Vai visa Latvija kļūs par medību teritoriju?

© Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

„Jūs esat pamuļķi, kuri neko nesaprot no medībām,” – aptuveni tāda ir doma, ko nemedniekiem cenšas „atnest” mednieki. Protams, ne visi. Daudzi. Un no šiem daudzajiem īpaši izdalās tie, kuri par varas makti bīda sev izdevīgus grozījumus Medību likumā. Tos šodien, 29. aprīlī, paredzēts skatīt Saeimas plenārsēdē.

Vides konsultatīvā padome (VKP) ir izstrādājusi priekšlikumus un komentārus likumprojektam Nr.1027/Lp13 „Grozījumi Medību likumā”, kā arī vērtējumu un priekšlikumus īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanai Latvijā. Mednieku lobija piedāvātajos grozījumos ir daudz neatbilstību Civillikumam, tiek apdraudētas īpašumtiesības un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, tiek pieļauta Dzīvotņu direktīvā aizliegto medību rīku izmantošana, medības pilsētu teritorijā.

Mednieku un viņu atbalstītāju apetīte aug bez apstājas: izskatās, ka par medību teritoriju drīz tiks pārvērsta visa Latvija. Pirms septiņiem gadiem mednieku „interešu grupa” jau bīdīja Saeimā grozījumus Medību likumā, kur pēdējā brīdī tika iekļauta arī loka medību atļauja. Tomēr šie grozījumi tā arī neieraudzīja dienas gaismu. Tagad Saeimas sastāvs ir cits, un vai šīs Saeimas attieksme pret mednieku uzstājību būs kritiska - to nezinām. Bet zinām to, ka daudzi jautājumi diemžēl tiek skatīti pavirši...

Tostarp VKP ar tās sastāvā ietilpstošām 20 dabas un vides aizsardzības organizācijām kategoriski iebilst Saeimas Tautsaimniecības komisijā skatītajam likumprojektam par grozījumiem Medību likumā, ko ar Zemkopības ministrijas atbalstu Saeimā virzījuši deputāti Kazinovskis, Dūklavs, Bondars, Pucens, Teirumnieks un Cielēns. Skaidri redzams, ka likumprojekts ir pretrunā gan ar ES noteikto Zaļo kursu, gan principiem, kas noteikti Eiropas Padomes direktīvā „Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību”.

Tas arī neatbilst Latvijas valsts un tās iedzīvotāju lielākās daļas interesēm, vēl vairāk - likumprojektā paredzētās izmaiņas apdraud sabiedrības drošību, veselību un cilvēktiesības. Parastu dabas draugu, atpūtnieku un aktīvās atpūtas cienītāju drošību - ja pieņems grozījumus, apdraudēs mednieki, kuriem līdz ar grozījumu pieņemšanu būs atļauts šaudīties visur, kur vien tīk. Jo tad medības notiks ne tikai nacionālajos parkos, kas pats par sevi jau ir absurds, bet arī jebkurā meža teritorijā.

Medību lobija piedāvāto likuma grozījumu anotācijā ir „pamatojums”: palielināt medību platības uz citu dabas teritoriju rēķina, paredzot pieļaut medības pat pilsētvidē, - gan pilsētas parkos, gan zaļajās atpūtas zonās, kā arī paredzot Latvijā legalizēt papildus vēl vienu Dzīvotņu direktīvā aizliegto medību rīku. Laikā, kad cilvēki aktīvi izmanto iespēju būt dabā, jo citas izklaides iespējas nav atļautas, ir nekrietni bīdīt savtīgus likuma grozījumus, kuru akceptēšana apdraudēs cilvēku veselību un pat dzīvību. Ja likuma grozījumus atbalstīs, būs apdraudētas arī zemes īpašnieku tiesības: ja viņi nevēlēsies, lai viņu zemes īpašumos notiek medības, tas faktiski netiks ņemts vērā. Tas ir pretrunā ar Civillikumu.

Grozījumu amoralitātes kalngals, šķiet, sasniegts ar mednieku lobija ieteikumiem no esošā Medību likuma izņemt ārā aizliegumu uz dažiem ieročiem: tie ir siltumu uztverošie (termālie) tēmēkļi mežacūku, lapsu un jenotsuņu medīšanai. It kā nepietiktu dienas gaismas, lai čaklie mežalopu teritoriju apsaimniekotāji nodarbotos ar savām izpriecām...

Medībās, kā zināms, nevar paredzēt, kāds dzīvnieks parādīsies stobra galā, kam uzlikts termālais tēmēklis. Tie var būt arī dzīvnieki, kurus kādā konkrētā laika periodā ir aizliegts medīt. Bet tā jau būs tikai tāda kļūdiņa, ja siltuma avots izrādīsies, piemēram, alnis, kam medību liegums...

Interesanti, ka pret aizliegto medību ieroču legalizēšanu Saeimas komisijas sēdē runāja Valsts policijas pārstāvis Lauris Arājs. Viņš apliecināja, ka nakts tēmēklis ļoti bieži tiek izmantots, medījot pavisam citus dzīvniekus - ne jau mežacūkas vai jenotsuņus. Viņš atgādināja, ka ar nakts tēmēkli nogalināts staltbriedis ir noziedzīgs nodarījums. Bet, runājot par mednieku lobija karsto vēlmi legalizēt aizliegtos ieročus, nav skaidrs, kā, piemēram, jenotsuņa medības ar termālo tēmēkli varētu samazināt postījumus, kas it kā tiekot nodarīti lauksaimniekiem...

Nekvalitatīvo, lielā steigā bīdīto Medību likuma grozījumu neatbilstību Civillikumam un pat Satversmei novērtēja Saeimas Juridiskais birojs, Valsts policija un Vides konsultatīvā padome. Tomēr Saeimas Tautsaimniecības komisijas septiņi deputāti nobalsoja „par”, un šos aplamos grozījumus paredzēts skatīt šodienas Saeimas sēdē.

Izskatās aptuveni tā: „Jūs esat pamuļķi, kuri neko nesaprot no medībām. Iespējams, lūšu medības jūs mums atņemsiet, nu tad mums vajag atspēlēties - visu Latviju uztaisīsim par vienu lielu medību saimniecību, šausim visu, kas ne tikai dienā, bet arī naktī kustas, visu, kas silts un dzīvs. Mums nepietiek izpriecu!”

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.