Atmiņas traucējumi un atmiņas pasliktināšanās ir saistīta ar dažādām slimībām, un pēdējā gada laikā ir parādījušies arī jauni pētījumi par to, vai un kā tieši Covid-19 infekcija ietekmē cilvēka atmiņu.
Par atmiņas pasliktināšanos sūdzas arī Latvijas iedzīvotāji. Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pēdējā gada laikā atmiņa pasliktinājusies, liecina Veselības monitoringa rezultāti. Diemžēl par atmiņas pasliktināšanos stāsta arī gados jauni cilvēki.
Vērtējot savas atmiņas darbību pēdējā gada laikā, gandrīz katrs otrais jeb 48 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka atmiņa viņiem kopumā ir pasliktinājusies, turklāt sešiem procentiem aptaujāto tā pasliktinājusies ievērojami. 44 procenti aptaujāto uzskata, ka atmiņa nav mainījusies. Pavisam nedaudz ir to cilvēku, kuri var lepoties ar to, ka atmiņas darbība ir uzlabojusies - to apgalvo pieci procenti Latvijas iedzīvotāju, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja “BENU aptiekas” Veselības monitoringa ietvaros.
Atmiņa ir viens no galvenajiem izziņas procesiem, kas izpaužas kā informācijas un cilvēka pieredzes iegaumēšana, saglabāšana un vēlāka reproducēšana, kā arī informācijas aizmiršana jeb izdzēšana, stāsta Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas klīniskā psiholoģe, psiholoģijas doktore Jeļena Harlamova. Cilvēka atmiņas darbība ir cieši saistīta ar citiem psihiskiem procesiem, piemēram, uzmanību un uztveri. “Ja informācijas iegūšanas laikā uzmanība tiek sadalīta vairākiem avotiem vai arī dažādas darbības tiek veiktas vienlaikus, informācijas saglabāšana atmiņā var tikt traucēta,” norāda J. Harlamova. Tāpat atmiņas procesi ir cieši saistīti ar cilvēka emocionālo stāvokli, piemēram, depresijas laikā psihiskie procesi, tajā skaitā atmiņa, kļūst gausāki un atmiņas apjoms sašaurinās. Arī paaugstinātas trauksmes un stresa situācijās atmiņas darbība var pasliktināties, jo šādos apstākļos ir grūtāk koncentrēties.
Atmiņas darbību ietekmē arī fiziskās veselības stāvoklis, slodze darbā. Pārslodze un nogurums atmiņu pavājina, bet sabalansēts darba un atpūtas režīms to uzlabo. Īpašu uzmanību psiholoģe aicina pievērst aerobajai slodzei, jo tās laikā galvas smadzenes saņem vairāk skābekļa, kas savukārt uzlabo smadzeņu darbību un psihisko procesu norisi. “Atmiņas darbību ietekmē arī tas, cik bieži mēs to noslogojam, veidojam jaunus neironu savienojumus un tos aktivizējam, respektīvi, ja regulāri apgūstam jaunas zināšanas un prasmes, tad arī atmiņas darbība ir labāka,” saka J. Harlamova.
Cilvēka organismam novecojot, arī galvas smadzenes noveco, un tā ir normāla bioloģiskā parādība. “Novecošanās procesā notiek izmaiņas galvas smadzeņu struktūrā, mainās funkcionālā darbība un arī izmaiņas izziņas procesos. Pašlaik pētnieki nošķir normālu un patoloģisku novecošanos, kas ir atkarīgs no tā, kādā vecumā sākas izmaiņas un cik strauji tās progresē,” turpina J. Harlamova. Veselības monitoringa rezultāti liecina, ka biežāk uz atmiņas pasliktināšanos pēdējā gada laikā norādīja gados vecāki cilvēki. Piemēram, vecumā no 64 līdz 75 gadiem kopumā 56 procenti apliecināja, ka gada laikā viņiem ir pasliktinājusies atmiņas darbība, vecumā no 55 līdz 63 gadiem šādu atbildi sniedza līdzīgs cilvēku īpatsvars, pat nedaudz vairāk - 58 procenti.
Jaunāka vecuma cilvēki par atmiņas pasliktināšanos liecināja mazāk, tomēr pietiekami liels skaits, lai atmiņas pasliktināšanos nesaistītu tikai novecošanos.
Vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kā arī vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem par atmiņas pasliktināšanos norādīja 38 procenti aptaujāto.
“Līdz ar vecumu cilvēkiem kopumā samazinās kognitīvā produktivitāte, uzmanība un uztveres spējas. Tāpat palēninās informācijas pārstrādes ātrums, informācijas atsaukšana kļūst lēnāka, kā arī sašaurinās darba atmiņas apjoms, bet vienlaikus novecošanas process praktiski neietekmē semantisko atmiņu - mūsu zināšanas par vispārīgiem faktiem, un nereti vecāka gadagājuma cilvēkiem šīs atmiņas rezultāti ir pat labāki nekā jauniešiem. Tas ir tādēļ, ka cilvēka zināšanas par apkārtējo pasauli gadu laikā pieaug,” stāsta Jeļena Harlamova. Ar vecumu būtiski nemainās autobiogrāfiskā un implicītā atmiņa, respektīvi, iemaņas, piemēram, auto vadīšana, problēmu risināšanas prasmes, kā arī spējas atpazīt iepriekš zināmu informāciju. Kopumā var apgalvot, ka līdz ar vecumu izziņas procesi kļūst lēnāki un palēninās gan jaunas informācijas saglabāšana, gan reproducēšana, tomēr ir arī laba ziņa - ar pietiekami lielu uzkrāto zināšanu bāzi un regulāru atmiņas treniņu arī jauna informācija var tikt apgūta salīdzinoši viegli.
Atmiņas pasliktināšanos cilvēki pamana diezgan ātri, un par to mēdz sūdzēties ne vien seniori, bet arī gados jauni cilvēki. Visbiežāk atmiņas pasliktināšanās sākumā tiek saistīta ar aizmāršību - tiek aizmirstas kādas sadzīviskas lietas un ikdienas plāni. Tāpat nereti cilvēkiem ir grūtības atcerēties iepriekš pazīstamu informāciju, piemēram, cilvēku vārdus. Ja šādas sūdzības saglabājas vai pastiprinās, ieteicams vērsties pie speciālista - ģimenes ārsta vai neirologa.
Psiholoģe Jeļena Harlamova uzsver, ka atmiņas darbība ir komplicēts process, par ko jārūpējas tikpat lielā mērā kā par savu fizisko un psihisko veselību. Svarīgākais, ko cilvēks pats var darīt savas atmiņas labā, ir veselīgs dzīvesveids, kas ietver sabalansētu uzturu, miega higiēnu, kvalitatīvu atpūtu, kā arī regulāras fiziskās aktivitātes, īpašu uzmanību pievēršot aerobajai slodzei, piemēram, nūjošanai, skriešanai, peldēšanai, riteņbraukšanai. Tāpat svarīgs ir regulārs atmiņas “treniņš” - jaunas informācijas apgūšana, grāmatu lasīšana, teātra un izstāžu apmeklēšana un jaunu prasmju apgūšana, kas liek smadzenēm strādāt un veidot resursus.
Precīzu pētījumu par izslimota Covid-19 ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju atmiņu pašlaik vēl nav, tomēr speciālisti, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem, norāda, ka par izziņas traucējumiem sūdzas līdz pat 80 procentiem Covid-19 izslimojušo. Vairākumam pacientu pēc šīs slimības novēro atmiņas, koncentrēšanās, uzmanības noturības un citus traucējumus. Psihologi šo traucējumu kopumu nodēvējuši par “smadzeņu miglu”, lai gan tas nav medicīnisks nosaukums. Tas ietver domāšanas grūtības, un katram cilvēkam tas var nozīmēt dažādu simptomu kombināciju.
