Izglītība

„Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā tiks apstiprināti grozījumi Izglītības likumā, kas dos tiesības atstādināt [pedagogus], konstatējot nespēju lietot valsts valodu nepieciešamajā līmenī. Vēl mazliet, mazliet jāpaciešas,” tīmeklī čalo izglītības ministre Anita Muižniece (K), mierinādama skeptiķus, kuri apšauba skolotāju – latviešu valodas nepratēju – iespējas izglītot skolēnus valsts valodā.

Kad viedokļu vētra par pedagogu pieteikto beztermiņa streiku norimusi, apgriezienus uzņem mediķu arodbiedrība, kas pieteikusi brīdinājuma streiku jau nākamnedēļ vienlaikus ar protesta akciju pie Ministru kabineta. Prasības gan izglītības, gan veselības nozares darbiniekiem ir līdzīgas – sakārtot darba samaksas sistēmu un palielināt atalgojumu.

„Pedagogiem izteiktais piedāvājums par kopumā apmēram 60 miljoniem eiro esošajos apstākļos ir ļoti dāsns,” optimistiski klāsta vadības vadītājs Krišjānis Kariņš. Ko nozīmē – dāsns? Tas izskatās aptuveni tā: še jums nauda, aizverieties! Turklāt Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtais piedāvājums attiecas tikai uz vispārējās izglītības pedagogiem, bet prasības ir izvirzītas par visām pedagogu grupām.

Šajās dienās valdības un Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvji smagās, ilgās sarunās centās panākt kompromisu par atalgojuma palielināšanu pedagogiem. Neatkarīgi no tā, vai pirmdien, 19. septembrī, pedagogu streiks būs vai nebūs, jau tagad ir skaidrs, ka reāls pedagogu algu palielinājums būs.

Premjerministram Krišjānim Kariņam (“Jaunā Vienotība”) iesaistoties izglītības darbinieku pieteikto problēmu risināšanā, izkustējies pirmsstreika sarunu “vezums”. Izglītības un zinātnes ministrija tikai dienu pirms tikšanās ar premjeru publiskoja jaunu piedāvājumu, tādēļ skolotāju arodbiedrība nopauzējusi sarunas.

Ar šī brīža izaicinājumiem mūsu valstī skolotāju streiks nav vajadzīgs. Tā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” 2. septembrī sacīja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Katru nedēļu samazinoties Covid-19 jauno infekcijas gadījumu skaitam, epidemiologi ir diezgan optimistiski noskaņoti par jaunā mācību gada norisi tikai un vienīgi klātienē. Arī Veselības ministrijā “Neatkarīgajai” apstiprina, ka koronavīrusa ietekme uz mācību procesu mazinās visos izglītības līmeņos un mācības var notikt klātienē.

Klāt ir 1. septembris, un kādam šī būs pirmā diena bērnudārzā, skolā vai augstskolā, kādam iesāksies noslēdzošais mācību gads. Lai zināšanām bagāts šis jaunais mācību gads un, ne mazsvarīgi – lai izglītošanās process noritētu klātienē visiem kopā, ne katram mājās pie monitora. Vismaz pagaidām epidemioloģiskā situācija ļauj mācības atsākt klātienē.

Latvijas valsts iestādēm nav ne sajēgas, ne gribas izmainīt situāciju, ka skolēnu zināšanas matemātikā un dabaszinības kļūst aizvien vājākas gan par spīti tam, gan tieši tāpēc, ka strauji pieaug atalgojums tiem, kam kaut minimālas zināšanas un spējas strādāt profesijās, kur vajadzīgas prasmes rēķināt un rēķināties ar dabas spēku un vielu īpašībām.

Vēl jūnijā politiķi pauda, ka ir iespējams rast risinājumu, lai pedagogi nedotos streikā. Tagad Izglītības un zinātnes ministrijas dialogs ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, šķiet, nokļuvis strupceļā un pedagogi pieteikuši streiku. Atbildīgā ministre gan vēl cer, ka tiks rasts kompromiss, taču, ja pedagogi nepiekāpsies, streiks ir neizbēgams.

Pirms vasaras brīvdienām pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas radīti, lai pēc trīs gadu pārejas perioda mācības notiktu tikai valsts valodā, ir apauguši ar priekšlikumiem, kurus atbildīgā Saeimas komisija nu steidz izskatīt, lai, Saeimai atsākot darbu, likumprojekti vēl šajā sasaukumā tiktu apstiprināti galīgajā lasījumā. Darbs rit raiti, bet ne bez aizķeršanās, jo pārliecinošam vairākumam cenšas iebilst tie, kas izglītības sistēmā vēlas saglabāt vismaz divas mācību valodas.

Veselības ministrijas sagatavotajā ziņojumā par Covid-19 epidēmijas izplatības scenārijiem skolu darbība un iespējamie ierobežojumi izglītības jomā ir apieti. “Neatkarīgā” centās noskaidrot, vai sabiedrības bažas un arī baumas par to, ka oktobrī, ja Covid-19 izplatītos nekontrolēti, visas skolas varētu pāriet attālinātā režīmā, ir pamatotas.

Saruna ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāju Ingu Vanagu

Psihologi, mediķi, IT un sabiedrisko attiecību speciālisti, juristi, žurnālisti, uzņēmēji un arhitekti – šīs ir populārākās profesijas šā gada augstskolu reflektantu vidū. Kā redzams, arī šogad augstskolu uzņemšanas statistikā bez pārsteigumiem: joprojām studiju izvēlē dominē humanitārā un sociālā virziena specialitātes, lai arī tieši šo jomu pārstāvji darba tirgū jau tagad veido pārprodukciju.

14. jūlijā Transporta un sakaru institūts (TSI) aicina uz Atvērto durvju dienu. Pasākumā varēsi uzzināt visas interesējošās detaļas par uzņemšanu 2022./2023. studiju gadam, kas jau rit pilnā sparā! Studiju programmu jaunumi, budžeta vietas un granti no darba devējiem, ekskursija pa aizraujošām TSI laboratorijām – tas viss tevi gaida.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), kas no 2022. gada 1. septembra kļūs par Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, ir viena no lielākajām universitātēm Latvijā, kas sagatavo spējīgus, darba tirgū pieprasītus speciālistus 59 studiju programmās biozinātnēs, inženierzinātnēs un sociālajās zinātnēs. Šīs ir trīs lielās jomās, kurās, piedāvājot dažādas studiju programmas, specializējas universitāte, daudz strādājot arī pie visu šo jomu sinerģijas.

Darba tirgus pieprasa inženierzinātņu un augsto tehnoloģiju speciālistus, taču joprojām tikai relatīvi neliela daļa vidusskolas beidzēju ir pietiekamā līmenī apguvuši eksaktos priekšmetus, lai spētu studēt un, galvenais, arī absolvēt eksakto un dabaszinātņu programmas. Diemžēl daļā Latvijas novadu skolēniem nav pat iespējas padziļinātā līmenī mācīties fiziku un ķīmiju, jo nav pedagogu.

Vairāk nekā 90% dabaszinātņu, matemātikas, statistikas un IT absolventu ir nodarbināti augstākās kvalifikācijas profesijās (vadītāji, vecākie speciālisti), liecina augstskolas absolventu datu monitorings. Turpretī zemākā nodarbinātība ir vērojama starp humanitāro zinātņu un mākslas, pakalpojumu, sociālo un komerczinību, tiesību tematisko grupu absolventiem.

Īsti neizprotamu iemeslu dēļ informācijas un tehnoloģijas (IT) jomā dominē vīriešu dzimtes pārstāvji! Kā jūtas sievietes šajā vīrišķīgajā vidē, kāpēc IT joma meitenēm tomēr būtu tikpat piemērots karjeras virziens kā vīriešiem, kā veidojas karjera un kāpēc izvēlēties tieši šo virzienu, meklējam atbildes kopā ar Transporta un sakaru institūta (TSI) asociēto profesori, pētnieci Nadeždu Spiridovsku.

Lai neatkarību atguvusī valsts spētu nodrošināt banku speciālistu pieejamību, pirms 30 gadiem Latvijas Banka nodibināja Banku augstskolu ar vienu studiju programmu, kas vērsta uz banku darbinieku sagatavošanu. Šobrīd Banku augstskola piedāvā 12 studiju programmas finanšu un biznesa jomās, sešas no tām tiek īstenotas arī angļu valodā.

Latvijā šobrīd jauniešu vidū ir novērojams intereses trūkums par eksaktajiem priekšmetiem.

Beidzot valdība ir pieņēmusi lēmumu, ko vajadzēja izdarīt jau pirms 30 gadiem – visās valsts izglītības iestādēs mācībām jānotiek valsts valodā.