Pasaulē

Nākamā gada augustā Geirangerā, gleznaina fjorda krastos notiks Norvēģijas karaļpāra vecākās meitas Martas Luīzes un viņas izredzētā – pašpasludinātā amerikāņu šamaņa Dareka Vereta kāzas. Lai gan no karaliskās ģimenes locekļa pienākumu pildīšanas Marta Luīze, kura pievērsusies dažādām alternatīvās medicīnas un garīguma praksēm, ir atstādināta, par gaidāmajām svinībām oficiāli paziņojis karaļnams.

Daudzās pasaules valstīs jau pieņemti likumi, kas aizliedz dzīvnieku izrādīšanu cirkā. Vairums cirku tagad iztiek vispār bez zvēriem, bet interesantu risinājumu atradusi vācu ceļojošā cirka trupa “Roncalli” – priekšnesumu laikā arēnā tiek projicētas visdažādāko dzīvnieku hologrammas.

Piektdien, 15. septembrī beigsies Eiropas Komisijas noteiktais termiņš, līdz kuram bija aizliegts Ukrainas graudaugu eksports uz piecām Centrāleiropas valstīm – Poliju, Slovākiju, Ungāriju, Bulgāriju un Rumāniju. Aizbildinoties ar nepieciešamību aizsargāt vietējo lauksaimnieku intereses, šīs valstis vēlētos embargo pagarināšanu, turklāt Polija pat piedraudējusi – ja Briselē pieņems tai nelabvēlīgu lēmumu, robeža Ukrainas graudaugu importam vienalga paliks slēgta.

Ziemeļkorejas munīcija un artilērijas lādiņi apmaiņā pret Krievijas humāno palīdzību un varbūt pat kādām militārajām vai kosmosa tehnoloģijām. Tāds speciālistu ieskatā varētu būt darījums starp diviem diktatoriem – Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu un Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu. Vakar Čenuns savā bruņuvilcienā ieradās Krievijas Tālajos Austrumos, un gaidāms, ka abu vadoņu un viņus pavadošo delegāciju sarunas notiks šodien (pēc vietējā laika).

Turcijas dienvidos veiksmīgi beigusies glābšanas operācija, kuras mērķis bija nogādāt virszemē amerikāņu speleologu jeb alu pētnieku Marku Dikiju. 2. septembrī, atrodoties aptuveni 1120 metru dziļumā zem ieejas alā viņam sākās iekšējā asiņošana, un saviem spēkiem vīrietis no alas izkļūt nevarēja.

Apmierinātas ir gan ASV un citas rietumvalstis, gan Ķīna un Krievija, nerunājot nemaz par Indiju – Ņūdeli notikušajā G20 samitā pagājušās nedēļas nogalē izdevies panākt vienošanos par kopīgo paziņojumu, ko parakstījuši visi samita dalībnieki. Taču, kā norādījusi Ukrainas Ārlietu ministrija, šī dokumenta parakstītājiem “nav ar ko lepoties”, jo tajā nav nosodīta Krievijas agresija un pastrādātie kara noziegumi, vien citēta ANO harta. Tāda bijusi cena, ko rietumvalstis bija spiestas maksāt, lai vismaz formāli saglabātu G20 vienotību.

Pavisam neparastu problēmu pēc atgriešanās no vasaras brīvdienām nākas risināt Beļģijas parlamentāriešiem. Jau pāris nedēļas vietējo mediju uzmanības centrā ir tieslietu ministra Vinsenta van Kvikenborna dzimšanas dienas svinības, kuru laika trīs viņa viesi apčurājuši pie mājas novietoto policijas mikroautobusu. Policistu arodbiedrības un opozīcija pieprasījusi ministra demisiju, bet pagājušonedēļ viņam nācās taisnoties parlamenta tieslietu komisijas priekšā.

Sakarā ar karu Ukrainā un Krievijas cauruļvadu gāzes importa aizliegumu Baltijas valstu tirgus beidzot ir integrēts Eiropas gāzes sadales tīklā. Tas ir tik integrēti, ka gāzi Eiropai var piegādāt pa cauruļvadu no Inčukalna gāzes krātuves. Un Latvijas tirgotājiem tagad ir klienti Lietuvā un Somijā.

Oleksijs Arestovičs vērsies ar emocionālu uzrunu pie saviem tautiešiem.

Miljoniem pusaudžu un jauniešu visā pasaulē apzināti ieelpo aerosolus, kas bagāti ar ķīmiskām vielām, neraizējoties par iespējamajiem riskiem, ko tas var nodarīt viņu veselībai, liecina “The NewYork Times” žurnālistes Džeinas E. Broudijas veiktais apjomīgais pētījums par jauniešu vidū iecienīto nodarbi – elektronisko cigarešu smēķēšanu jeb veipošanu. Latvijā, pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, 2019. gadā elektroniskās cigaretes regulāri ir lietojuši 18% 13–15 gadus vecu skolēnu.

"Vai ir šaubas, ka esmu kaut ko melojusi vai slēpusi? Tās neeksistē! Esmu bijusi pilnīgi godīga un atklāta par saviem ienākumiem," vakar pēc Igaunijas parlamenta (Rīgikogu) Speciālās pretkorupcijas komisijas sēdes uzsvēra Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa (Igaunijas Reformu partija). Tomēr viņa nevēlas dalīties informācijā par savu ienākumu deklarācijām par to laiku, kad vēl bija advokāte.

Pasaulē ik gadu nomirst vairāk nekā 50 miljoni cilvēku. Tradicionālā apglabāšana un kremācija, pēc “zaļo” domām, rada negatīvu ietekmi uz vidi. Tāpēc klimata saudzētāji rosina rīkot "zaļās" bēres – savus tuviniekus, piemēram, kompostējot vai guldot “dzīvos” zārkos.

Igaunijas premjerministres Kajas Kallasas vīra biznesa skandāls saistībā ar Krieviju vēršas plašumā. Trīs lielākie preses izdevumi ir aicinājuši Kallasu atkāpties, taču viņa turpina palikt savā vietā un demisionēt negrasās. Lielāku skaidrību par Kallasas likteni viesīšot parlaments septembrī, sarunā ar “Neatkarīgo” norādīja Rīgikogu sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Merilina Krūse.

Džordžam Sorosam piederošais uzņēmums “Pluralis” pārņēmis Polijas laikrakstu "Rzeczpospolita" un “Parkiet” izdevēja “Gremi Media” vairākuma akciju, raksta poļu portāls “WNP.pl”. "Tas nozīmē, ka “Pluralis” pārņem kontroli pār “Gremi Media",” paziņojis laikraksta "Rzeczpospolita" galvenais redaktors Boguslavs Črabota.

Francijas valdība un Parīzes mērija beidzamajos gados ieguldījušas vairāk nekā 1,4 miljardus eiro, lai panāktu, ka atkal iespējams peldēties Sēnas upē pilsētas robežās. Nākamgad Sēnā jānotiek vairākām olimpisko spēļu sacensībām, tomēr piesārņojuma dēļ šomēnes atcelti jau trīs starti, kuros bija paredzēts pārbaudīt olimpisko objektu gatavību. Varas iestādes gan cer, ka līdz nākamā gada vasarai izdosies nodrošināt ūdens tīrību, un solīts, ka 2025. gadā Parīzē sāks darboties trīs oficiālas peldvietas Sēnā.

Ieraugot Vācijas veikalu plauktos labi zināmus Lietuvas ražotāja saldumus ar uzrakstiem krievu valodā, kas rakstīti latīņu burtiem, kāda lietuviete sākusi celt trauksmi, vēsta Lietuvas laikraksts "Kauno diena". Iespējams, ka šos uzrakstus uz iepakojumiem uzdrukājuši paši konfekšu ražotāji. Savukārt, runājot par Latvijas precēm ārvalstīs un to marķējumu, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs aicina nedramatizēt situāciju. Nodarīts kaitējums

Prezidents Alars Kariss intervijā Igaunijas portālam ERR norādījis, ka Kajai Kallasai kā premjerministrei ir pienākums sabiedrībai skaidrot skandālu ap viņas dzīvesbiedra uzņēmējdarbību. Pēc tam prezidents vērtēšot situācijas būtību un lemšot par turpmāko rīcību.

Jau nedēļu Grieķijā neizdodas apdzēst neskaitāmus savvaļas ugunsgrēkus, kas prasījuši vismaz 21 cilvēka dzīvību un iznīcinājuši mežus un krūmājus vismaz 130 000 hektāru platībā. Valdības amatpersonas šodien pavēstīja, ka aizturēti 79 cilvēki, kurus tur aizdomās par ļaunprātīgu ugunsgrēku izraisīšanu, taču nekomentēja interneta sociālajos tīklos un pat dažos tradicionālajos medijos cirkulējošās ziņas, ka vairums dedzinātāju esot nelegālie migranti.

Simtiem entuziastu ne tikai no Apvienotās Karalistes, bet arī visas pasaules šajā nedēļas nogalē pulcēsies Lohnesa ezera krastos Skotijā. Tur notiks vērienīgākā ezera “ķemmēšana” kopš 1972. gada ar mērķi atrast kādus pierādījumus tam, ka ūdenskrātuvē patiešām dzīvo kāds liels un noslēpumains radījums.

Desmit lapsu un ūdeļu audzēšanas fermās Somijā sākusies šo kažokzvēru likvidēšana. Tas tiek darīts ar mērķi nepieļaut tālāku ļoti bīstamā putnu gripas paveida izplatīšanos. Jūlijā kļuva zināms, ka ar gripu, kas prasījusi tūkstošiem putnu (lielākoties kaiju) dzīvības, inficējas arī fermās turētie kažokzvēri, kas nonākuši saskarē ar vīrusa pārnēsātājiem. Vides aizstāvji tagad izmanto situāciju, lai panāktu Somijā plaši izplatītās lapsu un ūdeļu audzēšanas aizliegumu.

Pretēji vairumam prognožu Spānijas karalis Felipe VI premjera amatam nominējis konservatīvās Tautas partijas (PP) līderi Alberto Nunjesu Feiho. Jā, viņa partija ieguva visvairāk mandātu pagājušajā mēnesī notikušajās vēlēšanās, taču pēc visām aplēsēm labējiem spēkiem pietrūkst balsu, lai nodrošinātu vairākumu parlamentā, ko pagājušonedēļ apliecināja parlamenta priekšsēdētāja vēlēšanas. Taču arī sociālistu līderis, pašreizējais valdības vadītājs Pedro Sančess vēl nav spējis vienoties par atbalstu no Katalonijas neatkarības piekritēju puses.

Moldovas varasiestādes liegušas iebraukt valstī pazīstamajam Serbijā dzīvojošajam mūziķim Goranam Bregovičam un viņa pavadošajai grupai. Šāda lēmuma iemesls ir mākslinieka simpātijas pret Krievijā valdošo režīmu un Krimas aneksijas atbalstīšana. Iepriekš Bregovičam liegts uzstāties Ukrainā un Polijā, bet citās Eiropas valstīs viņš brīvi koncertē, un jau drīz ieplānotas divas uzstāšanās Rumānijā.