Pret Krieviju vērstās ekonomiskās sankcijas sagraus Krieviju tāpēc, ka Krievijas varas aparāts netic sankcijām, bet tic pats savai propagandai, ka sankcijas esot nekas vai gandrīz nekas.
Pieejamība onkoloģisko slimību diagnostikai un ārstēšanai nevar būt atkarīga no tā, kādā valstī cilvēks ir piedzimis, tomēr realitātē diemžēl tā notiek. Resursu bagātās Eiropas valstis var atvēlēt uz pusi lielāku finansējumu vēža ārstēšanai, tomēr nauda ne vienmēr ir galvenais.
Bijušā arestētās mantas glabātāja Rudolfa Meroni kontrolētajos Latvijas lielajos uzņēmumos, kuros uzlikti aresti “patiesā labuma guvēja tiesībām”, šā gada sākumā pat vairākkārt mainīta vadība, tostarp mainītas arī uzņēmumu padomes.
Pensionāru pirktspēja, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, pērn ir nedaudz palielinājusies, proti, 2021. gadā pensionārs varēja iegādāties par četriem kilogramiem desas vairāk nekā pirms gada.
Sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā kopējais uzkrājums pašlaik ir 1,4 miljardi eiro, no kura daļa uz laiku noguldīta Valsts kasē. Tā Labklājības ministrija plānojusi nopelnīt papildu naudu sociālajam budžetam, jo – lai arī miljards eiro izklausās gana svarīgi – sociālajam budžetam, kur viena mēneša izdevumi ir virs trim miljardiem eiro, tas, pēc ekspertu sacītā, neesot liels uzkrājums.
Piecu gadu laikā Latvijas Republika un Zviedrijas Karaliste nav spējušas sarunu ceļā vienoties par “Nordea bank AB” Latvijas filiāles veikto noguldījumu garantijas sistēmas iemaksu piekritību. Eiropas Savienības Tiesā sākusies Latvijas rosināta tiesvedība. Lietas apstākļi, tās gaita un Latvijas pieprasītā summa netiek atklāta.
Līdzšinējos gados vēja biznesmeņiem visai grūti nācās pierādīt sabiedrībai, ka valsts dāsni subsidētā biznesa ieguvumi atsver videi nodarīto kaitējumu un neatgriezeniski industrializēto Latvijas ainavu. Taču pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā vien retais atļaujas oponēt blīvai Latvijas apstabošanai ar vējdzirnavām. Nepieciešamība mazināt enerģētisko atkarību ir universāls arguments, lai anulētu vietējo kopienu iebildes, atteiktos no ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras, kā arī izņemtu traucējošās normas Aizsargjoslu likumā.
Sazvērestību teoriju piekritēji var paust visai pamatotas aizdomas, ka Krievija varētu būt uzbrukusi Ukrainai pēc ASV, Eiropas Savienības un Ķīnas kopīga pasūtījuma, lai uz karu norakstāmā cenu celšanās visā pasaulē absorbētu pēdējos gados nodrukātos dolāru, eiro un juaņu triljonus.
Maskavā dzimusī, bet Vācijā dzīvojošā žurnāliste, scenāriste, rakstniece Anastasija Gorohova šā gada 5. martā bija plānojusi būt Rīgā, lai piedalītos kinofestivālā “Art docfest”. Tajā tika demonstrēta filma “Beyond the White” (“Viņpus baltā”), kura veidota pēc viņas rakstītā scenārija. Diemžēl Krievijas iebrukums Ukrainā plāniem apmeklēt Rīgas kinofestivālu pārvilka treknu svītru.
2017. gadā divām bankām – “Nordea” un “DNB” – apvienojoties zem zīmola “Luminor”, Zviedrijas kopuzņēmumam tika nodoti ne vien abu banku Latvijas filiāļu aktīvi, bet arī gada iemaksas noguldījumu garantiju sistēmā. Latvijas Republika ir vērsusies Eiropas Savienības Tiesā ar prasību, lai Zviedrijas Karaliste šo naudu atdod.
Politiķi beidzot saņēmušies mazināt netaisnību pret jaunajiem vecākiem, kuri pēc bērna piedzimšanas dodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Netaisnība ir saistīta ar sociālajām iemaksām, kuras bērna kopšanas laikā tiek veiktas no minimālas summas un kas samazina nākotnes sociālās garantijas cilvēkiem, kuriem ir bērni.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti jaunākajā pārskatā par Latviju lielu uzmanību pievērš pensiju jautājumiem. Eksperti iesaka Latvijā veikt pensiju reformu un tās ietvaros palielināt pensionēšanās vecumu.
Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā, kas ir valstī lielākā brīvo darba vietu datu bāze, Latvijas darba devēji Ukrainas bēgļiem piedāvā jau vairāk nekā 4200 darba vietu.
Saeimas deputāts Juris Jurašs ir devies uz Ukrainu, tas ir fakts, un tiek cildināts par izrādīto drosmi tuvu un tālu. Taču nav skaidrības, ar ko tieši viņš tur grasās nodarboties, jo Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas pārvaldē viņš Latvijas pilsoņiem noteiktajā likuma kārtībā nav pieteicies, pārstāvēt Latvijas Republiku kā Saeimas deputāts netika pilnvarots, turklāt arī nule paziņojis par deputāta mandāta nolikšanu. Un partijas izplatītajās bildēs starp ukraiņu karavīriem stāv tukšām rokām – bez ieroča.
Valstij piederošais uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” (LDz) seko cita valsts uzņēmuma “air Baltic” piemēram pārvadāt pamatā gaisu, jo Latvijas valsts par šādu darbu maksā vairāk un drošāk nekā kravu īpašnieki vai pasažieri.
Francijas un Vācijas valdības sola saviem iedzīvotājiem kompensēt izmaksas, kas saistītas ar strauji augošām degvielas cenām, turpretī Latvijā šie būtiskie zaudējumi tiks kompensēti tikai Saeimas deputātiem.
Degvielas cenu kāpums satraucis ne vienu vien autovadītāju un uzņēmumu. Pieaugot izmaksām par transportu, palielināsies arī preču cenas veikalos, un tas savukārt radīs lielāku robu ģimenes budžetā. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir gatavi savilkt ciešāk jostas, ja vien tādā veidā var palīdzēt Ukrainai. Arī amatpersonas mudina būt solidāriem ar Ukrainu un nežēloties par degvielas cenu kāpumu.
Pilnībā jāpievienojas tam, ko vakar (piektdien) teica Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, ka Latvijas un ne Latvijas “iedzīvotāji, kuri dziļi ieslīguši Kremļa radītajā propagandā, ir kā sektanti – viņi nevēlas ieklausīties citos uzskatos un argumentos, tāpēc šo cilvēku pārliecību ir ļoti grūti izmainīt.”
Ukrainas plašsaziņas līdzekļos publiskotā informācija par JKP vadošā politiķa Jura Juraša iekļaušanos Ukrainas zemessardzes vienībā Kijevas aizstāvībai uzjundījusi jautājumus par viņa iepriekš slēptajiem talantiem militārajā jomā, kā arī par politiķa centienu patiesajiem iemesliem.
Turpmāk par nelegālas programmatūras vai ierīču izmantošanu, kas Latvijā pārsvarā tiek lietotas, lai savā mājā skatītos Latvijā nu jau aizliegtus televīzijas kanālus, varēs piemērot 700 eiro lielu naudas sodu.
Krievijas attieksme pret saviem kritušajiem kareivjiem ir briesmīga, ja vien tās nav viltus ziņas – šādi “Neatkarīgās” aptaujātie Latvijas Nacionālo bruņoto spēku virsnieki vērtē plašsaziņas līdzekļos izskanējušo vēsti par Krievijas aizsardzības ministra vietnieka vēlmi ciniskā veidā atbrīvoties no kritušajiem.
