Degvielas cenas pasaules tirgos un degvielas uzpildes stacijās jūtami kāpa jau pagājušā gada laikā. Tas tika skaidrots ar loģistikas saišu satrūkšanu pandēmijas apstākļos, ar to, ka trūkst šoferu, kas pārvadā naftas produktus, un vēl visādiem daudziem apstākļiem.
Pēc Krievijas agresīvā uzbrukuma Ukrainai pasaules tirgos naftas cena uzkāpa no 98 dolāriem par barelu līdz gandrīz 130 dolāriem par barelu, bet nupat šajās dienās ir nokritusi atpakaļ zem 100. To eksperti skaidro ar cerībām uz pozitīvu Krievijas un Ukrainas sarunu iznākumu un jaunu kovida pandēmijas panikas uzliesmojumu Ķīnā, kas samazina pieprasījumu pēc degvielas. Šā vai tā, neatkarīgi no biržas cenu krišanās degvielas uzpildes stacijās patērētājiem jāmaksā diezgan skaudra cena par benzīna un dīzeļa litru. Pašlaik 95. markas benzīna cena ir apmēram 1,8 eiro un nedaudz vairāk. Bija jau 1,9 un tuvojās 2,0. Tagad mazliet nokrita, bet ne vairs līdz pirmskara līmenim.
Ar tik ļoti augstu cenu būs jāaprod, un tā ļoti izmainīs visu pārējo preču un pakalpojumu cenas un arī ļaužu paradumus. Tie, kas turīgāki, varbūt turpinās vizināties apkārt, pat ja benzīns maksās trīs eiro, taču tie, kam rocība mazāka, sāks taupīt. Privātpersonu taupība nozīmēs zaudējumus vietējam tūrismam un pasažieru transporta uzņēmumiem. Neskaitāmie viesu nami, kempingi, viesnīcas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kas tika sabūvēti labajos, optimistiskajos laikos un kuriem pēc diviem kovidārprāta gadiem šovasar bija radusies cerība, atkal var savas durvis nevērt vaļā, jo nebūs pietiekami daudz Latvijas apceļotāju, lai uzņēmējdarbība atmaksātos.
Uzņēmumu taupība attiecībā uz degvielu nozīmēs visu veidu rosības samazināšanos un preču sadārdzināšanos. Ar laiku iedzīvotāji gan jau pielāgosies, pieradīs, un visu veidu attiecības noregulēsies pašas - ja nebūs pieprasījuma, tad nebūs arī piedāvājuma un otrādi.
Taču
šajā dramatiskajā laikā, kad Ukrainā ir karš un nebūs vairs pieejami Krievijas un Baltkrievijas energoresursi, būtu bijis īstais brīdis, kad valsts valdības un Saeimas valdošās koalīcijas personā varētu cilvēkiem nākt kaut vai pussoli pretī.
Opozīcijas partija ZZS ierosināja samazināt akcīzes nodokli degvielai. Tā diezin vai būtu panaceja pilnīgi visu problēmu risinājumam, jo degvielas mazumtirgotāji diezgan nelielās konkurences apstākļos varētu karteļvienoties un samazināt cenu mazākā mērā, nekā tai būtu jābūt akcīzes nodokļa samazinājuma dēļ. Bet kaut kāds samazinājums tas gan jau būtu, un kādu brīdī elpot būtu vieglāk. Akcīzes nodokļa samazinājumu jau ir veikušas Rumānija un Īrija. “Kara komunisma” garā voluntāri ir rīkojusies Ungārija, kur līdz maija vidum benzīnu nedrīkst pārdot dārgāk par 1,30 eiro, un Slovēnija, kur uz mēnesi noteiktas maksimālās cenas degvielai, kas nedrīkst pārsniegt 1,54 eiro litrā.
Vēl ir valstis, kurās tiks ieviestas kompleksu pasākumu “paketes”. Piemēram, Zviedrijā vairāk nekā vienu miljardu eiro vērtajā valdības atbalsta paketē iekļauts pagaidu nodokļa samazinājums benzīnam un dīzeļdegvielai no 1. jūnija līdz 31. oktobrim. Bet personas, kas iegādāsies elektromobili, varēs saņemt vairāk nekā 6600 eiro lielu finansiālu atbalstu.
Zviedrijas valdība rosina piešķirt tiešu dotāciju nepilnu 100 eiro apmērā visām privātpersonām, kurām pieder automašīna. Autoīpašniekiem, kuri dzīvo laukos un mazapdzīvotās vietās, atbalsts varētu būt par 50 eiro lielāks.
Francijā “atbalsta pakete” pašlaik ir divu miljardu apmērā, un tur paredzētas kompensācijas degvielas tirgotājiem - ar norunu, ka viņi patērētājiem pārdod degvielu lētāk.
Visu ko domā visu valstu valdības, kurām rūp savu iedzīvotāju labklājība, lai neteiktu izdzīvošana, jaunajos apstākļos, kad ekonomiskie sakari ar Krieviju un Baltkrieviju kļūst neiespējami vai tikai ļoti daļēji salīdzinājumā ar kādreizējiem apmēriem.
Ko tad īsti saviem iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir sarūpējusi mūsu Dievzemītes Latvijas valdība?
Pirmkārt, tā ir šausmināšanās par ļoti nepareizo, nederīgo, nepieļaujamo opozīcijas piedāvājumu samazināt akcīzes nodokli degvielai. Valdības locekļi, politiķi un valdības apmaksātie eksperti cits pār citu kliedz, norāda un atzīmē, ka tas radīs milzīgu caurumu valsts budžeta ieņēmumos.
Otrkārt, tiek apelēts pie tā, ka citiem klājas daudz grūtāk. Ukrainā ir karš, iet bojā cilvēki, vairāk nekā divi miljoni ukraiņu jau ir kļuvuši par bēgļiem. Tāpēc nav ko čīkstēt par dārgu degvielu un pārtiku.
Un vēl ir ļoti “vērtīgi” padomi. Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) iesaka pārskatīt savus paradumus un braukt kopā ar kaimiņu. Nevar īsti saprast, ko viņš ar to domā - tā ir patiesa rūpe, naivums vai cinisms. Latvju paradumi vairs nav agrākie jau divus gadus. Ja kādam ir labi kaimiņi, tad viņš jau sen draudzīgi kooperējas, bet, ja ar kaimiņiem sliktas attiecības, tad labākas tās nekļūs.
Īpaši jauki tagad ir lasīt ziņas, ka ārkārtas situācijas laikā (no 2020. gada novembra līdz 2021. gada martam), kad Saeimas plenārsēdes un komisiju sēdes lielākoties notika attālināti, Saeimas deputāti kompensācijās par transportu kopumā bija saņēmuši 46 548 eiro. Tātad viņi sēdēja mājās, pirtīs, ārzemju kūrortos, uz Rīgu nebrauca, bet turpināja saņemt kompensācijas.
Saeimas deputāti šogad var pretendēt uz lielākām kompensācijām par transporta un mājokļa īri nekā pērn. Šo kompensāciju apmērs nākamgad pieaugs vēl vairāk. Un tad vairāk nekā 1000 eiro kompensāciju mēnesī varēs saņemt visi Saeimas deputāti, kuru deklarētā dzīvesvieta atrodas 100 un vairāk kilometru attālumā no Rīgas. Rakstu lasiet šeit.
Saeimas deputātu vairākumam un valdībai vismaz pagaidām nav ideju, kā taupīt, ja neskaita ieteikumu braukt ar kaimiņu. Nav izdomāti arī atbalsta pasākumi - ne nodokļu samazinājums, ne fiksētas cenas, ne tirgotāju subsidēšana, ne kas cits. Tāda pašlaik ir valdība un valdošās koalīcijas partijas!
Bet ir labā ziņa! Latvija nav diktatoriska vai autoritāra, bet demokrātiska valsts. 1. oktobrī būs 14. Saeimas vēlēšanas, kurās būs iespēja tikt vaļā no pašlaik valdošajiem personāžiem, kuri katrā vietā, lietā un tēmā demonstrē atbaidošu mazspēju, reālās situācijas neapzināšanos, augstprātību un savtīgumu.
