Valsts prezidents Latvijas Radio izsludina jaunu politoloģisku terminu “oligarhiskā ietekme”, taču atsakās “Neatkarīgajai” to pamatot un kā citādi komentēt. Viņš kā Valsts prezidents esot paudis savu personīgo viedokli – tātad runājis kā privātpersona, iekāpjot Valsts prezidenta kurpēs.
Bankas Latvijā ir vāji integrētas vietējās ekonomikas attīstībā – šis rādītājs mūsu valstī ir viens no zemākajiem Eiropā. Ir grūti saņemt aizdevumu bankā, lai gan pašas finanšu iestādes uzskata, ka tas saistīts ar iedzīvotāju zemo pieprasījumu un aizņēmēju kvalitāti.
Jaunais stāsts par karteli ceļu būvniecībā īstenībā ir stāsts par to, kā valsts iestādes pašas no sava pirksta izzīdušas ieganstu uzņēmēju telefonsarunu un vispār jebkuru sarunu ierakstīšanai tādā apmērā, lai katra iestāde šajos ierakstos varētu atrast pierādījumus uzņēmumu un to īpašnieku vai darbinieku sodīšanai.
Igaunija padomju varas pieminekļu demontāžai un to pārvietošanai 2022. gadā novirzījusi teju miljonu eiro no valsts budžeta, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR News”. Krievijas iebrukums Ukrainā no jauna atmodinājis iniciatīvu novākt padomju režīma atstātos propagandas objektus.
No jūlija Lietuvā veikalos vairs nebūs bezmaksas plāno plastmasas maisiņu. Pērkot ābolus, kartupeļus, gurķus vai citus sveramos produktus, par vienkāršu caurspīdīgu plastmasas maisiņu būs jāpiemaksā 1–5 centi. Aptaujātie pircēji un mazumtirdzniecības tīklu pārstāvji dažādi uztver jauno maksājumu; tirgotāji vēl rēķina ieguvumus un zaudējumus un sola piedāvāt alternatīvas.
Viens no lielākajiem mūzikas pasākumiem Eiropā un varbūt pat pasaulē – Glastonberijas festivāls – izsludinājis pilnu programmu, un starp šī gada māksliniekiem atrodama arī latviešu etnopopa grupa “Tautumeitas”. Sākumā bija grūti tam noticēt. Latvijas pārstāvji šajā kopš 1970. gada notiekošajā festivālā līdz šim bijuši tikai divreiz: 2013. gadā “Prāta vētra” un 2015. gadā “Dagamba”.
Pienācis īstais brīdis atcerēties un pašausmināties par Krievijas dzejnieku Aleksandru Puškinu (1799–1837), ka viņš taču apbalvots “ar sūda ordeni, ar uzslavu no paša cara” par to, ka “monarha cietsirdību sveic” un “asinsdarbus veic".
“Kāpēc Staķis nedrīkst braukt komandējumā?! Atraduši, par ko cepties!” spriež daļa sociālo tīklu lietotāju. Nē, nu protams, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis drīkst braukt komandējumā uz Somiju. Un pat vairākkārt. Un arī tad, kad notiek hokeja čempionāts. Tikai – viņš nedrīkst izdot rīkojumu attiecībā uz sevi.
Bijušā NATO ģenerālsekretāra, tagadējā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieka Andersa Foga Rasmusena pārspriedumus par potenciālu Polijas un Baltijas valstu karaspēka izvietošanu Ukrainā aizsardzības jomas eksperti sauc par nepamatotiem un, mazākais, dīvainiem. Nedz Latvijas Aizsardzības, nedz Ārlietu ministrija uz “Neatkarīgās” jautājumiem par to, kas ir pamatā tik dīvainiem A. Rasmusena izteikumiem, būtībā neatbildēja.
Dziesmu svētku koru lielkoncertā "Tīrums. Dziesmas ceļš" veiktas izmaiņas: koncerta radošā komanda – mākslinieciskie vadītāji Kaspars Ādamsons, Ārijs Šķepasts, režisors Juris Jonelis – aicina koristus piedalīties īpašā veltījumā Ukrainai, nodziedot tās himnu koncerta laikā; Mežaparka Lielo estrādi plānots ieskandināt ne tikai ar balsīm, bet arī ar dažādiem instrumentiem.
Eiropas Centrālās bankas vakardienas lēmums tirgus analītiķiem nebija pārsteigums – t.s. galvenās bāzes procentu likmes palielināšana par 0,25 procentu punktiem līdz 4% bija tikai kārtējais pakāpiens nu jau gadu ilgušajā procentu likmes audzēšanā. No Latvijas viedokļa šādos apstākļos gan ir ļoti grūti, ja ne pat neiespējami panākt daudzu politiķu un arī Latvijas Bankas piesaukto nepieciešamību pēc kreditēšanas palielināšanas.
“Es nesen aizbraucu uz Krieviju, lai apskatītu tās vietas, uz kurām bija izsūtīti mani vecāki un kur es piedzimu. Savulaik tur nodzīvojām vairākus gadus. Latvijā atgriezāmies 1956. gadā,” stāsta kāds sirms vīrs fonda “Sibīrijas bērni” organizētajā pasākumā – skolēnu radošā konkursa noslēgumā, kas notika Rīgas pilī. Jaunie cilvēki rakstīja un zīmēja savu vecvecāku piedzīvoto, un viņu radošajos darbos atklājās daudz sāpīgu jautājumu.
Valstij piederošais uzņēmums “Augstsprieguma tīkls” (AST) izlēmis pirkt maiņstrāvas frekvences sinhronizācijai nepieciešamās elektrības uzkrāšanas baterijas nevis par 58,6 miljoniem, bet par 100 miljoniem eiro. Jāuzdod jautājums - par cik procentiem elektrību sadārdzinās baterijas par 100 miljoniem, ja ziņojumā valdībai AST bija brīdinājis, ka baterijas par 58,6 miljoniem sadārdzinās elektrību par 15 līdz 36 procentiem?
Maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības krimināllietā trīs apsūdzēto advokāti Rīgas pilsētas tiesā pieteica noraidījumu valsts apsūdzības uzturētājam virsprokuroram Armīnam Meisteram. Tiesa lūgumus noraidīja.
Tā kā politiķu vidū acīmredzami no jauna ir aktualizējies jautājums par iespējamo ārkārtas virspeļņas nodokļa ieviešanu komercbankām, banku lobijs ir sarosījies. Vakar ar īpašu paziņojumu šajā sakarā klajā nāca Finanšu nozares asociācija, klāstot, ka šāds nodoklis mazināšot kreditēšanu un valsts budžeta ieņēmumus.
Ja brauc komandējumā, arī mēram par to ir jāziņo un pēc komandējuma jāatskaitās, to paredz tiesību akts – Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikums. Tajā rakstītais attiecas arī uz Rīgas mēru Mārtiņu Staķi, kurš maija beigās devās darba vizītē uz Tamperi, kur tajā laikā norisinājās pasaules hokeja čempionāts, kurā izšķirošajās spēlēs piedalījās arī Latvijas izlase.
Pašlaik Latvijā uzturas Kazahstānas, Kirgizstānas, Tadžikistānas, Turkmenistānas un Uzbekistānas transporta nozares ierēdņi un uzņēmēji, kuru uzdevums noskaidrot un iespēju robežas paplašināt gan tranzīta, gan vietējam patēriņam paredzētu preču apriti starp šīm valstīm un Latviju.
Mēnesi pirms 11. un 12. jūlijā Viļņā gaidāmā NATO dalībvalstu samita kā karsts kartupelis aizkulišu diplomātijā tiek viļāts jautājums par to, kādā veidā samitā iezīmēt Ukrainas ceļu uz iestāšanos NATO, kā arī kādas drošības garantijas tai sniegt, vēl pirms to nodrošina Ziemeļatlantijas līguma 5. pants par uzbrukumu vienai NATO dalībvalstij kā uzbrukumu visām.
Vasara ir klāt, un vismaz divās no trim Baltijas valstīm klāt ir arī aukstās zupas baudīšanas laiks. “Neatkarīgā” pēta, cik maksā produkti aukstās zupas pagatavošanai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Ja neskaita pašu karu Ukrainā, tad līdz šim lielākais Krievijas noziegums šajā karā ir Kahovkas hidroelektrostacijas dambja uzspridzināšana naktī uz 6. jūniju. Masu slepkavība tika pieskaņota uz Puškina dzimšanas dienas pamata uzstatītajai Pasaules krievu valodas dienai, kuras svinēšana Rietumu intelektuāļiem daudz svarīgāka par kaut kādā dīķī peldošiem ukraiņu un arī krievu līķiem.
Skandāls pēc žurnālā “Ieva” publicētās intervijas ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu vēršas plašumā. Latvijas Zvērinātu advokātu padome pēc būtības rosinājusi uzsākt likumā paredzēto ģenerālprokurora atstādināšanas procedūru, savukārt pats J. Stukāns pēkšņi sasauktajā preses konferencē paziņoja, ka viņš advokātiem atvainoties negrasās.
Latvijas Zvērinātu advokātu padome nosūtījusi Tieslietu padomei ierosinājumu veikt pārbaudi par ģenerālprokurora Jura Stukāna izteiktajiem pārmetumiem Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes advokātei. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs sarunā ar "Neatkarīgo" atzīst, ka no advokatūras puses tik ass paziņojums par ģenerālprokuroru izteikts pirmoreiz.
