Ceļu būvei, remontam un uzturēšanai šogad piešķirts rekordliels budžets 314 miljonu eiro apjomā, taču bez garantijām, par kādu cenu un vai vispār šo naudu izdosies pārvērst reālajiem būvdarbiem nepieciešamajās smiltīs un šķembās, betonā, dzelzsbetonā un asfaltbetonā un, protams, degvielā.
Sabiedrības iniciatīvu portālā lēnām sāk krāties paraksti pie ierosinājuma slēgt Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, lai apgrūtinātu Krievijas militāro agresiju Ukrainā. Pagaidām Latvijas varas iestādes šo Ukrainas lūgumu turpina noraidīt, aizbildinoties, ka robežu slēgt būtu jēga vienlaikus visām Eiropas valstīm. Bet šādas vienošanās nav, un Latvija uz tādu arī neuzstāj.
Pirms pusotra mēneša Ministru prezidents Krišjānis Kariņš savā ikgadējā uzrunā Saeimas sēdē sacīja, ka no maija pensionāri un maznodrošinātie Latvijas iedzīvotāji varētu saņemt pabalstu, kas kompensētu straujo cenu kāpumu.
Par Krievijas galveno mērķi karā ar Ukrainu tagad kļuvusi Kijevas piepilsētas Bučas vēlreizēja okupācija kaut uz vienu dienu. Pat ar tik ilgu laiku vajadzētu pietikt, lai uzrakstītu “Speciālās Komisijas to apstākļu noskaidrošanai un izmeklēšanai, kādos ukraiņu fašistiskais režīms Bučas pilsētā nošāvis mierīgos iedzīvotājus, ZIŅOJUMU”.
Lai Latvija tiktu pie sava sašķidrinātās dabasgāzes termināļa, kas nodrošinātu valsts enerģētisko neatkarību, darbojoties pēc godīgiem tirgus likumiem, un neapgrūtinātu iedzīvotājus ar neizpildāmiem pienākumiem, koalīcijai būtu jāatsauc pagaldes sarunās vienam konkrētam attīstītājam, “Skulte LNG Terminal”, sadotie neoficiālie solījumi.
Šogad Latvijas zāļu verifikācijas sistēmā ir pārbaudīti vairāk nekā seši miljoni zāļu iepakojumu, kas ir par 12 procentiem vairāk nekā pagājušajā gadā.
Turpinoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, NATO un tās dalībvalstu militārā ierēdniecība triecientempā sacer alianses jauno stratēģisko koncepciju, kas apstiprināma jūnija beigās Madridē. Valstu un līderu domas arī būtiskos aspektos teju katru dienu mainās, taču kopīga ir izpratne, ka Krieviju vairs nevar uztvert kā NATO draugu un labu sabiedroto. Latvija pieprasa vairāk!
Kompensējot mājsaimniecībām energoresursu cenu kāpumu, Labklājības ministrija ieplānojusi izmaksāt daļai pensionāru vienreizēju atbalstu. Pabalsta apmērs būs atkarīgs no seniora pensijas, tomēr tie pensionāri, kuri saņem 500 eiro un lielāku pensiju, visticamāk, atbalstu nesaņems.
Nenoliedzami, ka nikotīna atkarība, tāpat kā jebkura cita narkotisko vielu atkarība, ir veselībai ļoti kaitīga, taču nikotīns nav pati nāvējošākā viela, kas izdalās smēķējot. Vislielākais ļaunums rodas tabakas un papīra degšanas procesā. Cigarešu dūmos ir vairāk nekā 7000 dažādu ķīmisku savienojumu, un aptuveni 100 no tiem ir apstiprināti kā kancerogēnas vielas, kas veicina vēža rašanos.
Nu jau par ikdienas parādību Latvijā kļuvuši incidenti, ko izraisa Krievijas Federācijas agresijas attaisnotāji, un katrs nākamais šķiet arvien barbariskāks. Taksistam Viktoram, kurš aiz matiem izrāva no mašīnas klienti, jo tā iebilda brauciena laikā klausīties Krievijas himnu, būs nelielas nepatikšanas. Taču diez vai tās kalpos kā pietiekams profilaktisks līdzeklis, lai līdzīgi gadījumi vairs neatkārtotos. Tādu viktoru Latvijā ir daudz, un karš Ukrainā viņus ir iedrošinājis.
Saeimas prezidijā iesniegts likumprojekts, kas ļaus vienkāršākā ceļā likvidēt Latvijas valstij un demokrātiskai sabiedrībai naidīgas politiskās partijas. Šobrīd kā galvenā šādam aprakstam kvalificējas prokremliskā partija Latvijas Krievu savienība.
Tikai septiņi procenti Latvijas iedzīvotāju domā, ka viņu pensija būs pietiekama, lai aizvadītu finansiāli stabilas vecumdienas. Tajā pašā laikā tikai retais iedzīvotājs darbspējīgā vecumā līdz šim ir domājis, kā nodrošināt labklājību pensionējoties.
Vācijas varas iestādes pagaidām demonstrē nosacītu iecietību pret Krievijas kara Ukrainā atbalsta akciju rīkotājiem un dalībniekiem, tomēr nākotnē šiem “putinistiem” var nākties izjust Vācijas likumu bardzību, liecina “Neatkarīgās” apkopotā informācija no Vācijas medijiem, kā arī no ierakstiem sociālajos tīklos.
Ministru kabineta 22. marta sēdē ne premjeram Krišjānim Kariņam, ne ministriem neradās jautājumi par 3,2 miljoniem eiro, ko Veselības ministrija prasīja, lai segtu Covid-19 intensīvās terapijas gultu uzturēšanu decembrī. Ņemot vērā ārkārtīgi dārgās šo gultu izveides izmaksas, “Neatkarīgajai” gan radās jautājumi par šo gultu uzturēšanas izmaksām decembrī.
Emigrācijā esošā Krievijas akadēmiskā inteliģence nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā, nosoda akadēmiskās vides konformismu Krievijā un lūdz Rietumu pasauli pavērt durvis krievu studentiem, kas pašu mājās tiek atskaitīti no augstskolām, jo ir pret karu, bet Rietumos netiek pieņemti, jo vakar bijuši Krievijas augstskolu audzēkņi. Latvijā mājvietu pašlaik radusi Brīvā universitāte, kas, darbojoties biedrības formātā, cenšas saglabāt Krievijas akadēmisko domas brīvību tiešsaistē.
Kijivas piepilsētas Bučas vārds līdz pasaules galam apzīmēs Krievijas kara noziegumus Ukrainā tieši tāpat, kā Katiņas vārds apzīmē Padomju Savienības noziegumus Otrā pasaules kara laikā.
Valdību veidojošā politisko partiju koalīcija vienojusies par agrāku pensiju indeksāciju šajā gadā. Tā notiks mēnesi agrāk nekā ierasts. Par citiem atbalsta veidiem vai pabalstiem senioriem pagaidām valdībā vienošanās vēl nav.
Precīzu koeficientu, ko piemēros pensiju indeksācijā, pagaidām vēl nav iespējams nosaukt, tomēr labklājības ministrs Gatis Eglītis norāda, ka, “pateicoties” inflācijai, koeficients varētu būt lielāks.
Mediķu arodbiedrība ir nemierā ar Veselības ministrijas nostāju algu palielināšanas jautājumos, aicina iesaistīties sociālos partnerus un joprojām neatkāpjas no idejas par streiku. Arodbiedrības neapmierinātības iemesls ir fakts, ka šogad daļai mediķu algas pretēji solītajam nav palielinātas.
Ukrainas frontē aptuveni pusceļā starp Doņecku un Luhansku ir tāda pilsētiņa Popasna. Pirms pāris dienām ukraiņiem tur izdevās iznīcināt krievu spēku kārtējo trieciengrupu. Šajā reizē tā izrādījās piederīga privātajai militārajai kompānijai “Vagner”, un, kas visvairāk pārsteidza ukraiņu karavīrus – kaujinieki bija savervēti Lībijā.
Šobrīd, kad Eiropa saskaras ar līdz šim nebijušiem izaicinājumiem, ko izraisa Krievijas iebrukums Ukrainā un ar to saistītās sankcijas pret valsti, kura vēsturiski ir lielākais resursu eksportētājs, tostarp dabasgāzes, naftas produktu, elektroenerģijas, metāla, arī Latvijai ir jāveic straujāki soļi, kas mūs padarītu par pašpietiekamākiem un gatavākiem dažādiem pavērsieniem.
Turpinoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, pasaulē spēcīgākā militārā alianse stāv malā. Palīdzība Ukrainai izpaužas tikai vārdos, bet ne darbos, un simboliski to pamato spēkā esošā NATO stratēģiskā koncepcija, kas Krieviju joprojām uzlūko kā draugu un sabiedroto.
