konceptuālais realitātes (lugas darbības risinājums aktieru izpildījumā) un virtuālās realitātes robežu nojaukums iespējami labi atbilst šo zonu pārplūsmei jaunākās paaudzes apziņā. Lai gan, rakstot šo vērtējumu, gribas jautāt: kā gan mēs to varam zināt, ka atbilst, neesam taču šīs paaudzes pārstāvji (pēc analoģijas ar izrādes saturu - mēs varam gribēt saprast, kā jūtas ods, bet neesam taču odi, kā lai to skaidri zinām?). Lai tuvinātos šim pārplūsmes efektam, izrāde veidota tā, ka skatītāji lugas darbību redz animētā digitālajā vidē, bet aktieri darbojas telpā bez digitālajām dekorācijām. No režijas un aktierdarba skatpunkta šādā variantā ir nepieciešama maksimāla kustības, žesta un darbības ritma precizitāte.

Kopumā var teikt, ka izrāde “Sapraši un nesapraši” ir veiksmīgs dažādu radošo jomu pārstāvju sadarbības rezultāts, kas rada gandarījumu par izglītības veidoto pamatu un jauno profesionāļu radošo pieeju pasaules izzināšanā, pārradīšanā un komunikācijas veidošanā. Šis sadarbības rezultāts rada pārliecību, ka attaisnojas starpdisciplinārā pieeja, kas ļauj aktiermākslas studentam padziļināt literāra un dramatiska teksta izpratni, iekļaujot to konkrēta laikmeta kultūras un estētikas kontekstā, kā arī piedāvā dramaturģiska teksta veidošanas paņēmienu apguvi, kas ļauj aktierim pašrealizēties arī citās jomās. Tas rada pārliecību arī par savulaik eksperimentālās, bet šodien jau sevi pilnvērtīgi apliecinājušās jauno mediju studiju jomas nozīmi mūsdienu mākslas un komunikācijas daudzveidīgajās un inovatīvajās izpausmēs. Izrāde “Sapraši un nesapraši” ir Liepājas Universitātes absolventu - Y jeb millenium paaudzes veltījums alfa paaudzei, kas caur piedzīvojumu prieku nedidaktiski un tās uztverei atbilstoši parāda lielās dzīves vērtības, radot vēlmi saprast un uzrunāt, nevis nosodīt un noliegt. Šīs paaudzes uzrunāšana mākslā ir ļoti svarīga, tās ienākšanai un dzīvei skolas, augstākās izglītības un vēlāk arī darba vidē ir jāgatavojas laikus.

Izglītība

Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.

Svarīgākais