4.lapa
Krievijā jebkāda privātā iniciatīva, arī valsts varu atbalstoša, ir aizliegta. Varai paniskas bailes no visa, kas nepakļaujas tās kontrolei. Šādos apstākļos privātai iniciatīvai nav vietas ne tikai politikā, bet arī biznesā - intervijā “Neatkarīgajai” stāsta viens no “start-up” kustības pamatlicējiem Krievijā, uzņēmējs IT jomā Konstantīns Sinjušins.
Viens no Luksemburgā dibinātā investīciju fonda “The Untitled Ventures” līderiem K. Sinjušins pirms aptuveni pieciem gadiem saprata, ka darboties neatkarīgā privātā starptautiskā biznesā, atrodoties Krievijā, ir neiespējami. Par savu jauno dzimteni viņš izvēlējās Latviju, Rīgu, kurp pārcēlās dzīvot un strādāt pirms četriem gadiem.
Kādēļ nācās pieņemt tik radikālu lēmumu pamest dzimteni Krieviju?
Es pēdējos desmit gadus nodarbojos ar privātajām riska investīcijām. Bet nav jau kur investēt, jo nevienu Krievijas aktīvu aiz robežām pārdot nav iespējams. Un nevienu Krievijas aktīvu iekšzemē nav piespējams pārdot par konkurētspējīgu cenu. Tie cilvēki, kuri šodien pamet Krieviju, būtiski atšķiras no tiem, kuri paliek dzīvot Krievijā. Sniedzu vairākas intervijas vairākiem izdevumiem angļu valodā, kuru laikā esam radījuši jaunu terminu no Krievijas izbraukušo apzīmēšanai - “eurorussian” (Eiropas krievi). Šiem “eurorussians” ir Krievijas Federācijas pases, un mentāli viņi sevi pieskaita krievu kultūrai, taču viņi pilnībā pieņem un atbalsta Eiropas kultūru un Eiropas vērības. Tie, kuri pēdējos gados pamet Krieviju, ne tuvu nav tie ļaudis, kuri dodas lētas un garšīgas desas meklējumos. Cilvēki pamet Krieviju tādēļ, ka dažādu iemeslu dēļ viņiem nav iespējas sevi realizēt, dzīvojot Krievijā. Putins ir izveidojis tādu sabiedrības modeli, kurā valsts regulē gandrīz ikvienu dzīves jomu. Tādēļ daudziem radošiem cilvēkiem un tiem, kuri darbojas starptautiskā biznesā, nav iespējas sevi realizēt. Krievijas Federācijā esošais bizness darbojas divos dažādos atšķirīgos segmentos. Ir konkurences bizness, kurš orientēts uz ārējo starptautisko tirgu, kurš ir cieši integrēts pasaules ekonomikā, un ir rentes bizness, kurš gūst ienākumus valsts iekšienē no noteiktām valsts preferencēm. Šo biznesu savstarpējā saskarsme ir ļoti niecīga, pareizāk būtu teikt, ka tie vispār nesaskaras. Situācija konkurējošā biznesā pasliktinājās pēdējos 10-12 gadus. To būtiski veicināja tādi faktori kā uzņēmēju neapmierinātība ar to, kas valstī notiek. Ar to, kas notiek, daudzi vēl būtu gatavi samierināties, bet galvenā problēma - viņiem tiek liegts likuma ietvaros brīvi strādāt. “De facto” valda liegums darboties savā profesijā. Visu interviju var izlasīt šeit:
