Somijas galvaspilsēta Helsinki cer, ka 2027. gadā projekta "Crown Bridges" ("Kroņa tilti") ietvaros tiks uzbūvēts jauns tilts, pa kuru kursēs tikai tramvajs. Paralēli tam atradīsies velo/gājēju celiņš, kas ne tikai savienos pilsētas centru ar strauji augošo Lājasalo salu, bet arī papildinās tās videi draudzīgo transporta kultūru.
Helsinkos darbojas princips - investīcijas sabiedriskajā transportā tiek plānotas tur, kur tiek būvēti jauni mājokļi, lai ikvienam pilsētas iedzīvotājam nodrošinātu labu sabiedriskā transporta savienojumu ar apkaimi, kurā viņš dzīvo.
2021. gada oktobrī Helsinki pievienojās pieaugošajam to Eiropas pilsētu sarakstam, kuras investē tramvaju nākotnē.
Helsinku pilsētas dome ir apstiprinājusi "Crown Bridges" (somu valodā: “Kruunusillat”) projekta sākšanu. Projekta budžets - 326 miljoni eiro, sociālajā tīklā "LinkedIn" emuārā "Built, Bluebeam" raksta Treviss Kantrels.
"Crown Bridges" tilta celtniecība tika sākta 2021. gada novembrī. Paredzams, ka tramvaja sliežu ceļš tiks pabeigts līdz 2027. gadam.
Projekta gaitā tiks izveidots tramvaja un velo/gājēju celiņa savienojums starp Lājasalo salu, kas strauji attīstās, un pilsētas centru. Nozīmīgākā konstrukcija ir 1,2 km garais tilts, kuru projektējis "Knight Architects" sadarbībā ar inženieriem no "WSP Helsinki". Pārējā "Crown Bridges" projekta daļa tiks pabeigta, izmantojot alianses modeli ar dažādiem uzņēmumiem.
Paredzams, ka līdz 2027. gadam Helsinkos iedzīvotāju skaits, kas tagad ir 650 000, pieaugs līdz 700 000, savukārt tuvējā Lājasalo salā iedzīvotāju skaits dubultosies, attīstoties jaunam dzīvojamam rajonam.
Helsinku mēra vietniece pilsētvides jautājumos Anni Sinnemeki paskaidroja, kā šī izaugsme ietekmēja "Crown Bridges" projektu. "Helsinki ir augoša pilsēta, kurai nepieciešami jauni mājokļi," viņa sacīja. "Šobrīd mēs katru gadu uzbūvējam 7000 jaunu dzīvokļu, drīzumā tie būs 8000 dzīvokļu gadā. Mūsu princips ir savienot jaunas sabiedriskā transporta investīcijas ar jauniem mājokļiem, lai ikvienam iedzīvotājam būtu labs sabiedriskā transporta savienojums ar savu apkaimi.”
"Iepriekš tika pētītas daudzas dažādas iespējas, un tramvajs izrādījās visfunkcionālākais," sacīja Sinnemeki. "Tramvajs neļaus jaunajiem Lājasalo iedzīvotājiem sēdēt satiksmes sastrēgumos, bet ar šo risku mēs saskartos, ja tiltu būvētu automašīnām. Mums ir arī jāizveido efektīva satiksmes sistēma, kas palīdz sasniegt klimata mērķus. Saskaņā ar pilsētas stratēģijas mērķiem mums ir jāsamazina mūsu transporta sistēmas radītās emisijas," skaidroja Helsinku mēra vietniece.
Helsinki lepojas ar zaļo vērtību popularizēšanu un vides aizsardzības prioritāti. "Crown Bridges" pievienosies jau tā spēcīgajam pilsētas sabiedriskā transporta tīklam, kas ietver tramvajus, metro, vilcienus, autobusus, velosipēdus un prāmjus.
"Es vēlētos ticēt, ka mēs esam pilsēta, kas raugās nākotnē," sacīja Sinnemeki. "Mēs vēlamies nodrošināt, lai pilsētas izaugsme būtu pēc iespējas ilgtspējīgāka un nodrošinātu dzīvi, kurā mūsu iedzīvotājiem ikdienā nav vajadzīgas personīgās automašīnas. Mēs lepojamies ar to, ka esam sasnieguši savus mērķus, proti, līdz 2030. gadam būt oglekļa neitrāliem. Labākais veids, kā to izdarīt, ir nodrošināt pietiekami pievilcīgu sabiedrisko transportu, lai cilvēki labprāt izvēlētos to, nevis automašīnas," viņa piebilda.
Eiropā investīcijas tramvaju attīstībā turpina pieaugt, un Helsinku "Kroņa tilti" iekļaujas plašākā tendencē Eiropas mērogā. Aizpagājušajā gadā Eiropā veiktas plašas investīcijas tramvaju ceļu būvniecībā vai atjaunošanā, tostarp Lisabonā (Portugālē) - 43 miljoni eiro; Sarajevā (Bosnijā un Hercegovinā) - 40 miljoni eiro; Seviljā (Spānijā) - 19,6 miljoni eiro; Brandenburgā (Vācijā) - 110 miljoni eiro un Parīzē (Francijā) - 404 miljonus eiro.
Turklāt, ņemot vērā bažas par automašīnu sastrēgumiem un emisijām Eiropā, tramvaju ceļu atdzimšana ir salīdzināma ar to ieviešanu pirms gadsimtiem, kad tiem pirmo reizi tika dota priekšroka, nevis zirgiem kā tīrākai un mazāk atkritumu radošajai iespējai pilsētas tranzītā.
2012. gadā "Knight Architects" kopā ar "WSP Helsinki" uzvarēja starptautiskā tilta projektu konkursā. Toms Osborns, "Knight Architects" tiltu un infrastruktūras direktors, skaidroja, kā pilsētas kultūra ietekmēja firmas dizainu. "Helsinkos ir spēcīga pastaigu/riteņbraukšanas un aktīva transporta kultūra, kā arī tilta un pilsētas vides mijiedarbība," viņš sacīja.
Jaunā tilta projektēšanā ir ņemta vērā unikāla izaicinājumu kombinācija. "Klimata apstākļi būtiski ietekmēja dizainu," sacīja Osborns.
"Mēs smagi strādājām, lai izveidotu parapetu - barjeru, kas pasargā gājējus no vēja, vienlaikus saglabājot skatu un atvērtības sajūtu. Visu Helsinku ziemu vairākus mēnešus ir tumšs un auksts, tāpēc laba komforta un drošības līmeņa uzturēšana visa gada garumā ir liels izaicinājums. Visbeidzot, tiltam projektētais kalpošanas laiks bija paredzēts 200 gadu, kas pārsniedz citu tiltu tipiskos 120 gadus," piebilda Osborns. "Mēs cieši sadarbojāmies ar "WSP Helsinki", lai izstrādātu izturīgu un pat pielāgojamu tiltu, lai nodrošinātu, ka tas kļūst par ilgstošu papildinājumu pilsētai," viņš stāstīja.
Tilta dizainā ņemta vērā arī slavenā somu estētika. "Mums patīk somu dizaina skaidrība un minimālisma raksturs, un mēs ceram, ka tilts kļūs par piemērotu papildinājumu Helsinkiem, "Dimants" pilsētai, kas 2012. gadā tika kronēta par Pasaules dizaina galvaspilsētu," sacīja Osborns.
Projekts ārpus "Kroņa tilta" tiks pabeigts, izmantojot alianses modeli. Alianse koncentrēsies uz zemes darbiem, ielu būvniecību un pašvaldības inženiertehniskajiem pienākumiem, būvējot pārējo tramvaju ceļu infrastruktūru.
SIA "Vision" vadošais partneris, šī projekta alianses modeļa konsultants Jani Sārinens, skaidroja: "Projektu alianse ir jauna veida projektu īstenošanas modelis, kurā projekta partneri kopīgi izstrādā projektu plānus un risinājumus un sastāda kopīgu īstenošanas plānu un mērķa izmaksas. Pēc tam puses kopīgi dalās ar projekta riskiem un ieguvumiem."
"Alianses modelis gūst labumu no informācijas un pieredzes apmaiņas visā projektā. Visas alianses dalībkompānijas strādā kopā. Ir trīs projektēšanas un konsultāciju uzņēmumi un divi būvniecības uzņēmumi. Projektā tiek izmantotas visu šo uzņēmumu zināšanas un resursi projektam vislabākajā veidā," sacīja Sārinens.
Alianse ir darba partnerība, kas ir atkarīga no caurskatāmības un sadarbības. "Ideja ir pēc iespējas vairāk integrēt visus uzņēmumus un to resursus, lai strādātu kopā vienā projekta birojā (lielajā telpā) un izmantotu vienādus procesus un darba metodes," paskaidroja Sārinens.
