ES nosaka vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu. Pēc termiņa beigām daudzās ES valstīs būs aizliegts iebraukt

PRASĪBA par deviņu mēnešu sertifikāta derīguma termiņu attiecas tikai uz ieceļošanu, jo prasības attiecībā uz vakcinācijas sertifikāta derīguma ilgumu un izmantošanu valsts iekšzemē katra valsts nosaka atsevišķi, piemēram, Latvijā arī no 15. februāra ir noteikts derīguma termiņš © Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Neraugoties uz asām diskusijām par Covid-19 sertifikāta lietderību, pagaidām šie dokumenti savu nozīmi Latvijā nav zaudējuši, bet Eiropas Savienībā no šīs nedēļas tie ir kļuvuši pat vēl svarīgāki.

Eiropas Savienības regulas prasība par digitālā Covid-19 vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu ieceļošanai Eiropas Savienības dalībvalstīs stājās spēkā 1. februārī. Līdz ar to ceļošanai uz citām Eiropas valstīm izmantojamiem sertifikātiem jau no šīs nedēļas ir noteikts derīguma termiņš. Savukārt jau pēc divām nedēļām derīguma termiņš Covid-19 sertifikātam tiks noteikts arī Latvijā.

Eiropā nevarēs izmantot sertifikātu, kam beidzies termiņš

Aptuveni pirms pusgada “Neatkarīgā” rakstīja par vairākām valstīm Eiropā, kas nosaka vai plāno noteikt derīguma termiņu vakcinācijas sertifikātam. Tagad tas ir noticis visā Eiropas Savienībā, un tam par pamatu ir iedzīvotājiem pieejamā balstvakcinācija. Proti, Covid-19 sertifikāta derīguma termiņš tiek pagarināts, ja cilvēks ir saņēmis balstvakcināciju, kā arī, protams, situācijā, ja ir pārslimojis Covid-19.

No šā gada 1. februāra stājas spēkā Eiropas Savienības regulas prasība par digitālā Covid-19 vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu ieceļošanai ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstīs, bet arī Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs (Islande, Norvēģija, Lihtenšteina) un Šveicē, “Neatkarīgajai” pastāstīja Nacionālā veselības dienesta speciāliste Evija Štālberga.

Turpmāk ieceļošanai šajās valstīs vakcinācijas sertifikāts ir derīgs deviņus mēnešus neatkarīgi no saņemtās vakcīnas nosaukuma,

un tas attiecas tieši uz Pasaules veselības organizācijas un Eiropas Zāļu aģentūras apstiprinātām vakcīnām, ar kurām vakcinējoties Latvijā un Eiropas Savienībā var saņemt šo vakcinācijas sertifikātu.

E. Štālberga skaidro, ka prasība par deviņu mēnešu jeb 270 dienu derīguma termiņu attiecas tikai uz ieceļošanu, savukārt prasības attiecībā uz vakcinācijas sertifikāta derīguma ilgumu un izmantošanu valsts iekšzemē - ēdināšanas iestāžu apmeklēšanai, veikalu apmeklēšanai, pakalpojumu saņemšanai un citos gadījumos, kad tiek prasīts uzrādīt derīgu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu - katra valsts nosaka individuāli. “Citu valstu noteiktās prasības nav saistītas ar Latvijas likumdošanu un vakcinācijas sertifikātam noteiktajiem derīguma termiņiem. Bet vienlaikus jāņem vērā, ka ārvalstīs noteiktais sertifikāta derīguma termiņš izmantošanai iekšzemē var būt mazāks nekā ieceļošanai noteiktie deviņi mēneši,” skaidro E. Štālberga.

Jānoskaidro, pirms braukt

Pirms došanās uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, Islandi, Norvēģiju, Lihtenšteinu vai Šveici Nacionālais veselības dienests aicina ikvienu iedzīvotāju noskaidrot informāciju par mērķa valsts prasībām attiecībā uz ieceļošanu (sertifikāta uzrādīšanu elektroniskā vai papīra formātā, Covid-19 testa veikšanas nepieciešamību). Tāpat ir jānoskaidro arī prasības attiecībā uz vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu un izmantošanu iekšzemē (valstī, uz kuru plānots braukt).

Kur šādu informāciju ir iespējams noskaidrot? “To iedzīvotāji var noskaidrot, sazinoties ar attiecīgās valsts kontaktpunktu jeb informācijas punktu, un šo kontaktpunktu tālruņu numuri un e-pastu adreses var noskaidrot Nacionālā veselības dienesta tīmekļvietnē vmnvd.gov.lv, sadaļā “Saziņa ar Kontaktpunktu”,” stāsta E. Štālberga. Informāciju par Eiropas Savienības dalībvalstu noteiktām ieceļošanas un uzturēšanās prasībām Covid-19 pandēmijas laikā apkopo Eiropas Komisijas Komunikācijas ģenerāldirektorāts un publicē tīmekļvietnē reopen.europa.eu.

Latvijā derīguma termiņš noteikts no 15. februāra

Latvija, ejot Eiropas pēdās, arī noteikusi vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu. No 15. februāra pakalpojumu saņemšanai, piemēram, veikalu apmeklēšanai zaļajā zonā, kultūras pasākumu apmeklēšanai ir noteikts vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņš, kas “Johnson& Johnson” vakcīnu saņēmušajiem ir pieci mēneši, bet visām pārējām vakcīnām - deviņi mēneši. Šāds termiņš vakcinācijas sertifikātam izvēlēts, jo pēc šiem mēnešiem, saskaņā ar zinātniskajiem pētījumiem, lai saglabātu organisma aizsardzību pret vīrusu un novērstu riskus smagai slimības gaitai, vajadzīga balstvakcinācija. Covid-19 vakcinācijas sertifikāts būs derīgs uzreiz pēc balstvakcinācijas veikšanas, un tam nebūs noteikta derīguma termiņa. Vismaz pagaidām.

Vakcinācijas derīguma termiņu neattiecinās uz bērniem līdz 18 gadiem, kā arī vakcinācijas derīguma termiņš neattieksies uz tiem cilvēkiem, kuri pabeiguši primāro vakcināciju un pārslimojuši Covid-19.

Vai sertifikātam vēl ir nozīme?

Tiesa, pašlaik sabiedrībā valda dažādi viedokļi par šiem sertifikātiem un to lietderību, kas saistīts ar saslimšanu ar Covid-19 gan vakcinēto, gan nevakcinēto vidū. Premjerministrs Krišjānis Kariņš izteicies, ka, iespējams, noteiktās jomās varētu apsvērt domu par atteikšanos no sertifikātu izmantošanas. Pagaidām gan šī diskusija valdībā nav uzsākta plašās Covid-19 izplatības dēļ.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti sagatavojuši likumprojektu, kas paredz likvidēt nepieciešamību pēc Covid-19 testēšanas, vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta Latvijā. Saeimas deputāts Edgars Tavars norāda, ka vairākas Eiropas valstis, arī kaimiņvalstis, ir paziņojušas, ka, mainoties Covid-19 izplatībai un palielinoties vakcinācijas aptverei, tās atteiksies no sertifikātu lietošanas. Viena no valstīm, kas plānojusi mainīt sertifikāta izmantošanu, ir Igaunija, kas gatavojas atcelt šī sertifikāta izmantošanu skolās attiecībā uz skolēniem.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.