Psihologi, mediķi, IT un sabiedrisko attiecību speciālisti, juristi, žurnālisti, uzņēmēji un arhitekti – šīs ir populārākās profesijas šā gada augstskolu reflektantu vidū. Kā redzams, arī šogad augstskolu uzņemšanas statistikā bez pārsteigumiem: joprojām studiju izvēlē dominē humanitārā un sociālā virziena specialitātes, lai arī tieši šo jomu pārstāvji darba tirgū jau tagad veido pārprodukciju.
14. jūlijā Transporta un sakaru institūts (TSI) aicina uz Atvērto durvju dienu. Pasākumā varēsi uzzināt visas interesējošās detaļas par uzņemšanu 2022./2023. studiju gadam, kas jau rit pilnā sparā! Studiju programmu jaunumi, budžeta vietas un granti no darba devējiem, ekskursija pa aizraujošām TSI laboratorijām – tas viss tevi gaida.
Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), kas no 2022. gada 1. septembra kļūs par Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, ir viena no lielākajām universitātēm Latvijā, kas sagatavo spējīgus, darba tirgū pieprasītus speciālistus 59 studiju programmās biozinātnēs, inženierzinātnēs un sociālajās zinātnēs. Šīs ir trīs lielās jomās, kurās, piedāvājot dažādas studiju programmas, specializējas universitāte, daudz strādājot arī pie visu šo jomu sinerģijas.
Darba tirgus pieprasa inženierzinātņu un augsto tehnoloģiju speciālistus, taču joprojām tikai relatīvi neliela daļa vidusskolas beidzēju ir pietiekamā līmenī apguvuši eksaktos priekšmetus, lai spētu studēt un, galvenais, arī absolvēt eksakto un dabaszinātņu programmas. Diemžēl daļā Latvijas novadu skolēniem nav pat iespējas padziļinātā līmenī mācīties fiziku un ķīmiju, jo nav pedagogu.
Vairāk nekā 90% dabaszinātņu, matemātikas, statistikas un IT absolventu ir nodarbināti augstākās kvalifikācijas profesijās (vadītāji, vecākie speciālisti), liecina augstskolas absolventu datu monitorings. Turpretī zemākā nodarbinātība ir vērojama starp humanitāro zinātņu un mākslas, pakalpojumu, sociālo un komerczinību, tiesību tematisko grupu absolventiem.
Īsti neizprotamu iemeslu dēļ informācijas un tehnoloģijas (IT) jomā dominē vīriešu dzimtes pārstāvji! Kā jūtas sievietes šajā vīrišķīgajā vidē, kāpēc IT joma meitenēm tomēr būtu tikpat piemērots karjeras virziens kā vīriešiem, kā veidojas karjera un kāpēc izvēlēties tieši šo virzienu, meklējam atbildes kopā ar Transporta un sakaru institūta (TSI) asociēto profesori, pētnieci Nadeždu Spiridovsku.
Lai neatkarību atguvusī valsts spētu nodrošināt banku speciālistu pieejamību, pirms 30 gadiem Latvijas Banka nodibināja Banku augstskolu ar vienu studiju programmu, kas vērsta uz banku darbinieku sagatavošanu. Šobrīd Banku augstskola piedāvā 12 studiju programmas finanšu un biznesa jomās, sešas no tām tiek īstenotas arī angļu valodā.
Ar optimistiskiem virsrakstiem tiek pieteikts valdība lēmums – Latvija beidzot pāries uz izglītības sistēmu tikai valsts valodā. “Vienotības” politiskais aktīvists, bijušais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis raksta: “Tas darbs, kuru iesāku 2004. gadā, beidzot sekmīgi pabeigts.” Vai tiešām pabeigts?
Lai jaunā paaudze būtu labāk sagatavota darbam un dažādām uzņēmējdarbības formām, “Junior Achievement Europe” organizē profesionālās un vispārējās vidējās izglītības iestāžu konkursu “TES Awards”, kurā akcentēta uzņēmējdarbības prasmju mācīšana.
Gandrīz katrs ceturtais studējošais pēc pamatstudijām uzsāk mācības maģistrantūrā, bet motivācija iegūt arī doktora grādu ir krietni zemāka – studējošo skaits ir ap diviem tūkstošiem, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija. Šāds izglītības segums gan automātiski nenozīmē labākas izredzes darba tirgū, būtiska loma ir tieši izvēlētajai studiju jomai, jo, piemēram, inženierzinātņu maģistri un doktori var nopelnīt pat līdz 147% virs vidējās algas valstī, tikmēr absolventi no humanitārajām jomām pat šo vidējo rādītāju var nesasniegt.
Liepājas Universitātes daudzveidīgajā studiju piedāvājumā tiek gatavoti pilsētai, novadam un valstij nepieciešamie IT speciālisti, pētnieki pievēršas mākslīgajam intelektam, lietu internetam un atjaunojamajiem energoresursiem.
Šobrīd cenas lec augšup gandrīz it visam, un arī tuvākās nākotnes prognozes ekonomisti neiezīmē optimistiskas, tādēļ topošajiem studentiem, kam ies secen valsts budžeta vietas, jārēķinās, ka arī izglītības iegūšana maksās dārgāk. Daļa uzrunāto valsts augstskolu norāda – studiju maksa ir palielinājusies, dažās studiju programmās pat par 33%, vienlaikus piebilstot – dažādi maksas atvieglojumi atsevišķām studentu kategorijām ir saglabāti.
Sestdien, 14. maijā no plkst. 13.00 – 23.00 Jelgavas pilī (Lielā iela 2, Jelgava) norisināsies festivāls “Sajūti LLU”, kurā pēc ilgāka pārtraukuma būs unikāla iespēja viesoties Latvijas Lauksaimniecības universitātē, izzināt un sajust studentu galvaspilsētas piedāvātās iespējas un piedalīties virknē izzinošu un izklaidējošu aktivitāšu.
Pedagogi Latvijā nejūt, ka strādātu sabiedrībā novērtētā profesijā, katrs trešais skolotājs darbā jūtas demotivēts, puse atzīst – regulāri pārstrādājas, šādus drūmus secinājums atklāj izglītības uzņēmuma “Lielvārds” veiktais pētījums “Skolotāju balss”, kurā aptaujāti 1.–12. klašu pedagogi.
Darba tirgus pieprasa ne tikai teorētiski, bet arī praktiski sagatavotus jaunos profesionāļus, kuru zināšanas ir balstītas uz reālām situācijām, ne tikai iegūtas grāmatu lappusēs. Transporta un sakaru institūts (TSI), ejot līdzi laikam, dalās pieredzē, kā mūsdienīga augstskola ir mainījusi studiju procesu un programmas, kurās arvien lielāka loma ir nozaru ekspertiem, praksēm un pieredzēm.
Profesijas izvēle ir viens no grūtākajiem uzdevumiem jaunietim pēc pamatskolas vai vidusskolas absolvēšanas. Liepājas Valsts tehnikums ir pierādījis, ka jauniešiem šeit tiek dota iespēja ne tikai kvalitatīvi apgūt vispārizglītojošo vidējās izglītības kursu, kas paver ceļu uz augstāko izglītību, bet arī ielikt kārtīgus pamatus profesionālajai izaugsmei.
Sestdien, 14. maijā no plkst. 13.00 – 23.00 Jelgavas pilī (Lielā iela 2, Jelgava) norisināsies festivāls “Sajūti LLU”, kurā pēc ilgāka pārtraukuma būs unikāla iespēja viesoties Latvijas Lauksaimniecības universitātē, izzināt un sajust studentu galvaspilsētas piedāvātās iespējas un piedalīties virknē izzinošu un izklaidējošu aktivitāšu.
Pilnīgs haoss Alūksnes novadā. Runa ir par izglītības sistēmas sagraušanu. Nav saskatāma nekāda loģika šai darbībai, un to nerisina arī Izglītības un zinātnes ministrija, kas līdz šim nav sniegusi jelkādu skaidrojumu tam, kas notiek Alūksnes novadā.
