Varas dialogs ar pedagogiem vieš cerības uz algu problēmu risinājumu

© Kaspars Krafts/F64

Izglītības nozarei pieaudzis finansējums par 180 miljoniem eiro, taču ir strauji jāceļ izglītības kvalitāte, atalgojums pedagogiem, jāsabalansē pedagogu slodzes un jāatrisina vēl daudzi izglītības sistēmas sāpju jautājumi. Tādēļ Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 14. martā aicināja ikvienu interesentu piedalīties tiešsaistes sarunā par jauno pedagogu atalgojuma finansēšanas modeli "Programma skolā," uzdodot praktiskus jautājumus.

Sarunas mērķis bija veidot vienotu izpratni par jauno atalgojuma modeli, kā arī atbildēt uz neskaidrajiem jautājumiem, lai veidotu iekļaujošāku un caurskatāmāku jaunā izglītības modeļa ieviešanas procesu.

Tiešsaistes sarunā piedalījās izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, izglītības ministres padomniece politiku izstrādes un analītikas jomā Karīna Caunīte-Orupe un IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa.

Viens no galvenajiem mērķiem - izlīdzināt atalgojuma nevienlīdzību

"Neatkarīgā" jau rakstīja, ka IZM izstrādātais jaunais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis "Programma skolā" paredz, ka pedagogi saņems taisnīgu un līdzvērtīgu atalgojumu neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita. Lasīt šeit. Jaunais modelis paredz arī būtisku finansējuma pieaugumu atbalsta personālam.

Jaunais finansēšanas modelis balstīts labas skolas un optimālas klases kritērijos, nosakot, ka finansējums tiek aprēķināts konkrētai izglītības iestādei, ņemot vērā tajā nodrošinātās izglītības programmas apmēru. Modelis saistīts ar optimālas klases lielumu un paredz līdzvērtīgu finansējumu līdzīgām skolām visā valsts teritorijā, uzsver IZM.

"Pēdējais gads būtiski mainījis attieksmi pret izglītību, mēs kopīgi vairāk sabiedrībā esam sākuši runāt par izglītību kā universālu vērtību un arī pievērsuši uzmanību tam, ka izglītība nav vienkārši process, bet tā rezultātā ir kvalitatīvs produkts, un, runājot par kvalitatīvu produktu, mēs, protams, domājam mūsu bērnus, kas ieguvuši kvalitatīvu izglītību tuvāk mājām ar iespējami labāko skolotāju. Skolotājs kā atslēgas cilvēks izglītības procesā ir definēts ļoti daudzos pētījumos, un tieši tādēļ, pārejot uz šo modeli "Programma skolā," mēs gribējām atrisināt vienu ļoti būtisku lietu, to, ka alga skolotājam nav atkarīga no tā, cik konkrētajā pašvaldībā ir iedzīvotāju un bērnu, bet "Programma skolā" ļoti skaidri definē programmas apjomu, un līdz ar to arī skolotāja atalgojums vairs nav atkarīgs no katra viena bērna izmaiņām klasē. Izlīdzināt šo nevienlīdzību, kas ir bijusi skolotāju vidū attiecībā uz atalgojumu, bija viens no svarīgākajiem "Programma skolā" uzdevumiem," - tā jauna modeļa ieviešanas nepieciešamību un ideju skaidroja A. Čakša.

Ministre arī pauda gandarījumu, ka pēdējos divos gados pieaudzis finansējums izglītības nozarei - sākotnēji nākuši klāt 180 miljoni, tad arī secīgi 100 miljoni, un pedagogu atalgojuma grafika solis, zemākās stundas likmes pieaugums, ir sācies jau pagājušajā gadā un turpinājās šī gada 1. janvārī, kad zemākā stundas likme ir definēta 9,54 eiro. Tieši tāpat atalgojuma grafikā ir nākamais solis, kas paredzēts no nākamā gada un pie kā IZM patlaban strādā budžeta pieprasījuma kontekstā, lai būtu šī grafika izpilde.

Skolotāju atalgojumā pastāv divi līmeņi, kā veidojas naudas sadalījums. Ministrija strādā pie Ministru kabineta noteikumiem, skaidri nosakot zemāko stundas likmi. Tālākā algas dotācija to nodod pašvaldībai, un pašvaldība tālāk sadala šo atalgojumu skolām un nosaka atalgojumu, kāds ir uz vietas kopā skolotājiem. Šis sadalījums, ko iezīmē valsts un ko ierāmē pašvaldība vai skola savā autonomijā, netiek mainīts. Mainās veids, kā aprēķina dotāciju, kas nonāks pašvaldībām, skaidroja A. Čakša.

Otra būtiska lieta būs par slodzes apjomu, sadalījumu, un to A. Čakša vēlētos vaicāt visiem skolotājiem: cik būtu maksimālais pieļaujamais stundu apjoms nedēļā, kas būtu pieļaujams skolotājiem, lai viņi nepārstrādātos (jaunajā modelī ir ielikts apjoms 36 stundas nedēļā), lai tālākās diskusijās ar arodbiedrību nonāktu līdz labam lēmumam, kādam jāizskatās ne tikai slodzes apjomam kopumā, bet arī slodzes sadalījumam tad, kad skolotājs strādā skolā.

Pašreizējais modelis "Nauda seko skolēnam" līdz pašvaldībai rada nevienlīdzīgu situāciju pedagogiem, jo finansējuma apmērs ļoti lielā mērā ir atkarīgs no tā, kurā vietā atrodas izglītības iestāde un kāds ir tās piepildījums, t.i., tiešā veidā atkarīgs, kāda demogrāfija ir konkrētajā pašvaldībā.

Šobrīd finansējuma apmērs mērķdotācijas saņemšanai tiek aprēķināts uz viena bērna izmaksas pamata, un attiecīgi tad tiek piemēroti dažādi koeficienti, tādējādi diferencējot šo finansējuma apmēru, pašreizējo situāciju raksturoja ministres padomniece Karīna Caunīte-Orupe, uzsverot, ka IZM mērķis ir, lai katra izglītības iestāde, realizējot konkrētas izglītības programmas, saņemtu pilnu finansējumu pedagogu darba samaksas nodrošināšanai neatkarīgi no vietas, kur atrodas, vai cik piepildīta tā ir un tieši kādas izglītības programmas tajā tiek īstenotas.

Finansējums tiek aprēķināts katrai izglītības iestādei, ņemot vērā tās īstenoto programmu apmēru. Savukārt finansējums pilnā apmērā no valsts budžeta tiek piešķirts tām izglītības iestādēm, kas atbilst valstī noteiktajiem kritērijiem - noteiktam klašu komplektu skaitam. Tām izglītības iestādēm, kas neatbilst valstī noteiktajiem kritērijiem par izglītojamo skaitu klašu grupā, būs nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums.

Jaunajā finansēšanas modelī paredzēts, ka skolotāju atalgojuma fonds un skolas administrācijas algu fonds aiziet pa tiešo caur pašvaldību uz izglītības iestādi un nonāk iestādes direktora rīcībā, kurš veido savu kolektīvu, sadala slodzes utt. Savukārt atbalsta personāla algu fonds paliktu pašvaldībā un atkarībā no tā, kāda prakse un redzējums uz šī finansējuma centralizētu vai decentralizētu izlietojumu ir konkrētajā pašvaldībā, vai nu aizietu uz skolu, vai arī atbalsta personāls tiktu centralizēti organizēts pašvaldībā.

Skolās trūkst atbalsta personāla, tiek meklēti risinājumi

Tika uzdots jautājums, vai ministrija tiešām ne tikai uz papīra, bet realitātē ir interesējusies par atbalsta personāla nodrošinājumu skolās, uz ko A. Čakša atbildēja apstiprinoši un sacīja, ka, apzinoties šo speciālistu nepietiekamību, Latvijas Universitātē (LU) tiks atvērtas jaunas studiju programmas, lai sagatavotu speciālos pedagogus un logopēdus.

Tāpat LU strādās pie tā, lai "pārdizainētu" jau esošās pedagoģijas studiju programmas, pievēršot lielāku uzmanību tām skolotājiem nepieciešamajām prasmēm, lai viņi labāk tiktu galā ar klasi un arī paši ar sevi, tiks palielināts prakšu skaits, tajā pašā laikā ieviešot jaunas programmas, kas sagatavotu pedagogu palīgus, sociālos pedagogus un metodiķus - speciālistus, pēc kuriem ir liels pieprasījums.

Jaunajā modelī paredzēts būtisks atalgojuma palielinājums atbalsta personālam. Šobrīd likmes vai algoritma, kā tiek aprēķināts atalgojums atbalsta personālam, pamatā ir bērnu skaits, bet jaunajā modelī tiks paredzēts atsevišķs aprēķins gan uz kopējo izglītojamo skaitu, gan uz izglītojamo skaitu, gan arī izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, kas apgūst speciālās programmas vispārizglītojošajās skolās, ministres sacīto papildināja Karīna Caunīte-Orupe.

Par atbalsta personālu skolās tika jautāts daudz. Viens no jautājumiem bija, vai tiešām paliks 900 skolēni uz vienu speciālista slodzi. Tāpat arī tika minēts piemērs, ka speciāliste strādā kā sociālā pedagoģe un logopēde skolā, kurā ir 500 bērnu, "un jau šobrīd, kad ir pilna slodze, pamatā tiek palīdzēts tiem bērniem, kuriem problēmas ir lielākas, bet bērni ar šķietami mazākām problēmām gaida rindā, jo fiziski nav iespējams vairāk. Vai tiešām šāds modelis, kas ir izveidots, ir vispareizākais?"

IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa, atbildot uz šo jautājumu, sacīja, ka pašvaldībām ir piedāvāts iepazīties ar diviem šī modeļa variantiem, no kuriem pirmajā piedāvātā proporcija bijusi mazāka par 900 bērniem. Savukārt otrajā variantā tiek piedāvātas divas iespējas - bērniem, kuriem nav nepieciešams īpaši apjomīgs atbalsts, proporcija paredzēta 1:900, bet bērniem, kuriem ir speciālas vajadzības, tika aprēķināta izsvērta proporcija, lai viņiem katru nedēļu regulāri varētu sniegt atbalstu. Sagatavotajā trešajā versijā, pateicoties no pašvaldībām saņemtajiem ieteikumiem, šī proporcija ir mainīta.

Uz jautājumu, vai ir domāts piešķirt finansējumu tehnoloģiju mentoriem un mācīšanās konsultantiem, lai apmaksātu viņu darbu, E. Kanaviņa atbildēja, ka minētās amata vietas tiks nostiprinātas, līdz ar to tās ir finansējamas un skolās šis pakalpojums ir nodrošināms. Kā īpaši atbalstāmu viņa uzsvēra karjeras konsultanta amatu.

Klašu audzinātājiem jaunajā modelī paredzēts diferencēts finansējums, atkarībā no bērnu skaita klasē, un tā nebūs tikai viena klases stunda nedēļā, bet plānots apmaksāt arī laiku, kad klases audzinātājs strādā individuāli ar skolēniem vai sadarbojas ar vecākiem.

Tiks saglabāts papildu finansējums izglītojamajiem ar valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu. Ja izglītojamais iekļaujas vispārizglītojošās skolas parastā klasē, tad finansējums paredzēts dažādiem atbalsta pasākumiem. Savukārt, ja izglītības iestāde iekļauj bērnus, veidojot speciālās klases vai grupas, tad būs papildu finansējums grupai mācību plāna īstenošanai. Paralēli IZM tiekot domāts arī par speciālo skolu attīstīšanu un programmām tām.

Izskanēja jautājums, kāpēc pēc jaunā modeļa visā novadā samazinās slodze pirmsskolas skolotājiem. K. Caunīte-Orupe uzsvēra, ka jaunais modelis neparedz slodzes samazinājumu pirmsskolā un finansējums tiek aprēķināts, balstoties uz viena bērna izmaksu. Ņemot vērā, ka šajos aprēķinos liela nozīme ir reģionālajiem koeficientiem, un izvērtējot saņemto atgriezenisko saiti no pašvaldībām, IZM turpinās darbu pie modeļa pilnveides pirmsskolai.

Top jaunā modeļa "Programma skolā" trešā versija

Kā varēja secināt no ministrijas amatpersonu sacītā, pašlaik IZM top modeļa "Programma skolā" trešā versija. Pašvaldības interesējās, kad ar to varēs iepazīties, lai varētu pārliecināties, ka ieteikumi ņemti vērā un aprēķini veikti korekti.

"Pēc pirmajām divām versijām, saņemot vēl atgriezenisko saiti, mēs rūpīgi strādājam pie trešās versijas, bet to izsūtīsim tikai tad, kad būs zināms kopējais finanšu apjoms, par kuru mēs varam korekti runāt par nākamo gadu un par to apjomu, par kuru mēs varam runāt, no 1. septembra ieviešot "Programma skolā" finansējumu. Un tajā brīdī visas pašvaldības saņems trešo versiju, varēs iepazīties un tāpat sniegt atgriezenisko saiti," pavēstīja A. Čakša.

Kā viens no priekšnosacījumiem, lai reforma varētu virzīties uz priekšu, viņasprāt, ir pašvaldību skolu ekosistēmas sakārtošana, lai modelis dotu lielāku finansējuma ietekmi. "Mēs iesim divos veidos - ar pašvaldībām, kas jau ir gatavas, un šobrīd tādu ir 12, kas savu skolu tīklu ir pilnībā sakārtojušas, bet process vēl nav apstājies, un tam var pievienoties citas pašvaldības. Bet pašvaldības, kas ar to vēl nebūs tikušas galā, noteikti saņems dotāciju, balstoties uz sadales modeli," paskaidroja A. Čakša.

K. Caunīte-Orupe pastāstīja, ka vēl turpinās diskusijas, kā realizēt izglītības programmu neklātienes vidusskolās, no kurām saņemti signāli, ka obligātais izglītojamo skaits 120 vidusskolas posmā tām ir par daudz un ir lūgums samazināt skaitu līdz 80, pretējā gadījumā skolas šo izglītības programmu nespēs realizēt. Trešajā versijā IZM skaitu sola precizēt, tomēr atgādinot, ka sasniegtie rezultāti neklātienes un tālmācības programmās kopumā būtiski atšķiras no klātienes programmām un kvalitatīva izglītība iespējama klātienē.

"Mūsu mērķis ir līdz mācību gada beigām tikt skaidrībā, vai mēs varam virzīties tālāk ar šo jauno finansēšanas modeli, un jautājums varētu būt par to pašvaldību skaitu, kas iekļausies šajā modelī, nevis vai tas sāksies 1. septembrī. Otra jautājuma daļa varētu būt, kad visa Latvija varētu pāriet uz šo finansēšanas modeli. Es ceru, ka mēs spēsim par to politiski vienoties tuvāko divu gadu laikā," par reformas spēkā stāšanās termiņiem stāstīja A. Čakša.

Izglītība

Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.