Cilvēces kultūrai mūžīgā žīda tēlu dāvājušie ebreji kalpo par pārliecinošu piemēru tam, ka nevienai tautai nav iespējams turpināties ilgāk par 1500 gadiem.
Koalīcija bez sabiedrības viedokļa noskaidrošanas ir nolēmusi padarīt liberālāku vīzu režīmu ieceļošanai Latvijā. Izmaiņas vērstas uz turīgiem trešo valstu pilsoņiem, tostarp tādiem, kas ir Latvijas pilsoņu viendzimuma partneri un laulātie. Nomadu vīzu ieviešanā pastāv arī citas blaknes – iespējamu pieteikumu pieaugums no valstīm, kurās konstatēts paaugstināts terorisma risks.
Tas ir kas līdzīgs kolektīvai sazvērestībai. Iesaistītie personāži – Ministru prezidents, ministri, deputāti, galu galā, koalīcija kopumā – lieliski apzinās, ka Latvijas valsts ir apkaunota vairāk nekā deviņu miljonu lielā auditorijā, taču par to klusē un Latvijas valsts reputāciju neaizstāv. Nule noskaidrojies šīs klusēšanas iemesls. Tā ir starptautiska tiesvedība, kurā iesaistīta Latvijas valsts.
Tie ir paralēli notiekoši un radikāli pretēji procesi – no vienas puses, valdība pieņem lēmumu pagarināt ārkārtējo situāciju uz valsts austrumu robežas, jo simtiem migrantu ik dienas cenšas kriminālā ceļā ielauzties Latvijā. No otras – ārvalstu dāsni finansētas organizācijas cenšas veicināt sabiedrības iecietību pret migrantiem.
Valdību veidojošie politiskie spēki ir vienojušies, ka ģimenes ar bērniem un pensionāri saņems vienreizēju pabalstu, lai kaut daļēji kompensētu energoresursu cenu pieaugumu. Pensionāriem četru mēnešu laikā (no 1. janvāra līdz 30. aprīlim) plānots izmaksāt 80 eiro, ģimenēm ar bērniem – 200 eiro par katru bērnu. Diemžēl šo atbalstu nesaņems pilnīgi visi Latvijas bērni un pensionāri.
Pret Rīgas pili vērsto informatīvo uzbrukumu Kremlis izvērsis plašā frontē. Lai izplatītu savārstījumu par slepenām nacisma atsperēm, kas kustina mūsdienu Latviju, iedarbināti teju visi pieejamie propagandas kanāli, piesaistīta arī Baltkrievijas Ģenerālprokuratūrai pakļauta zinātniskas izpētes iestāde. Turklāt jaunā operācija saistīta ar 2020. gadā pieteiktajām latviešu leģionāru vajāšanām.
Neraugoties uz asām diskusijām par Covid-19 sertifikāta lietderību, pagaidām šie dokumenti savu nozīmi Latvijā nav zaudējuši, bet Eiropas Savienībā no šīs nedēļas tie ir kļuvuši pat vēl svarīgāki.
Par mērvienību politisko zvaigžņu spožuma mērīšanai parocīgi izmantot laukumus, kuros attiecīgās zvaigznes gaisma nav iespīdējusi. Proti, atbildes “neesmu dzirdējis par tādu”.
Izmaiņas Valsts civildienesta likumā paredz, ka iestāžu vadītāji, tajā skaitā valsts sekretāri, amatu varēs ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Pārlūkojot ministriju valsts sekretāru sarakstu, jāsecina, ka dažiem valsts sekretāriem pēc likuma grozījumu pieņemšanas un stāšanās spēkā jau pēc kāda laika nāksies meklēt jaunu darbu.
Saeimas pieņemtais Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums paredz terminēta pabalsta izmaksu pensionāriem, cilvēkiem ar invaliditāti un apgādnieku zaudējušām personām.
1. februārī, sāks darboties jaunā depozīta sistēma, kas ļaus nodot noteikta veida dzērienu iepakojumu, pretī saņemot kuponu. Tā izmantošana būs atkarīga no katra veikala politikas – daļa tirgotāju kuponu pieņems kā maksāšanas līdzekli, norēķinoties par precēm, daļa ļaus arī kuponu apmainīt pret skaidru naudu. Turklāt jārēķinās, ka arī kuponiem ir derīguma termiņš.
Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju augstos līdzmaksājumus par zālēm un zemo veselības aprūpes finansējumu Latvijā, kas neļauj būtiski palielināt izdevumus valsts kompensējamiem medikamentiem, Pasaules veselības organizācijas eksperti ieteikuši Latvijai apsvērt pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu medikamentiem, “Neatkarīgajai” apstiprināja Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.
Latviešu iepazīstināšana ar vācu filozofa Osvalda Špenglera pareģojumiem sākās 1920. gadā ar vārdiem, ka ap 2200. gadu Eiropā “cilvēki atgriezīšoties atpakaļ mežos”. Autors uzstāja uz nākotnes līdzību ar pagātni, tai skaitā notikumiem Senajā Ēģiptē, kurā ar ierēdņu apsišanu savulaik sākusies valsts atdošana mežoņiem, kas gan uzradušies ne no mežiem, bet no stepēm.
Atmiņas traucējumi un atmiņas pasliktināšanās ir saistīta ar dažādām slimībām, un pēdējā gada laikā ir parādījušies arī jauni pētījumi par to, vai un kā tieši Covid-19 infekcija ietekmē cilvēka atmiņu.
Latvijas iedzīvotāji neslēpj, cik daudziem no viņiem nav ne jausmas, kas tie par cilvēkiem, kuri šeit valda, tai skaitā rīkojas ar sabiedrības naudu kā ar savējo.
Svarīgas izmaiņas jaunajā, 2022. gadā gaida pensionārus. Lai arī pensiju indeksācijas kārtībā būtiskas pārmaiņas pagaidām nav paredzētas, šogad divas reizes palielināsies pensionāra ar nodokli neapliekamais minimums.
Par banku uzraudzību atbildīgās iestādes Latvijā, kā arī citas institūcijas nezināmu iemeslu dēļ nav ieinteresētas noskaidrot patiesību, kādēļ tika pieļauta pretlikumīga naudas izņemšana no “PNB bankas” un kāda loma nelikumību piesegšanā ir Latvijas augstām amatpersonām, konkrēti, Jurim Jurašam, sarunā ar “Neatkarīgo” pauda bijušais “PNB bankas” Uzraudzības padomes loceklis, Vācijas ārējā izlūkdienesta (Bundesnachritendienst) vadītājs un Vācijas Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs, tagad advokāts Dr. Augusts Hannings.
Andrievs Ezergailis pagājušā gadsimta 80. gados uzrakstīja to, kas vēl neatjaunotās Latvijas Republikas augstākajām amatpersonām būs jāsaka par holokaustu. A. Ezergaiļa priekšā pateikto vārdu variēšana gadu no gada ebreju iznīcināšanas piemiņas pasākumos Rumbulas memoriālā ir valsts pastāvēšanai nepieciešams pienākums.
Latvijas vēsturē visilgāk strādājušais ministru kabinets nebūt nav arī tautas mīlētākais. Tikai viena ministra reitings, saskaņā ar SKDS veikto aptauju,* ir pozitīvs, tas ir, viņa veikumu biežāk uzteic nekā kritizē.
Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes līdzīgi kā ikviens Latvijas iedzīvotājs un uzņēmums uz savas ādas izjūt strauju elektrības un gāzes tarifu kāpumu. Slimnīcu ikdiena nav iedomājama bez elektrības, un ir visai sarežģīti runāt par taupības režīmu slimnīcās, kuras strādā diennakts režīmā un sniedz medicīnisku palīdzību pacientiem.
Līdz šim Veselības ministrija bija visai noraidoša pret iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokli medikamentiem, tomēr veselības ministrs Daniels Pavļuts, stāstot par šī gada prioritātēm veselības nozarē, norāda uz nepieciešamību izvērtēt šī nodokļa likmes. Vai tas nozīmē, ka veselības nozarē ir mainījies viedoklis par to, kā samazināt zāļu cenas un padarīt medikamentus pieejamākus pacientiem?
Kāpēc eiropiešiem jāiznīkst līdz ar civilizācijām atvēlētā 1500 gadu vecuma sasniegšanu, kamēr daudz senāk savu kultūru un valsti izveidojušie ķīnieši saposušies pārtaisīt visu pasauli par savu impēriju?
