Prokremlisko ekstrēmistu organizācijas “Latvijas Krievu savienība” mēģinājumus sarīkot masu nekārtības un grautiņus pagājušās nedēļas nogalē izdevies novērst. Maskavas pasūtījums destabilizēt situāciju Rīgā netika izpildīts, un pat Tatjanas Ždanokas iesaiste Krievijas agresijas atbalstītāju uzkurināšanai nedeva vajadzīgos rezultātus. Taču nekas vēl nav beidzies.
1867. gada 18. maijā dzimušais Vilis Olavs līdzinās Mozum ar to, ka sagatavoja latviešus iegūt sev valsti, kurā pats nenonāca, jo nomira 1917. gada 28. martā.
Sistemātiskā Covid-19 vakcīnu ziedošana trešajām valstīm liecina par pārmērīgi apjomīgām vakcīnu iegādēm, kuru dēļ vējā izkaisīta valsts nauda. Atbildība par šīs naudas šķērdēšanu pagaidām netiek prasīta nedz no veselības ministra Daniela Pavļuta, nedz no Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta direktores Ineses Kauperes.
Covid-19 krīze premjera Krišjāņa Kariņa un 13 valdības ministru ienākumus nav mazinājusi. Gluži otrādi – visu ministru atalgojums pērn, salīdzinot ar 2020. gadu, ir pieaudzis. Lielākajai daļai ministru tas ļāvis palielināt uzkrājumus bankas kontos, bet trīs ministri iegādājušies pat jaunu nekustamo īpašumu, liecina Ministru prezidenta un 13 ministru Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas.
Tā kā, sākot ar maiju, vairs nav spēkā virkne iepriekšējo atbalsta pasākumu energoresursu cenu kompensēšanai, daļai iedzīvotāju jārēķinās, ka jūnija rēķins par maijā patērēto elektrību varētu būt lielāks nekā iepriekš, pat ja elektroenerģija nav tērēta vairāk.
Iespējams, šoreiz nekārtības būs lielākas par 2009. gada Vecrīgas grautiņiem. Prokremliski noskaņotajos burbuļos cirkulē uzsaukumi mobilizēties cīņai pret nacistiem un Pārdaugavas pieminekļa aizsardzībai. Nesaskaņota mītiņošana gaidāma ne vien šodien pie Rātsnama, bet arī rīt Uzvaras parka apkaimē. Organizatorisko darbu situācijas destabilizācijai valstī pamatā pilda galēji radikālās organizācijas, Latvijas Krievu savienības, biedri.
Reaģējot uz civilizēto valstu sabiedrībās panākto vienošanos par Krievijas pieminekļu nojaukšanu, Krievijas propagandas kanālos un tālāk sociālajos tīklos tiek izplatīti dažādi draudi. Attiecībā uz Latviju tiek solītas krimināllietas pret deputātiem, kas balso par šo pieminekļu nojaukšanu, un viņu vajāšana Krievijas sadraudzības valstīs. Bet attiecībā uz iecerēto līguma laušanu par šo pieminekļu aizsardzību tiek solīta pat Krievijas armijas atgriešanās Latvijā.
Krievijas Federācijas pensijas Latvijā saņem ap 26 000 pensionāru. Pašlaik Krievijas puse pilda savas saistības un senioriem pensiju izmaksai nepieciešamo naudu pārskaita Latvijas pusei.
Valsts amatpersonu ienākumu deklarācijas aizpildījušo Jāņu Bērziņu kopums ļauj saprast, kā tieši pakalpot valstij, lai par to netrūktu naudas ne maizei, ne sviestam, ne citām labām lietām.
Galēji radikālās politiskās organizācijas “Latvijas Krievu savienība” biedri sirsnīgi sasveikuši viens otru 1. un 9. maijā, greznojušies ar oranžmelnajām lentēm, sirpjiem, āmuriem, Z burtiem un citu aizliegtu simboliku. Nule viņi nākuši arī klajā ar paziņojumu, ka padomju uzvara paglābusi latviešu tautu no verdzības. Faktiski tā ir komunistu režīma pastrādāto noziegumu noliegšana, kas ir kriminālsodāma rīcība.
Ar duālām sajūtām sabiedrība uztvērusi valdības lēmumu izglītības iestādēs strādājošajiem vairs neprasīt Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu.
Šodien 9. maijā Latvijas valsts karogi pie ēkām izkarami sēru noformējumā, jebkādas svinības ir aizliegtas, un policija īpaši uzraudzīs, lai puķu licēji pie padomju varu slavinošajiem pieminekļiem nenodarbotos ar Krievijas iebrukuma cildināšanu.
Ārzemju intereses un līdzdalība Krievijas prezidenta Vladimira Putina militārajā avantūrā Ukrainā iederas tikpat labi kā vāciešu palīdzība Putina priekštecim Ļeņinam sagrābt varu Krievijā.
Valsts robežsardze kategoriski noraida Aleksandras Jolkinas pētījumā “Ieslodzīti beztiesiskuma zonā: humānā krīze uz Latvijas – Baltkrievijas robežas” atspoguļoto informāciju par Latvijas amatpersonu it kā piekopto vardarbību. Irākiešu sniegtās liecības ir pārbaudītas, un nav gūts apstiprinājums nevienam vardarbības gadījumam, lai gan, atbilstoši šīm liecībām, ekstrēma vardarbība pret robežpārkāpējiem uz robežas bijusi ikdienas padarīšana.
Saeimas deputāti noraidīja vairāku opozīcijas deputātu priekšlikumu no nākamā gada Latvijā visiem pensionāriem noteikt bāzes pensiju.
Jautājumu par bāzes pensiju, kas papildinātu katra seniora individuālo pensiju, pat nenodeva apspriešanai komisijām, un paši priekšlikuma iesniedzēji arī šo ideju no Saeimas tribīnes nemaz neaizstāvēja. Labklājības ministrija savukārt strādā pie konceptuālā ziņojuma par pensiju nākotni tuvākajiem desmit gadiem.
Informatīvajā telpā izplatīts apšaubāms pētījums par Latvijas valsts robežsargu un Nacionālo bruņoto spēku karavīru it kā pieļautām zvērībām pret irākiešu migrantiem, kuri ilgstošā laika periodā centās iekļūt Eiropas Savienībā, noziedzīgā ceļā šķērsojot Baltkrievijas–Latvijas zaļo robežu. Spīdzināti ar elektrošoku, mērdēti mīnus 20 grādu salā, slīcināti ar galvu netīra ūdens spainī.
Valsts prezidents Egils Levits 2020. gadā mantojumā no Daces Valdas Oses saņēma 258 934 eiro, 2021. gadā - vēl 275 000 eiro mantojumā no šīs kundzes. Tātad kopā 534 tūkstošus eiro, liecina viņa iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas par 2020. gadu un 2021. gadu.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam līdzīgi kā slimnīcām trūkst mediķu darba roku. Pašlaik visvairāk dienestam nepieciešamas brigāžu otrās ārstniecības personas, jo īpaši Rīgā, norāda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule. Turklāt vakanto darba vietu skaits arvien pieaug.
“Es viņu ne zināju, ne dzirdēju, ne redzēju,” par šobrīd ASV krimināli apsūdzēto Krievijas domes vicespīkeru un Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sporta kluba ACSK direktoru padomes priekšsēdētāju Aleksandru Babakovu saka Nacionālās apvienības Saeimas deputāts, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs un Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas sekretārs Edvīns Šnore.
Pārdesmit metrus no ASV vēstniecības žoga, bijušās Rīgas Mūzikas internātskolas zālienā, tup komunista Otomāra Oškalna biste. Rīgā ir pilns ar padomju pieminekļiem, kuru lietderība pilsētvidē ir ne mazāk apšaubāma kā “Piemineklim Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”.
