3.lapa
Karš Ukrainā kaut kad beigsies vai arī pārtaps iesaldētā konfliktā, un tad ne tikai Ukrainai, bet arī visai pārējai pasaules sabiedrībai būs svarīgi atbildēt uz šo jautājumu: vai karš de facto ir arī karš de jure, lai Krievija neizvairītos no pilnas atbildības par iebrukumu, noziegumiem pret cilvēci un pastrādātajiem kara noziegumiem. Visa Krievijas Federācija kopumā un katrs tās pilsonis.
Šobrīd Hāgas Starptautiskajā krimināltiesā pēc 40 valstu iesnieguma ir sākta izmeklēšana, un publiskajā telpā radies iespaids, ka izmeklēšanas objekts ir Krievijas iebrukums Ukrainā un šajā karā Krievijas pastrādātie noziegumi. Taču tā gluži nav, jo nevienā tiesas publiskotajā dokumentā netiek minēts vārds “karš” un nevienā dokumentā Krievija netiek nosaukta par kara aizsācēju, agresori un noziedznieci. Dokumentos izmantotais termins ir “situācija Ukrainā”, it kā tas būtu kāds abstrakts ļaunums, kas no nezināmiem avotiem uzklupis Ukrainai. Lūk, 28. februāra Starptautiskās krimināltiesas prokurora Karima Hana paziņojums par situāciju Ukrainā: “Esmu nolēmis virzīties uz izmeklēšanas ierosināšanu”. Un nākamais paziņojums seko 2. martā - “Situācija Ukrainā tiek nozīmēta II Pirmstiesas palātai”. Arī te par Krieviju ne vārda. Un tieši tāpat ne vārda dalībvalstu kopīgi parakstītajā vēstulē. Varbūt kādos nepubliskos dokumentos lietas tiek sauktas īstajos vārdos, bet ne šajos. Tikai “situācija Ukrainā”, un ir vismaz dīvaini karu dēvēt par “situāciju”.
Ukrainu atbalstošās valstis jau sākušas vākt pierādījumus Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem. Arī Latvijas Republika piedalās šajā procesā. Valsts drošības dienests 15. martā uzsācis kriminālprocesu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā. Vāc pierādījumus. Un tālāk jau Ģenerālprokuratūra ukraiņu bēgļu liecības par Krievijas bruņoto spēku kara noziegumiem apkopos un nodos izmeklētājiem Starptautiskajā krimināltiesā Hāgā. Taču jautājums, vai tad, kad pienāks īstā tiesas stunda, Krievija un tās pilsoņi arī tiks tiesāti pēc kara laika likumiem. Atbildi uz šo jautājumu meklē arī Latvijas Juristu apvienība, sadarbojoties ar saviem kolēģiem Ukrainā. Apvienības vadītājs Rihards Bunka skaidro, ka tur ir būtiska atšķirība. Ja karš tā arī paliek abstrakta “situācija”, tad katra nāve, katra iznīcināta māja, katra cīņas epizode jāvērtē kā atsevišķs unikāls noziegums, un, ja tādu ir simtiem un tūkstošiem, tiesvedība būs bezgalīga. Krievija turpinās pastāvēt uz to, ka nav iebrukusi Ukrainā, bet īstenojusi “speciālo militāro operāciju”. Un oficiāli Krievija karu Ukrainai nav pieteikusi, tāpat kā Ukraina nav pieteikusi karu Krievijai. Taču ir izsludināts kara stāvoklis. Visu rakstu var izlasīt šeit:
