Aizdomas, ka ZZS sašķēlēji bīdīs Uldi Pīlēnu par kandidātu Valsts prezidenta amatam

Aizdomas, ka ZZS sašķēlēji bīdīs Uldi Pīlēnu par kandidātu Valsts prezidenta amatam © Gints Ivuškāns/F64

Latvijas Zaļā partija (LZP), Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija, biedrība ”Liepājnieki” un uzņēmējs Uldis Pīlēns izlēmuši veidot jaunu politisku platformu, Saeimas vēlēšanās šā gada rudenī startējot apvienotā sarakstā.

Tas nozīmē, ka partiju apvienība Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir sašķēlusies un Latvijas Zemnieku savienība (LZS) vēlēšanās startēs atsevišķi kopā ar partiju “Latvijai un Ventspilij”, jo līdz 13. Saeimas beigām ir spēkā ZZS pirms četriem gadiem noslēgtais sadarbības līgums ar šo partiju, kas paredz iespēju deleģēt tās pārstāvjus kā kandidātus rudenī gaidāmajām 14. Saeimas vēlēšanām.

LZS un LZP tuvināšanās sākās jau pirms 30 gadiem. Kopējai ZZS apvienībai ir bijuši gan izcili panākumi Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, gan arī sāpīgi kritieni. It kā pat nevajadzētu būt jautājumam, vai labāk startēt kopā vai atsevišķi. 2013. gadā LZS un LZP pamēģināja kandidēt atsevišķi pašvaldību vēlēšanās uz Rīgas domi. Tā bija liela izgāšanās - LZP ieguva 3,9%, bet LZS 1,9% vēlētāju balsu, un abas partijas Rīgas domē neiekļuva.

Bet nu taču atkal LZP līderu prāts nesas uz eksperimentiem.

Visa līdzšinējā jauno laiku iekšpolitikas vēsture rāda, ka elektorātam nepatīk šķelšanās un šķeltnieki.

Jebkura partija ar kašķi iekšpusē ātri vien zaudē vēlētāju atbalstu un pat pazūd no skatuves. Tā tas ir bijis ar pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu dižpartijām LSDSP un Demokrātisko partiju “Saimnieks”. Tāpat notiek arī ar tagad, ja partiju līderi sāk lamāties un darboties destruktīvi. Vēl gan ir mazliet laika, kurā iespējams šo to uzņemtajā kursā pielabot un netīro veļu publiski nemazgāt. LZP un LZS ir ideoloģiski tuvas, gandrīz identiskas, tāpēc plēšanās ir bez jēgas. Nevar taču būt tā, ka, piemēram, tādā principiāli svarīgā jautājumā kā attieksme pret tā saucamo ostu reformu kādam no politiķiem piepeši mainīsies un viņš sāks piebalsot valdošajai koalīcijai, ka grozījumi ostu likumā ir debešķīgi pareizi.

Spriežot pēc ZZS sašķelšanas pasākumā iesaistīto personu vārdiem, top redzams, kāds varētu būt censoņu plāns. Tas ir iegūt 14. Saeimā pēc iespējas vairāk mandātu un iekļūt valdībā. Tas vēl nav viss - ambīcijas ir vēl lielākas. Uzmanīgāk pavērojot Uldi Pīlēnu, var pamanīt, ka viņam uz galvas sāk iezīmēties kaut kas līdzīgs kroņa siluetam. Šobrīd tiek izteiktas aizdomas, ka jaunās zaļi liepājnieciskās politiskās platformas iecere ir panākumu gadījumā virzīt Uldi Pīlēnu par Valsts prezidentu Egila Levita vietā.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.