Elektrības cenu dēļ būs jāceļ slimnīcu tarifi

KOMPENSĀCIJA. Vai slimnīcas varēs pretendēt uz kompensāciju pieaugošo elektrības un gāzes cenu dēļ, Veselības ministrija skaidri nepasaka. Iespējams, tiks palielināti tarifi, saskaņā ar kuriem valsts norēķinās par slimnīcu darbu © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes līdzīgi kā ikviens Latvijas iedzīvotājs un uzņēmums uz savas ādas izjūt strauju elektrības un gāzes tarifu kāpumu. Slimnīcu ikdiena nav iedomājama bez elektrības, un ir visai sarežģīti runāt par taupības režīmu slimnīcās, kuras strādā diennakts režīmā un sniedz medicīnisku palīdzību pacientiem.

Latvijas Slimnīcu biedrību satrauc, ka Veselības ministrija pašlaik attiecībā uz slimnīcām nav sagatavojusi risinājuma plānu situācijai, ja elektroenerģijas pakalpojuma sniedzējs pārtrauktu piegādāt elektrību par līdzšinējām cenām, bet slimnīcai jaunie tarifi nebūtu nomaksājami. Veselības ministrs Daniels Pavļuts gan saka: ministrija situāciju apzinājusi, sekos līdzi notikumiem un nepieciešamības gadījumā rīkosies.

Izmaksas saistītas ar tarifu, ko valsts maksā

Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs norāda, ka viena no būtiskākajām prioritātēm slimnīcām ir valsts sniegto veselības aprūpes pakalpojumu tarifu jautājums. “Mēs par to esam vairākkārt runājuši, un tas ir pašlaik daudz svarīgāks jautājums nekā slimnīcu līmeņu noteikšana. Slimnīcu līmeņošana vispār Covid-19 pandēmijas apstākļos ir sekundārs jautājums,” atzina J. Kalējs. Kāpēc tarifu pārskatīšana ir tik būtiska? Tarifā ir iekļauti visi elementi, kas veido pakalpojuma izmaksas, piemēram, darba algas un citi, tostarp elektrības, komunālo pakalpojumu izmaksas. Tarifu pārskatīšana ir obligāti nepieciešama attiecībā uz slimnīcu pakalpojumiem, jo tarifs ilgstoši nav mainīts un slimnīcas turpina sniegt pakalpojumus neatbilstoši to reālajām izmaksām, uzskata Slimnīcu biedrībā.

Šā gada sākumā tarifu jautājums aktualizējies arī pieaugošo elektrības un gāzes cenu dēļ, kas slimnīcām var radīt papildu tēriņus.

“Mūs satrauc, ka Veselības ministrija pie šā gada prioritātēm neko nesaka par energoresursu cenu kāpumu un ar to saistīto kompensāciju, jo medicīnas pakalpojumi sevišķi slimnīcās ir ļoti elektroietilpīgi.

40 procentu cenu pieaugums rada ļoti lielas problēmas slimnīcām nosegt visas izmaksas,” uzsvēra J. Kalējs. Viņš aicināja Veselības ministriju nekavējoties rīkoties.

Glābj noslēgtie līgumi

No divu lielāko Latvijas slimnīcu vadītāju sacītā izriet, ka slimnīcas pašreizējā situācijā glābj līgumi ar fiksētiem elektrības tarifiem, tomēr tie nav mūžīgi. P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš pastāstīja, ka pašlaik elektroenerģijas izmaksas ir stabilā līmenī, jo “mums ir noslēgti elektrības un gāzes līgumi vēl iepriekš un par zemākām cenām”. Tomēr daļa līgumu šogad beidzas, un tāpēc slimnīca prognozē izmaksu pieaugumu.

STRADIŅUS no nekontrolējama elektrības cenu un līdz ar to arī izmaksu kāpuma pagaidām sargā līgums, saskaņā ar kuru slimnīca maksā konstantu summu. Līgumam beidzoties, nav zināms, cik daudz slimnīcai būs jāmaksā / Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

“Pastāv arī risks, ka šie līgumi jebkurā brīdī var tikt pārtraukti, kā tas ir gadījies citās ārstniecības iestādēs, bet šobrīd Stradiņa slimnīcā situācija tiek kontrolēta,” atzina R. Muciņš.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis arī sacīja, ka slimnīcas līgums par elektrību un gāzi ir spēkā līdz šā gada vasarai un slimnīca maksā saskaņā ar fiksētiem tarifiem. “Protams, arī mums pastāv risks, ka līgumus var lauzt, bet domājam, ka līdz vasarai būs iespējams kontrolēt visas izmaksas,” teica I. Paeglītis. Slimnīcas vadītājs norādīja, ka pašlaik neviens nezina, kas notiks pēc tam, kad līguma darbība beigsies.

Vai, tarifus pārskatot, var laikus sniegt atbalstu slimnīcām?

Veselības ministrs Daniels Pavļuts informēja, ka vēl pirms tam, kad valdība pieņēma lēmumus enerģētiskās krīzes kontekstā, Veselības ministrija bija sagatavojusi apkopojumu par slimnīcām, analizējot cenu pieauguma un papildu izmaksas, kas rodas ārstniecības iestādēm augošo elektrības cenu dēļ. Ministrs apliecināja, ka valdībā tika iesniegts atsevišķs pieprasījums šo papildu izmaksu kompensācijai slimnīcai, tomēr tas neguva valdības atbalstu, jo primāri bija nolemt par kopējiem atbalsta pasākumiem.

“Ņemot vērā, ka šis enerģētikas cenu jautājums, visticamāk, būs ilgtermiņa problēma un paaugstinātas izmaksas nebūs tikai dažu mēnešu jautājums, tas pilnīgi noteikti radīs spiedienu uz tarifu pārskatīšanu, un tas būs papildu arguments pārskatīt tarifus atbilstoši reālajām izmaksām,” sacīja ministrs. No ministra sacītā izriet, ka elektrības cenu kāpuma izraisīto krīzi slimnīcās varētu risināt, palielinot tarifus, par kādiem slimnīcas sniedz valsts veselības aprūpes pakalpojumus, tomēr, vai to var paspēt izdarīt pietiekami ātri, nesagaidot brīdi, kad kāda slimnīca vairs nespēj samaksāt par elektrību, gāzi un arī ar šīm izmaksām saistītiem citiem pakalpojumiem, piemēram, ēdināšanu slimnīcās?

Kopumā par tarifiem veselības ministrs saka: tarifi ir jāpārskata, jo tie nesedz faktiskās izmaksas medicīnā. “Tarifi ir jāpārskata, lai tie atspoguļotu patiesās pakalpojuma izmaksas, un tur ir jāmainās ne tikai mediķu atalgojuma komponentei, bet arī tam, kas ir aktuāls pašlaik - elektroenerģijas izmaksām,” sacīja D. Pavļuts. Taču viņš arī uzsvēra, ka “mums visiem kopīgiem spēkiem ir jāaizstāv finansējuma piešķiršana šo palielināto tarifu apmaksai”.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.