Norvēģi pikti par zviedru raķetes piezemēšanos savā teritorijā

Pētnieciskā raķete, kas pēcāk nogāzās Norvēģijas teritorijā, startēja no Zviedrijas pilsētas Kirunas tuvumā esošā poligona.  © AFP/Scanpix

Norvēģijas Ārlietu ministrija paudusi savu neapmierinātību ar to, ka Zviedrijas varasiestādes to nav oficiāli informējušas par Norvēģijas teritorijā nokritušo zviedru pētniecisko raķeti un operāciju, kuras laikā uz Zviedriju pārvesti tās zinātniskie instrumenti. Zviedri gan apgalvo, ka visu informāciju snieguši Norvēģijas Aizsardzības ministrijai.

“Reuters” vēsta, ka incidents noticis pirmdien. Raķete no kosmosa centra, kas atrodas netālu no Kirunas pilsētas, startējusi agrā rīta stundā un sasniegusi plānoto augstumu - 250 kilometrus virs mūsu planētas. Bezsvara stāvokļa apstākļos veikti vairāki eksperimenti, kas notikuši Eiropas Kosmosa aģentūras (“ESA”) pētnieciskās programmas ietvaros.

Taču atpakaļceļā uz Zemi kaut kas nogājis greizi, atzinis Zviedrijas kosmosa izpētes korporācijas (“SSC”) komunikāciju departamenta vadītājs Filips Ulsons. Viņš stāstījis, ka raķetei “Texus-58” bijis jāpiezemējas tajā pašā Esranges kosmosa centra poligonā, no kura tā bija palaista, taču lidaparāts novirzījies no kursa un mūsu planētu sasniedzis aptuveni 40 kilometrus uz ziemeļrietumiem. Tā jau ir Norvēģijas teritorija - kā vēsta “BBC”, raķete nokritusi kalnainā apvidū aptuveni 15 kilometrus no Zviedrijas un Norvēģijas robežas.

Ulsons gan uzsvēris, ka nekādi postījumi kaimiņvalstī nodarīti nav, un no vietas, kur nokritusi raķete, līdz tuvējam ciematam ir vismaz 10 kilometru. Viņš piebildis, ka “SSC” speciālisti nekavējoties ar helikopteru devušies uz raķetes nokrišanas vietu (aptuveni 1000 metrus virs jūras līmeņa), savākuši zinātniskos instrumentus un sakopuši teritoriju.

Taču šāds skaidrojums nav apmierinājis Norvēģijas Ārlietu ministriju. Tā sūdzējusies, ka par šo incidentu informāciju saņēmusi vien no “SSC” paziņojumiem presei, bet ne pa oficiāliem kanāliem, kā šādos ārkārtējos gadījumos būtu jānotiek. Zviedrijas amatpersonām - vai tie būtu “SSC” pārstāvji, vai diplomāti - būtu vajadzējis sazināties ar Norvēģijas Ārlietu ministriju un paziņot, ka šai valstij piederošs objekts avarējis kaimiņvalsts teritorijā. Arī avārijas vietas apmeklēšana un tajā veiktās darbības no zviedru puses neesot īsti korekta rīcība, jo, lai izvērstu kādas aktivitātes, sākumā vajadzēja saņemt Norvēģijas atļauju.

“SSC” pārstāvis gan taisnojies, ka par notikušo incidentu nekavējoties informēta gan Zviedrijas valdība, gan Norvēģijas Aizsardzības ministrija. Šīs iestādes pārstāvis Norvēģijas sabiedriskajai televīzijas “NRK” apstiprinājis, ka ziņa no zviedriem par raķetes nokrišanu Norvēģijas teritorijā tik tiešām saņemta, taču nekāda brīdinājuma par to, ka zviedru speciālisti šķērsos robežu, lai apmeklētu lidaparāta avārijas vietu, gan neesot bijis.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.