Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Latvijas valdība steidz izdarīt operatīvās izmaiņas likumos un citos normatīvajos aktos. Aizsardzības ministrija rosina zemessargus mobilizēt vienkāršotā kārtībā, iekļaujot viņus aktīvajā dienestā ar ministra rīkojumu, bet par izvairīšanos ieviest kriminālatbildību. Iekšlietu ministrija sacerējusi plānu Ukrainas migrantu uzņemšanai, kas slēpj sevī risku ielaist valstī prokremliskus eksemplārus.
Aktuālajiem notikumiem Ukrainā, kā arī starptautiskās sabiedrības un arī Latvijas reakcijai lasītāji var sekot portālā “nra.lv”, taču ir arī jautājumi un notikumi, kas paliek ārpus karsto ziņu lentes, jo netiek afišēti. Bet notiekošā kontekstā arī tie nav mazāk svarīgi. Piemēram, Ministru kabineta 24. februāra sēdes darba kārtības punkti ar atzīmi “slepeni”. Spriežot pēc ziņotājiem, nav šaubu, ka drošo sarunu zālē apspriesta Latvijas Republikas robežu aizsardzība, Ukrainas migrantu iespējamā uzņemšana un tautsaimniecības nozaru mobilizācija. Un par to liecina dažādi valdības darba kārtībā esoši dokumenti ar un bez slepenības grifa.
Aizsardzības ministrija virza grozījumus Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, kas būtiski paaugstinās zemessargu pienākumu latiņu. Pirmkārt, par izvairīšanos no iesaukšanas aktīvajā dienestā tiks ieviesta kriminālatbildība. Tāpat kā tas ir rezerves karavīriem vai rezervistiem. Un arī par dezertēšanu - kā tas noteikts karavīriem. Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, atbilstoši pašreizējam regulējumam izņēmuma stāvokļa izsludināšanas vai kara laika gadījumā zemessargu statuss nemainās un kriminālatbildība par izvairīšanos no dienesta izpildes neiestājas: “Tā kā iepriekš norādītajos gadījumos jebkura Latvijas pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu (sk. Nacionālās drošības likuma 5. pantu), nav attaisnojama to dalīšana grupās, paredzot tiem atšķirīgu statusu, dienesta regulējumu un atbildību (kriminālatbildību).”
Saskaņā ar oficiālajiem datiem, šobrīd Zemessardzē dienē 8300 zemessargu. Ne visi aktīvi piedalās brīvprātīgi uzņemtajos apmācību un dienesta uzdevumos, un īsta kara gadījumā šāda brīvprātība ir nepieļaujama. Saskaņā ar likumā iecerētajām izmaiņām zemessargu mobilizācija atšķirsies no pārējo Latvijas pilsoņu mobilizācijas, proti, zemessargus nevis iesauks aktīvajā dienestā, bet paātrināti ieskaitīs aktīvajā dienestā bez iesaukšanas. Tas nepieciešams, lai zemessargus valsts aizsardzībā varētu iesaistīt jau apdraudējuma pārvarēšanas agrīnajā fāzē - vēl pirms izņēmuma stāvokļa izsludināšanas vai kara laika iestāšanās. Mobilizācija varēs būt pilnīga visā valsts teritorijā, daļēja - kādā konkrētā reģionā, bet varēs tikt noteikts arī paaugstinātas gatavības stāvoklis, kad zemessargam jābūt sasniedzamam sešu stundu laikā. Ja šis nosacījums netiks pildīts, pārkāpējs tiks sodīts administratīvi. Ar likumprojektu un to pavadošo dokumentu paketi iepazīties iespējams ŠEIT.
Tiktāl par Ukrainas kara pašreizējo ietekmi uz zemessargiem. Taču valdības darba kārtībā ir vēl kāds jautājums, kas armiju ietekmēs kā potenciālo atbalsta sniedzēju, bet vairāk citus dienestus un arī sabiedrību kopumā. Kad notiek karš, civiliedzīvotāji evakuējas uz drošākiem reģioniem. Un Latvijas valdība paredz, ka būs ukraiņi, kas vēlēsies ierasties arī pie saviem radiem Latvijā. Slēgtā sēdē Ministru kabinets akceptējis “Pasākumu plānu personu no Ukrainas masveida ierašanās gadījumā Latvijā”. Iekšlietu ministrija paredz, ka ierasties varētu 10 000 cilvēku. Tik daudz sejas aizsargmasku arī pasūtīts sarūpēt Aizsardzības ministrijai. Protams, Latvijai visādi jāatbalsta Ukraina un tās iedzīvotāji, taču vienlaikus - jāapzinās arī risks: ļoti ticams, ka migrantu vidū būs Ukrainai un līdz ar to arī Latvijai nelojāli cilvēki, kas tiklab novēlētu piedzīvot Krievijas iebrukumu arī Latvijai. Uz to sarunā ar “Neatkarīgo” norāda Ukrainas atbalsta biedrības pārstāve Jana Streļeca. Latvijai nav nekādas vajadzības vairot Krievijai lojālo iedzīvotāju skaitu, jo mums jau tāpat viņu netrūkst ne Rīgā, ne Daugavpilī un Rēzeknē. “Mēs te gatavojamies apokalipsei, ka mūsu robežu šķērsos milzu masas, it kā Polija un Lietuva tās nespētu uzņemt. Bet tikmēr Kijevas elitārie rajoni jau ir tukši, un ļoti iespējams, ka prokremliski noskaņotie cilvēki jau ir ieradušies pie mums.”
No Ukrainas pie tuviniekiem Latvijā pirmām kārtām varētu bēgt ģimenes ar bērniem. Taču ukraiņu kopiena Latvijā nav integrējusies, nezina latviešu valodu, un par šo problēmu īpaši jāpadomā. Būtu vislielākā kļūda palaist šos Ukrainas bērnus tā dēvētajās mazākumtautību skolās. Arī daudzās ukraiņu nacionālās kultūras biedrības Latvijā nebūt neesot monolītas savās pārliecībās par nepieciešamību aizstāvēt savu etnisko dzimteni no Krievijas agresijas. Diemžēl ir tādas, kas darbojas kā Kremļa ietekmes aģenti. Janas Streļecas skatījumā Latvijai attiecībā uz gaidāmo bēgļu plūsmu jāgatavojas mazāk apokaliptiskam scenārijam, taču jārēķinās ar to, ka no Ukrainas pašlaik izbrauc cilvēki, kas nav Ukrainas patrioti un negrasās aizstāvēt savu valsti no Krievijas invāzijas. Viņi attiecīgi kļūs par papildu riska faktoru Latvijas valstij.
Iespējams, valdība ar to arī rēķinās, jo pasākumu plānā līdztekus uzņemšanas un izmitināšanas algoritmiem ietverti arī “Pasākumi, kas saistīti ar ārvalstu kaujinieku vai citu personu, kas rada apdraudējumu Latvijas drošībai, ieceļošanas novēršanu Latvijas Republikā”, kā arī “Imigrācijas kontroles pasākumu pastiprināšana Latvijas Republikas - Lietuvas Republikas valsts robežas tuvumā”. Kopējā Ukrainas migrantu uzņemšanai iezīmētā summa pārsniedz 56 miljonus eiro. Nepieciešamības gadījumā tiks pieprasīta arī starptautiskā palīdzība un atbalsts. Ar valdības izstrādāto un apstiprināšanai Saeimā nodoto plānu Ukrainas migrantu uzņemšanā var iepazīties ŠEIT.
Latvijai šobrīd nav tiešu militāru draudu. Tā ziņo Aizsardzības ministrija un pēc vakardienas ārkārtas valdības sēdes ziņoja arī premjers Krišjānis Kariņš. Latvijā jau ieradies NATO pastiprinājums - gan karavīri, gan helikopteri un reaktīvie iznīcinātāji. NATO līguma 4. panta kārtībā notikušas konsultācijas par tālāku Eiropas austrumu flanga stiprināšanu. Un nozīmīgs faktors ir arī tas, ka lielākie Krievijas spēki šobrīd ir koncentrēti tieši iebrukumam Ukrainā. Tātad šobrīd visiem kopīgi nepieciešams saglabāt mieru un gatavoties nemieram.
***
AIZSARDZĪBAS MINISTRIJAS PAZIŅOJUMS
Iedzīvotāju ievērībai!
Iedzīvotāji tiek aicināti nesatraukties, jo Latvijai nav tiešu militāru draudu. Aizsardzības ministrija apliecina, ka Nacionālie bruņotie spēki ir gatavi reaģēt uz jebkādiem apdraudējuma scenārijiem, ja gadījumā Latvijas iedzīvotāju drošība un valsts suverenitāte tiks apdraudēta.
“Vienlaikus katram iedzīvotājam arī pašam ir jāparūpējas par savu un ģimenes gatavību dažādām krīzes situācijām, jo tās var ietekmēt mūsu ikdienu un komfortu,” sagatavoties krīzes situācijām iedzīvotājus aicina aizsardzības ministrs A. Pabriks. “Stiprinot katra iedzīvotāja gatavību dažādām krīzes situācijām, mēs stiprinām visas sabiedrības un valsts drošību!”
Krīzes var būt dažāda rakstura un var pienākt negaidot, piemēram, dabas katastrofas, elektrības traucējumi, interneta darbības pārtraukumi, tie var radīt ķēdes reakciju, kas var tiešā veidā apgrūtināt ikdienas dzīves ritumu.
Tādēļ jau iepriekš Aizsardzības ministrija ir informējusi sabiedrību par sagatavošanos pirmajām 72 stundām un nepieciešamību ikvienam iedzīvotājam spēt atbalstīt savus tuviniekus, parūpēties par savu mājokli, kā arī jau iepriekš apzināt komunikācijas veidus un uzticamos informācijas avotus. Buklets “Kā rīkoties krīzes gadījumā” latviešu, angļu un krievu valodā un informācija par sagatavošanos krīzēm meklējama ŠEIT.
