Par informācijas izplatīšanu, ko Krievijas varas iestādes uzskata par bruņotos spēkus apmelojošu, draud cietumsods līdz trim gadiem vai naudas sods no 700 000 līdz 1,5 miljoniem rubļu.
Grozījumi paredz 5-10 desmit gadu cietumsodu par “viltus ziņu” izplatīšanu, izmantojot amata stāvokli, personu grupā vai personu grupā, mākslinieciski radot pierādījumus.
Ja apzināta “melīgas informācijas” izplatīšana radījusi smagas sekas, vainīgajam varēs piespriests 10-15 gadu cietumsodu, paredz Valsts domes pieņemtie grozījumi Krievijas Kriminālkodeksā.
Krievijas varas iestādes par viltus ziņām uzskata jebkuru informāciju, kas atklāj Ukrainā pastrādātos kara noziegumus, civiliedzīvotāju slepkavošanu, krievu ciestos zaudējumus un ukraiņu tautas pretestību iebrucējiem. Medijiem aizliegts karu saukt par karu vai iebrukumu, un jālieto eifēmisms “specoperācija” vai “speciālā militārā operācija” Ukrainas “demilitarizācijai un denacifikācijai”.
Tiek jokots, ka Ļeva Tolstoja romāns “Karš un miers” turpmāk skolu programmās būs jāpārdēvē kā “Specoperācija un demilitarizācija”.
Tāda interesanta mums ir kaimiņvalsts. Kuriozā kārtā Krievijas Federācijas Kriminālkodeksā ir 353. pants, kas paredz 15 gadu cietumsodu par agresīva kara plānošanu, sagatavošanu un uzsākšanu, un 20 gadu cietumsodu par šādu karošanu. Ir pat zināms, uz kuru amatpersonu tas attiecas pirmām kārtām, taču Krievijas tautas vairākuma apziņā šāds pants neeksistē un pagaidām ar zināmās personas darbībām tas netiek saistīts.
Šā vai tā tagad visi Latvijas iedzīvotāji, kas feisbukā, tviterī un tiktokā ir pauduši savu sašutumu par riebīgo iebrukumu Ukrainā, atbalstījuši Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pārpublicējuši videosižetus un fotogrāfijas ar sagrautajām Harkivas, Čerņihivas, Bučas, Ovručas, Korosteņas ēkām, saskaņā ar Krievijas Kriminālkodeksu un kaimiņvalsts izpratni par to, kas ir “viltus ziņas”, ir nopelnījuši smagus cietumsodus.
Kara noziedzniekam un noziedzniekam pret cilvēci Vladimiram Putinam ir bijuši skolotāji. Piemēram, padomju jurists, Maskavas Valsts universitātes rektors, PSRS ģenerālprokurors Andrejs Višinskis. Višinska dižo ideju turpinājums bija LPSR Kriminālkodeksā iekļautais 183.1. pants 1965. gada redakcijā “Par apzinātu neslavas celšanu, nolūkā graut pastāvošo iekārtu”. “Par sistemātisku apzināti melīgu izdomājumu, kuri ceļ neslavu padomju valsts un sabiedriskajai iekārtai, izplatīšanu mutiski, kā arī rakstveidā, drukātā vai citādā formā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem,” pauda LPSR Kriminālkodekss.
“Par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas apzināti nepatiesu ziņu vai izdomājumu publiskā izplatīšanā, traucējot cilvēku mieru, iestāžu, organizāciju darbu - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem,” pauž Tieslietu ministrijas (lasi - tieslietu ministra Jāņa Bordāna) sagatavotie priekšlikumi grozījumiem Krimināllikumā uz otro lasījumu.
Būtībā saturisku atšķirību no LPSR Kriminālkodeksa un Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa nav. Bordāns sākotnēji pauda, ka vajag piecu gadu cietumsodu, bet pēc tam palika pie trim. Arī Putina likums runā tikai par naudassodiem un triju gadu cietumsodiem vieglākos gadījumos, bet 15 gadu cietumsods paredzēts “sevišķi smagiem gadījumiem”.
Lūk, kā idejas, politiskās vēlmes un personas sastopas! Višinskis, Putins, Bordāns. Nezin vai Putins prot lasīt latviski, bet ierosmi savas valsts likuma grozījumiem no Bordāna viņš varēja smelties. Varbūt pat smēlās? Bordāns savā ziņā Putinu apsteidza un grozījumus bija gatavojis jau agrāk.
Bordāns, tāpat kā Putins, nevēlas redzēt nekādu kritiku par sevi, par valdību un valdošo koalīciju, līdz ar to grib kriminalizēt jebkādu informāciju, melīgu vai patiesu, par varas ļaunajiem darbiem, zagšanu, mazspēju un glupību. Informācijas patiesumam nav nekādu kritēriju - to var interpretēt, uz kuru pusi vien iegribas. Vai informācija ir patiesa vai melīga, saskaņā ar Bordāna ieceri lems tiesa, kas pa daļai jau ir Bordāna kabatas tiesa (bet vēl pretojas).
Bordāna Jaunajai konservatīvajai partijai tāpat kā Krievijas Putina režīmam ir savi eifēmismi leksikā, kuri, par laimi, vēl nav ar likuma pantiem uzspiesti - tiesisko nihilismu un Satversmes pamatu graušanu JKP dēvē par “tiesiskumu”, savtīgas un bezjēdzīgas augstskolu pārvaldības izmaiņas, uzspiežot augstskolām padomes, un snaikstīšanos likvidēt Jūras akadēmiju par “augstākās izglītības reformu”, vārdu “korupcija” šī partija lieto visbiežāk bez kādiem pierādījumiem, kad jālamā politiskie konkurenti utt.
Tiesa gan, atšķirībā no Krievijas Valsts domes, kur visi 399 deputāti vienbalsīgi veica grozījumus Kriminālkodeksā, Latvijas Saeimas atbildīgā komisija (tās vairākums) ar dziļām aizdomām un bažām par Bordāna patiesajiem nolūkiem ir izlasījusi viņa Krimināllikumam piedāvātos pantus un nav akceptējusi šo grozījumu tālāku virzību.
Bet nu mēģinājums bija. Jācer, ka līdz reāli pieņemtiem likuma grozījumiem Bordāna idejas netiks.
