Prasību Krievijas pilsoņiem Latvijā apliecināt elementāras zināšanas latviešu valodā varētu pielīdzināt ģeoloģiskai izpētei lietotam dziļurbumam, kas apmaksāts uz 14. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas rēķina. Ar to domāta iespēja kaut ko noskaidrot par formāli Latvijas teritorijā dzīvojošu, bet ar Latviju nekādi nesaistītu cilvēku grupu tik lielā skaitā un spēkā, ka Latvijas valdība jau nobijusies un gatavo tādus grozījumus likumos, lai arī turpmāk varētu šos cilvēku neredzēt un ļaut viņiem arī turpmāk ne(ie)redzēt Latviju.
Šodien valdības darba kārtībā pilnīgi no jauna uzrakstītā Energoapgādes izmaksu atbalsta likuma projekts par veidu, kā turpmāk dators atradīs vairākus simtus tūkstošu trūcīgāko mājsaimniecību un nākamajā apkures sezonā novirzīs kopā 100–120 miljonus eiro šo mājsaimniecību elektrības un siltuma apgādes rēķinu segšanai.
Šā rudens pensijas indeksācija 1. oktobrī pensionāriem neatnesīs rekordlielu pensijas palielinājumu. Pēc “Neatkarīgās” aprēķiniem vidējā pensija augs par 25 eiro. Salīdzinājumā ar pagājušā gada indeksāciju pielikums pie pensijas lielākajai daļai pensionāru šķitīs niecīgs.
Šovasar bērnu nometnē “Albatross” Engurē ieradās bērni no Ukrainas. Viņi visi ir no Harkivas apgabala Izjumas pilsētas, ko bija okupējusi Krievija, bet 2022. gada septembrī atbrīvoja Ukraina. Lūk, ko viņi pastāstīja “Rus.nra.lv”.
Atsaucoties uz "Neatkarīgās" rakstu "Šoks Lietuvā: Vācijā lietuviešu preces tirgo ar uzrakstiem krievu valodā", redakcija saņēma ziņu un fotogrāfijas no mūsu lasītāja Andreja Svilāna, radio "Brīvā Eiropa" darbinieka, kurš dalījās pieredzē ar novēroto kādā Vācijas veikalā – tur sastopamas tādas Latvijas preces kā “Rīgas šprotes” un cepumi "Selga" ar uzrakstiem krievu valodā, un plauktā tie tiek piedāvāti kā Krievijas produkti, kā izcelsmes valsti minot Krieviju.
Visu cieņu un lielus panākumus pirmskolas, augstākās un vidējās profesionālās izglītības iestādēm, bet 2023./2024. mācību gada sākumu personificē 21 584 pirmklasnieki, kas šodien tiek gaidīti 635 vispārizglītojošajās skolās.
Aizvadītais 2022. gads ir izcēlies ar pašvaldību izmaksāto pabalstu kopsummas uzrāvienu no 28,8 miljoniem eiro līdz 64,1 miljonam, kas iezīmē jaunu līmeni pabalstu kopapjomam arī šim un visiem turpmākajiem gadiem.
Augošo būvniecības izmaksu dēļ Paula Stradiņa slimnīcas jauno ēku – A korpusa otrās kārtas un B korpusa – celtniecība sagādā satraukumu visiem – vai pietiks finansējuma visu darbu pabeigšanai un vai tas notiks laikus, saskaņā ar plānoto grafiku?
“Ja visi atalgojumi ir divreiz, trīsreiz lielāki, nekā Ministru kabinetā, tad tas nav pamatojams – es tam neredzu pamatojumu,” teica Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Šobrīd algu apmēru, par kuru iet runa, nosaka Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu, kā arī valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru".
Latvijas restorānu nozares nodokļu parādi jau ir pārsnieguši 44 miljonus eiro, kas ir par 79% vairāk nekā pirms pandēmijas. Restorānu jomas asociācijas ceļ trauksmi – milzīgam ekonomikas slānim draud smaga krīze. Populāri restorāni paziņo par slēgšanu. Kas uztrauc sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu īpašniekus, un vai tie pārdzīvos iespējamo PVN pieaugumu? Atbildes uz šiem jautājumiem meklēja “rus.nra.lv”.
Šonedēļ aizvadītā “Baltijas ceļa” 34. gadadiena šogad ir kārtējais iemesls apspriest to, vai tiešām un kā tieši Krievijai vajadzētu pārņemt un novest līdz galam Padomju Savienības iesākto sabrukšanu.
Latvijas vecuma pensiju turpmāk varēs saņemt arī personas, kuras pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Līdz šim pensionāri, kuriem bija pat stāžs Latvijā, nevarēja saņemt Latvijas pensiju, ja nedzīvoja Latvijā un nedzīvoja Eiropas Savienībā.
Prasību pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā ieguvušajiem Krievijas pilsoņiem kaut elementārā līmenī atcelt vienojušies tieši tie paši cilvēki, kuri uz šādas prasības ieviešanas likuma iekļuva 14. Saeimā un tālāk valdībā.
Par ekonomikas jomu atbildīgās ministrijas – gan Ekonomikas, gan Finanšu – izvairās atbildēt par sankciju likuma pārkāpumu, “Latvijas gāzes” akcionāriem izmaksājot dividendes “ITERA Latvija”. Ministrijas veļ atbildību uz Ārlietu ministriju, pilnībā ignorējot ikvienam Latvijas pilsonim obligāto pienākumu ziņot par iespējamu noziedzīgu nodarījumu tiesībsargājošajām institūcijām.
Lai gan Latvijas un starptautiskā likumdošana nosaka, ka ikviena iesaistītā puse ir atbildīga par Krievijai noteikto starptautisko sankciju pārkāpšanu, no Latvijas banku nozares lobija jeb, citiem vārdiem, Latvijas Finanšu nozares asociācijas “Neatkarīgajai” paustā izriet, ka asociācija akceptē a/s “Latvijas gāze” dividenžu izmaksu, kas paredz tās izmaksāt arī sankciju lokā ietilpstošajai “Itera Latvija”.
Šā gada atšķirīgā pensiju indeksācija aktualizējusi jautājumu par rādītājiem, kurus izmanto, aprēķinot indeksācijas koeficientus. Kā var izveidoties situācija, ka vidējā alga valstī kāpj, bet pensiju indeksācijā tas neatspoguļojas un pensionāri nesaņem gaidīto pensijas palielinājumu atkarībā no darba stāža?
“Normatīvo aktu ievērošana” un “dividenžu izmaksas nodrošināšana” nav savienojami jēdzieni, proti, dividenžu izmaksa sankcijām pakļautajiem AS “Latvijas gāze” (LG) akcionāriem nav atļauta – tā atbildes vēstulē “Neatkarīgajai” par naudas maksāšanu LG akcionāriem skaidri un nepārprotami ar mediju attiecību vadītāja Jāņa Kropa starpniecību norāda “Swedbank” valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.
Valsts uzņēmumi “Latvenergo”, “Sadales tīkls” (ST), “Augstsprieguma tīkls” (AST) u. tml. interesenti saglabāt valsts monopolu labklājību nolīguši bijušo Saeima deputātu, tagad Latvijas Elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas izpilddirektoru Ivaru Zariņu aizstāvēt šo uzņēmumu vadītāju daudzsimtūkstošu algas pret Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča publiski pausto, ka “valsts uzņēmumos, jo īpaši cilvēkiem vadošajos amatos atalgojums ir lielāks nekā valsts amatpersonām, bet patlaban komunikācija un rīcība nav pārliecinoša”.
“Ceļu būvniecības sabiedrības “Igate”” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns jau ir vērsies ar skaudru vēstuli pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča. Tajā viņš paudis savu redzējumu par notiekošajām nejēdzībām robežbūvē.
Nodokļu palielināšana noteikti neapturēs Latvijas ekonomisko lejupslīdi, nodokļu slogs būtiski pasliktinās vienkāršo iedzīvotāju dzīvi, valstij jābeidz citrona izspiešanas politika un jādomā, kā palielināt ekonomikas jaudu, sarunā ar “Neatkarīgo” norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Krišjāņa Kariņa aizejošā valdība un tās satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs nepagūs palaist darbā pirmo Latvijai no jauna uzbūvēto elektrovilcienu, bet uz valsts pasludināšanas 105. gadadienu to varbūt varētu paspēt, ja līdz vilcienu ekspluatācijai tiešām palikuši vairs tikai birokrātiski šķēršļi.
