Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā 21. martā notika Spāru svētki – ar spāru vainagu tika izrotāta topošā Rakstu māja. Pie ēkas sapulcējušies universitātes mācībspēki, darbinieki, studenti un viesi sveica cits citu – universitātes pilsētiņā būs vēl par vienu ēku vairāk.
Svinīgajā pasākumā, klātesot LU, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā, būvnieku “RERE Būve” un Eiropas Investīciju bankas (EIB) vadībai un pārstāvjiem, LU profesores Janīnas Kursītes vadībā notika simboliska ēkas iesvētīšana, uz laimi plēšot māla traukus un topošās ēkas elementos iekrāsojot latviešu spēka zīmes. "RERE Būve" tehniskais direktors Jevgēņijs Ņesterovičs sacīja, ka, sasniedzot ēkas augstāko punktu, būvniekiem tie vienmēr ir svētki.
Rakstu mājas būvniecība sākās 2021. gada nogalē. Par spīti izaicinājumiem un būvniecības sadārdzinājumam, kas radušies Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī un karadarbības rezultātā, pērnā gada izskaņā LU un ēkas būvnieks, pilnsabiedrība “RERE BMV”, vienojās par Rakstu mājas nodošanu ekspluatācijā 2025. gadā. Projektā ņemts vērā arī LU saimes ierosinājums palielināt ēkas kvadratūru līdz 28 700 m2 plānoto 26 000 m2 vietā.
Kopējās projektēšanas, būvniecības un autoruzraudzības izmaksas sasniegs 47,8 miljonus eiro.
Jau no 2025. gada astoņus stāvus augstajā, teju 29 000 m2 plašajā Rakstu mājas ēkā ikdienas darbu turpinās vairākas LU fakultātes, institūti, LU bibliotēka, Biznesa inkubators, LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs, LU Kultūras centrs un amatiermākslas kolektīvi, informē universitātes mājaslapa "akademiskaiscentrs.lu.lv".
LU Rakstu māja ir daļa no LU Akadēmiskā centra otrā attīstības posma, un tā būs lielākā no plānotajām ēkām. Rakstu māja top, izmantojot materiālus un tehnoloģijas, kas nodrošinās ēkas ilgtspēju, efektīvu apsaimniekošanu un palīdzēs LU doties "zaļās universitātes" virzienā. Ēkā būs daudz dabiskā apgaismojuma, telpas tiek veidotas maksimāli ergonomiskas, tajā top daudz publisko telpu, kur pulcēties studentiem, rīkot tikšanās, pasākumus utt.
Amatiermākslas kolektīvu rīcībā nonāks treniņu telpa 200 m2 platībā, būs pieejama meditācijas telpa un brīvpieejas bibliotēka. Rakstu mājā būs divi ātriji, ap kuriem norisināsies universitātes studentu, darbinieku un apmeklētāju sociālā dzīve. Līdzīgi kā esošās ēkas - Zinātņu māja un Dabas māja - daļa no Rakstu mājas būs publiski pieejama. Liela daļa no Latvijas nacionālā mantojuma, kas ir LU rīcībā, būs atrodama tieši Rakstu mājā.
Rakstu mājas būvniecību LU apmaksā, izmantojot 2017. un 2018. gadā piešķirto Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Padomes attīstības bankas finansējumu attiecīgi 30 un 11,5 miljonu eiro apmērā. Turpmākai LU Akadēmiskā centra attīstībai šobrīd aktīvi notiek finansējuma piesaiste.
Galvenie finansējuma avoti būs starptautiskās finanšu institūcijas, Eiropas Savienības fondi, citi valsts un publiskā sektora atbalsta mehānismi, kā arī publiskā un privātā partnerība. Kopējās projektēšanas, būvniecības un autoruzraudzības izmaksas sasniegs 47,8 miljonus eiro.
Kā Rakstu mājas Spāru svētkos sacīja EIB pārstāve Marina Ismaila, Rakstu māja ir bankas nozīmīgākais projekts Latvijā. Rakstu māja pārdzīvojusi gan inflāciju, gan būvniecības sadārdzināšanos Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultātā. Pašlaik banka LU apstiprinājusi jau otro kredītu - Sporta un veselības mājas būvniecībai, jo LU Akadēmiskais centrs turpinās paplašināties.
LU rektors profesors Indriķis Muižnieks sacīja, ka Rakstu māja ir vēl viens solis uz jauno universitāti, vēl viena "ligzdiņa", kurā varēs būvēt gan universitātes nākotni, gan studentu un pētnieku profesionālās un akadēmiskās karjeras nākotni un, protams, visi kopā strādāt zinātnei un tēvijai, lai aug, attīstās un plaukst mūsu sabiedrība.
"Rakstu mājai ir jātop par vietu, kurā studenti, pētnieki un mācībspēki var sasniegt savu spēju maksimumu studijās un pētniecībā valsts un sabiedrības pastāvēšanai tik nozīmīgās humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Šīs zinātnes nozares ir stūrakmens mūsu izpratnei par pasaules kārtību - valsts pastāvēšanas jēgu, sabiedrības likumiem un cilvēku savstarpējo mijiedarbību, vēstures un kultūras, valodas un vērtību attīstību cauri laikiem. Pasaulē, kura ir izaicinājumu pilna, vajadzība pēc izglītotiem, zinošiem un radošiem cilvēkiem arvien pieaug, tāpēc novēlu topošajā Rakstu mājā izaudzināt nākamos pārmaiņu līderus, kas veicinās Latvijas un tās cilvēku labklājību,” Rakstu mājas kā LU humanitāro zinātņu un pedagoģijas attīstības centra nozīmi akcentēja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Sapulcējušos uzrunāja arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre.
"Rakstu mājā savīsies filozofu un teologu viedums, vēsturnieku dziļums, filologu erudīcija, ekonomistu praktiskums, pedagogu un psihologu empātijas spējas - un mēs visi bagātināsimies no dabas un eksakto zinātņu speciālistu klātbūtnes kaimiņos. Lai mums saskanīgs solis vienā rakstā!" savā uzrunā vēlēja LU prorektore humanitāro un sociālo zinātņu jomā profesore Ina Druviete.
Pēc spāru vainaga pacelšanas Rakstu mājas korē Zinātņu mājas ātrijā koncertu sniedza Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas simfoniskais orķestris.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša pasniedza Atzinības rakstu LU rektoram Indriķim Muižniekam. Klātesošos sveica un uzrunāja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents un LU padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš, LU profesors Andrejs Ērglis, LU studentu pašpārvalde u.c.
