Igaunijas jaunā valdība apsver iespēju aizliegt ātro kredītu reklāmas, pamatojot šo nodomu ar to, ka vairums aizdevēju neievēro pašreizējo regulējumu un nesniedz klientiem pietiekami precīzu informāciju par to, cik lielas parādsaistības viņi uzņemas.
Sabiedriskais medijs “ERR” gan atgādina, ka par ātro kredītu reklāmu aizliegumu tika runāts arī 2019. gadā, taču toreiz viss palika tikai apspriešanas līmenī.
“Likums par reklāmu precīzi nosaka, kādu informāciju drīkst iekļaut reklāmā, un kādai tajā jābūt obligāti. Šis saraksts ir diezgan garš, bet nekāda cita informācija reklāmā nav iekļaujama,” skaidrojusi Ekonomikas un sakaru ministrijas juridiskā padomniece Kristina Jerjomina. Viņa piebildusi, ka klientam jābūt nepārprotami skaidram, uz kādiem nosacījumiem viņš aizņemas naudu, kāda ir kredīta atmaksas kārtība un cik lielu summu nāksies atmaksāt. Taču ne vienmēr tas tā notiek, un tas mudinājis valdību ķerties pie jauna likumprojekta izstrādāšanas, kas paredz šādas reklāmas aizliegt.
Jerjominas vērtējumam par pašreizējo situāciju piekrīt Igaunijas Patērētāju aizsardzības pārvaldes (“TTJA”) pārstāve Diāna Lintsa. Beidzamo mēnešu laikā pārvalde pārbaudījusi 17 reklāmas, no kurām 15 nav īsti atbildušas likuma prasībām. Lielākā problēma - informācija pasniegta, nevis skaidri un saprotami, bet diezgan miglaini, un klients to var tulkot gan šā, gan tā. Lintsa arī norādījusi, ka ātro kredītu piedāvātāji mēdz “spēlēt uz emocijām”, lai gan likums nosaka, ka tas nav pieļaujams. “Piemēram, tiek piedāvāti aizdevumi, lai iegādātos Ziemassvētku dāvanas, izmantotu izdevīgas atlaides, iepērkoties “Melnās piektdienas” izpārdošanā, vai padarītu savu mīļoto laimīgu Sieviešu dienā,” viņa sacījusi intervijā “ERR”.
“TTJA” pārstāve uzsvērusi, ka pārvalde par savu galveno uzdevumu uzskata nevis pārkāpēju sodīšanu, bet gan izglītošanu, lai kompānijas, kas izvieto šādas reklāmas, apzinātos savas kļūdas un tādas vairs nepieļautu. Tomēr valdošajā koalīcijā ietilpstošās sociāldemokrātiskās partijas valdes locekle Heljo Pikhofa norādījusi, ka šīs likuma normas ir spēkā jau vairākus gadus, un uzņēmumiem jau sen vajadzēja pie tām pierast. Tā vietā joprojām nav retums ļoti agresīvas reklāmas kampaņas, kas, turklāt lielākoties orientētas uz tiem cilvēkiem, kuri jau ir parādā. Viņus aicina aizņemties vēl, lai atdotu iepriekšējos parādus, kas ir ļoti bezatbildīgi. “Daudzi cilvēki Igaunijā šo ātro kredītu dēļ nokļuvuši milzīgā parādu jūgā, netrūkst tādu, kuri atrodas uz bankrota sliekšņa,” sacījusi Pikhofa. Pēc viņas domām šajā nozarē nepieciešams stingrāks regulējums un kontrole, bet, ja tas nelīdz - ātro kredītu reklāmas ir jāaizliedz.
