Nodokļu palielināšana, militāro izdevumu pieaugums un izglītības pāreja valsts valodā – šādi īsumā ir Igaunijas jaunās koalīcijas valdības darba plāni
Pēc uzvaras Igaunijas parlamenta vēlēšanās šā gada martā premjerministres Kajas Kallasas Reformu partija veiksmīgi noslēdza koalīcijas sarunas ar partiju “Eesti 200” un sociāldemokrātiem. Pārliecinošā uzvara ļāva Reformu partijai pirmo reizi izveidot valdošo koalīciju un izveidot valdību, kuru atkal vadīs Kaja Kallasa. Tas nozīmē Igaunijas kursa turpināšanu uz ciešāku integrāciju ar Eiropas Savienību, aktīvu militāro un humāno palīdzību Ukrainai un spiediena izdarīšanu uz Krieviju. Militāro izdevumu pieaugums un nodokļu celšana ir galvenais, ko Igaunijas varas iestādes plāno paveikt.
Igaunijā, kur vēlēšanās jau sen izmanto elektronisko balsojumu, 2023. gada martā tika sasniegts rekords - attālināti nobalsoja 313 514 vēlētāji. Tas ir vairāk nekā puse no tiem, kuri nolemj piedalīties vēlēšanās. Pirms elektronisko balsu datu ievadīšanas gala protokolos ar 25,5% vēlētāju balsu vadībā bija izvirzījusies Igaunijas Konservatīvā partija (EKRE). Šī partija ir eiroskeptiķi un pretinieki migrantu uzņemšanai. Par šo partiju bez lauku iedzīvotājiem balsoja arī daudzi igauņu krievi, kuri bija neapmierināti ar lielo ukraiņu bēgļu skaitu, kurus valsts pieņēma, un līdz ar to pieaugošajiem izdevumiem. Pēc elektroniskās balsošanas datu paziņošanas kļuva skaidrs, ka gados jaunais vēlētājs, kurš balsoja no mājām, vienkārši "apgāza" vēlēšanu rezultātus. Reformu partija galu galā ieguva 31,7% balsu un 37 vietas no 101 vietas Rīgikogu jeb Igaunijas parlamentā. Salīdzinot ar 2019. gada vēlēšanām, partija bija papildus ieguvusi trīs mandātus. EKRE konservatīvie ieguva 16,1%, tādējādi iegūstot 17 mandātus, kas ir par diviem mandātiem mazāk, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām. Centriskā partija, kas agrāk savāca visvairāk krievu vēlētāju balsu, izgāzās, iegūstot tikai 15,3% un tādējādi zaudējot 10 mandātus. Savdabīgu uzvaru svinēja arī “Eesti 200” partijas jaunpienācēji, kurus dēvē par "Reformu partijas vieglo versiju". Šī partija pirmo reizi iekļuva parlamentā, saņemot 13,3% balsu, tādējādi iegūstot 14 mandātus un biļeti uz dalību valdības koalīcijā. Aptuveni tajā pašā līmenī izrāvās sociāldemokrāti, kuri saņēma deviņus mandātus un arī iesaistījās koalīcijas sarunu procesā. Nacionālistu partija "Tēvzeme" nesasniedza labāko rezultātu. Tā ieguva 8,2% balsu un astoņas vietas parlamentā, zaudējot četrus mandātus. Apvienotā sociālistiskā partija, kuras sarakstā bija prokrieviskā kustība KOOS (par mieru!), saņēma 2,3% tautas balsu. Kustības līderis Aivo Pētersons sasniedza iespaidīgu rezultātu krievvalodīgākajā un ekonomiski nomocītākajā Ida-Virumā reģionā, taču viņam neizdevās iekļūt Rīgikogu. Pētersons sabojāja savu karjeru, vēlēšanu laikā dodoties uz Donecku un Mariupoli. Pēc atgriešanās mājās 11. martā politiķis tika aizturēts un apsūdzēts aizdomās par attiecību veidošanu vai uzturēšanu ar ārvalsti "nozieguma izdarīšanas nolūkā". Masveida balsojums par Aivo Pētersonu Narvā nepatīkami pārsteidza Igaunijas varas iestādes, un koalīcijas sarunu laikā tika apspriests jautājums par valdības īpašā pārstāvja amata izveidi Ida-Virumā. Tika lemts, ka šāda amata izveide nepieciešama, lai koordinētu sociālo un ekonomisko problēmu risināšanu reģionā, taču galu galā šķiet, ka problemātiskā joma šajā reģionā tik un tā ir palikusi jaunās valdības uzmanības centrā. Tūlīt pēc balsu skaitīšanas reformistu līdere Kaja Kallasa izvēlējās sev vienkāršāko un gaidītāko koalīcijas dizainu. Viņa uzaicināja uz sarunām partiju “Eesti 200” un sociāldemokrātus. Viņi jau ir parādījuši, ka spēj sadarboties Kallasas koalīcijas valdībā, kas darbojas kopš 2022. gada vasaras.
Pavisam jaunajā Igaunijas valdībā būs 13 ministru - septiņi portfeļi un premjera amats tika Reformu partijai un pa trim ministru amatiem sociāldemokrātiem un “Eesti 200”. Par finanšu ministru kļūs Marts Virklāevs (Reformu partija), ārlietu ministrs - Marguss Cahkna (“Eesti 200”), iekšlietu ministrs paliks Lauri Lēnemets (Sociāldemokrātiskā partija). Aizsardzības ministra amatu turpinās ieņemt Hanno Pevkūrs (Reformu partija), ekonomikas un informācijas tehnoloģiju ministra amatu ieņems Tīts Rijsalo (“Eesti-200”), tieslietu ministra amatu Tomass Kivimjagi (Reformu partija). Kultūras ministriju vadīs Liene Kersna (Reformu partija), Labklājības ministriju turpinās vadīt Signe Rijsalo (Reformu partija), Izglītības ministriju vadīs Kristīna Kallasa (“Eesti 200”). Klimata ministrs būs Kristens Mihals (Reformu partija), reģionālās attīstības ministrs - Madis Kallass (Sociāldemokrātiskā partija), veselības ministre - Rijna Sikkuta (Sociāldemokrātiskā partija).
Dokumentā, ko apstiprinājuši visi koalīcijas līguma partiju vadītāji, teikts, ka "karš Ukrainā un Krievijas centieni pārkāpt Eiropas drošības principus nākamajos gados Igauniju nostādīs vissarežģītākajā drošības situācijā kopš Otrā pasaules kara". Pamatojoties uz to, nākamajos četros gados Igaunija aizsardzībai tērēs 3% no IKP. Tam tiks pievienoti izdevumi NATO sabiedroto izmitināšanai Igaunijas teritorijā. Paredzams, ka par šo naudu valstī tiks izveidota moderna un daudzlīmeņu pretgaisa aizsardzības sistēma. Igaunija kopā ar Latviju un Lietuvu centīsies izveidot vienotu NATO pretgaisa aizsardzības sistēmu visām trim valstīm. Parādīsies tālās darbības rādiusa sistēmas. Igaunijas neatkarības dienas parādē 2023. gada 24. februārī tika demonstrētas divas HIMARS uguns sistēmas, kas labi darbojās Ukrainas karadarbības laikā. Zināms, ka papildus GMLRS raķetēm, kuru darbības rādiuss ir līdz 150 km, HIMARS spēj izšaut arī ATACMS raķetes ar 300 km darbības rādiusu. Jaunā valdība plāno izveidot tehnoparku aizsardzības produktu ražošanai un palielināt teritoriālās aizsardzības karaspēka skaitu līdz 20 tūkstošiem cilvēku. Nākamajos trīs gados plānots pabeigt arī robežas ar Krieviju modernizāciju. Tā būs žoga un drošības sistēmu izbūve visā sauszemes robežas garumā. Ārpolitikā Igaunija centīsies paplašināt ES un NATO, iekļaujot tajās Ukrainu un Moldovu. Valsts aicinās partnerus pastiprināt sankcijas pret Krieviju un izmantot konfiscētos Krievijas finanšu aktīvus Ukrainas atjaunošanai.
Koalīcijas sarunās ir nolemts neatkāpties no pilnīgas skolu izglītības pārejas igauņu valodā. Tagad Igaunijā mācības krievu valodā ir iespējamas tikai līdz 9. klasei, pēc tam 60% priekšmetu tiek mācīti tikai igauņu valodā. Jau 2022. gada decembrī Izglītības ministrija pieņēma plānu līdz 2030. gadam visām skolām pilnībā pāriet uz igauņu valodu. Pirmie no 2024. līdz 2025. gadam uz igauņu valodu pāries visi bērnudārzi un sākumskolas, bet pēc tam pārējās klases. Pret pilnīgu pāreju uz igauņu valodu skolās iebilda centristi, un pat EKRE neatbalstīja šo iniciatīvu. Jaunā izglītības ministre Kristīne Kallasa jau paziņoja, ka katra skola saņems savu individuālo plānu pārejai uz igauņu valodu, ņemot vērā reģionālās īpatnības. Fakts ir tāds, ka Ida-Virumā būs nepieciešams vai nu pārkvalificēt gandrīz visus pašreizējos pedagogus, vai arī pieņemt darbā jaunus, jo tur tradicionāli darbojas krievvalodīgās skolas. Izglītības reformai saskaņā ar koalīcijas līgumu plānots tērēt 50 miljonus eiro gadā. Šī nauda tiks novirzīta igauņu valodas skolotāju apmācībai universitātēs un paaugstinātām algām igauņu valodas skolotājiem Ida-Virumā.
Koalīcijas līgumā ir ierakstīts, ka ar nodokļiem neapliekamais minimālais ienākums tiks palielināts no 500 līdz 700 eiro mēnesī. Tādējādi valsts deklarē atbalstu maznodrošinātajiem. Taču ir paredzēts kopējais nodokļu pieaugums, kas noteikti ietekmēs gan uzņēmumus, gan vienkāršos pilsoņus, kuri nopelna nedaudz vairāk par 700 eiro mēnesī. No 2024. gada par 2% paaugstinās pievienotās vērtības nodokli (PVN), pazeminātu PVN likmi viesnīcām atcels. No 2025. gada par 2% paaugstinās fizisko un juridisko personu ienākuma nodokļa likmi. No 2024. gada 1. jūlija Igaunijā tiks ieviests jauns transportlīdzekļu nodoklis (transporta nodoklis). Līdz šim automašīnas īpašumtiesības Igaunijā nav apliktas ar nodokli, un šis pasākums noteikti ietekmēs lielāko daļu valsts iedzīvotāju. Tiek paziņots arī par akcīzes nodokļa palielināšanu tabakai un alkoholam. Šo procesu plānots sinhronizēt ar līdzīgiem procesiem Latvijā. Valdība plāno vienmērīgi samazināt un pēc tam pilnībā atcelt pabalstus daudzbērnu ģimenēm un atcelt papildu nodokļu atskaitījumu bērniem un laulātajiem. Novados tiks atcelts bezmaksas sabiedriskais transports. Turpmāk tas bez maksas būs tikai bērniem, pensionāriem un invalīdiem.
Parlamentārā opozīcija jau sāk kritizēt jauno koalīcijas līgumu. EKRE vadītājs Martins Helme intervijā valsts radio ERR sacīja, ka vēlēšanu kampaņas laikā neviens cits kā sociāldemokrāti nesolīja stingrākus nodokļus un vēlētāji nebalsoja par to paaugstināšanu. Centristu līderis Jurijs Ratass uzskata, ka jaunie nodokļi skars galvenokārt trūcīgos un vidējās labklājības cilvēkus. "Cilvēkiem ir jāveic noteikti pirkumi tirdzniecības sektorā, un, ja cenas pieaugs, tad visvairāk cietīs cilvēki ar zemu un vidēju algu," Ratass teica ERR. Tas, vai vēlētājiem patiks šis reformistu, sociāldemokrātu un “Eesti 200” nodokļu "veiksmes reibonis", tiks noskaidrots jau pašvaldību vēlēšanās 2025. gadā. Nav ilgi jāgaida.
