Lasāmgabali

«Radošo profesiju pārstāvji visu laiku tiek likti kaut kādos dīvainos, nesaprotamos rāmjos, un mums nevis palīdz, bet pazemo, novēro un beigās izslēdz no spēles. Tas ir bēdīgi. Nenormāli bēdīgi. Tas ir nožēlojami,» dabūjis atmaksāt pavasarī piešķirto dīkstāves pabalstu, saka mūziķis, dzejnieks un mākslinieks Igo.

Vecauces baznīcas jaunā vadība pieprasījusi izvākt no dievnama līdzšinējā draudzes priekšnieka režisora un literāta Māra Druvas iekopto kultūrtelpu, kas guvusi pozitīvu atpazīstamību arī ārpus Auces luterāņu kopienas. Te savāktās vēstures liecības, aucēniešu relikvijas, un organizētie pasākumi vēl pērn baznīcai ļāva dižoties konkursā “Kilograms kultūras” kā nozīmīgākajai kultūrvietai Zemgales reģionā. Tagad konstatēts, ka šī kultūrtelpa un arī tās radītājs kaitē baznīcas interesēm.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Bulis un «Tunelis», Prauliņš un «Putni», Judins un Rancāne

Cik gadu pagājis kopš Padomju Savienības uzbrukuma Somijai 1939. gada 30. novembrī, tik reizes bijis iemesls salīdzināt, ko Somija kara rezultātā zaudēja un ko nosargāja atšķirībā no Latvijas, kas šim pašam ienaidniekam padevās gandrīz bez cīņas.

Praktiski visu nedēļu kovidziņu portāli un LTV “Koviddrāma” aizturētu elpu sekoja Covid-19 saslimstības līknei cerībā uz jauniem rekordiem, kurus atzīmēt tikpat vētraini kā pirmo no šīs kaites mirušo simtgadnieku šā gada pavasarī. Ceturtdiena kovidziņistiem jau nesa cerīgas kovidziņas, jo iepriekšējā diennaktī Latvijā tika atklāti 898 Covid-19 gadījumi, kas bija par 256 gadījumiem vairāk nekā iepriekšējā rekorda sasniegšanas dienā 21. novembrī, kā arī par 898 gadījumiem vairāk nekā attiecīgajā dienā pirms gada, tomēr līdz Lietuvai un lielai daļai pārējās Eiropas latvju zemei vienalga joprojām bija tālu.

«Domāju, ka manas izjūtas, saņemot šo balvu, nav pārāk oriģinālas – es esmu šokā un vienlaikus ārkārtīgi laimīgs. Šāds novērtējums dod spēku turpināt strādāt un mērķi iet uz priekšu,» saka Latvijas Nacionālā teātra aktieris Kārlis Reijers. Eduarda Smiļģa 134. dzimšanas dienā viņš saņēmis «Spēlmaņu nakts 2019/2020» balvu kategorijā «Gada aktieris».

Ceļš uz lielo futbolu parasti sākas futbola skolās, un viena šāda skola veiksmīgi darbojas Jelgavā, futbola kluba “Jelgava” paspārnē. Futbola klubs „Jelgava” dibināts 2004. gadā, un jau kopš 2009. gada kluba pieaugušo komanda startē Latvijas virslīgas čempionātā, gūstot ievērojamus panākumus. 2010., 2014., 2015. un 2016. gadā tika izcīnīts Latvijas kauss, savukārt 2016./2017. gada sezonā komanda bija UEFA Eiropas līgas 3. kvalifikācijas kārtas dalībniece. 2018. gadā klubs izveidoja futbola skolu „Jelgava”, kas ir akreditēta, un klubā pavisam darbojas vairāk nekā 500 bērnu un jauniešu.

Kad Elēna Rituma pirms trim gadiem uzzināja diagnozi – trīskārši negatīvs krūts vēzis, viņa domāja, ka dzīvot atlikuši vien daži mēneši. Elēna, kas pēc izglītības ir profesionāla mūziķe ‒ alta vijolniece, vēl nekad savā mūžā nebija lūgusi slimības lapu. Slimības dēļ sirdsdarbs – muzicēšana – bija jāpārtrauc, un vijole nepacietīgi gaida, līdz Elēna varēs to paņemt rokās un atskaņot.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

“Roks par neatkarību”, “Roks pret militārismu”, dziesmotā revolūcija un pat Atmoda – savulaik mūzikai sabiedriskās domas veidošanā un atbalstīšanā bija tikpat liela nozīme kā medijiem. Vai tā ir arī šajos laikos? Kā kur.

Rūpēs par tuvinieku un draugu veselību svētku ciemošanās, iespējams, izpaliks, taču savu uzmanību tuvam cilvēkam varam dāvināt arī attālināti, saka centra “Dardedze” valdes locekle Agnese Sladzevska. Šogad jau sesto gadu centrs, kura darbības pamatā bērnu aizsardzība pret visa veida vardarbību, organizē labdarības akciju “Citāda dāvana”, aicinot ikvienu iesaistīties Ziemassvētku vēstuļu rakstīšanā.

«Mūsu senči ir teikuši, ka cilvēkam nav jācenšas apgaismot visu pasauli – pietiks, ja viņš pats kļūs mazlietiņ gaišāks. Un es tam pilnībā piekrītu,» saka Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra (RKT) aktieris Leonīds Lencs. Pirmdien, 23. novembrī, Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā, viņš saņems balvu «Par mūža ieguldījumu teātra mākslā».

Vērts redzēt, dzirdēt, izlasīt: Blumbergs un Vītoliņa, Gupalo un Kalniņš, Dailes aktieru karaliste un visi JRT aktieri

Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienas godināšanai atbilst Pirmā pasaules kara un tam sekojošo notikumu visa 20. gadsimta garumā atzīšana par nacionālās atbrīvošanās cīņām, nevis par materiālo labumu pārdali starp dažāda kalibra laupītājiem, zagļiem un blēžiem.

Gulbene ir tipiska Latvijas pilsēta ‒ ar 1‒2 stāvu apbūvi, ar padomju tipveida dzīvojamo māju kvartāliem un pilsētas centru, taču neapšaubāmi ar savu īpatnējo noskaņu un skaistumu. Taču tās vēsture mērāma vairāku gadsimtu garumā. Gulbene pirmo reizi rakstos minēta 1224. gadā Tālavas zemju dalīšanas līgumā, kad to piešķīra Rīgas bīskapam. Gulbenes pirmsākumi meklējami Krustalīces ielokā, kur kādreiz atradies latgaļu pilskalns. 14.‒16. gs. šajā pašā vietā bijusi Rīgas virsbīskapa mūra pils.

Gulbenes novads lepojas ar daudzveidīgu un interesantu tūrisma piedāvājumu.

Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienu, valsts galvaspilsētā nenotiks publiski pasākumi, taču svētku noskaņu radīs tiešsaistē skatāmie koncerti, pilsētas noformējums un patriotiskās krāsās izgaismotais Brīvības piemineklis.

Latvijā piecās administratīvajās teritorijās – Daugavpilī, Ludzā, Rēzeknē, Laucesas pagasta Mirnijā un Naujenes pagasta Vecstropos – atrodas 18. novembra ielas. Krāslavā ir 18. novembra laukums. Visas šīs vietas ir Latgalē.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Oktobra revolūcijas svētku gājienu dalībnieku skaita sarukums Latvijā no vairāk nekā 100 tūkstošiem cilvēku 1989. gadā līdz mazāk nekā 100 cilvēkiem 1992. gadā saskan ar Jēzus paredzējumu Bībelē, ka “pirms gailis dziedās, tu Mani trīs reizes aizliegsi”.

«Kad runājam par kultūru, mēs gribam viens otru sadzirdēt, un tad arī sarunas rit ļoti viegli. Sarežģītība ir mūsu pašu priekšstatos, ko uzsūcam no sabiedrības, ja nepiedalāmies viedokļu veidošanā,» uzskata mūziķis, komponists un dziesminieks Kārlis Kazāks.