Ja Kremlis laikus nebūtu uzsācis “speciālo militāro operāciju” pret “nacistisko” Ukrainu, mūsdienu civilizācijai varētu pienākt gals, jo agresīvie Rietumi to vien sapņojuši kā uzbrukt Krievijai, sagraut to un pievākt tās dabas bagātības. Tā ir tikai viena no pamata tēzēm nule kā izdotajā melīgajā un ar Kremļa klišejām pilnajā mācību grāmatā, pēc kuras vēsturi ar 1. septembri nāksies apgūt Krievijas skolu 11. klašu audzēkņiem.
Ar līdz šim nepieredzētu problēmu saskārušies vairāki Barselonas iedzīvotāji un tūristi. Ja nu tā sagadījies, ka pusdienas vai vakariņas jāietur vienatnē, to paveikt kādā no neskaitāmajiem pilsētas centra restorāniem nemaz nav tik vienkārši, jo viesmīļi priekšroku dod vairāku cilvēku grupām – no tām būs lielāki ienākumi.
Kopš pagājušās nedēļas publikācijas laikrakstā “Postimees” galvenā Igaunijā apspriestā politiskā tēma ir – vai tiešām prezidenta padomnieks Tomass Sildams centies izdarīt spiedienu uz Finanšu ministriju, lai tā piešķirtu papildu finansējumu prezidenta kancelejai, liekot saprast, ka pretējā gadījumā valsts galva Alars Kariss varētu nesteigties ar vairāku parlamentā pieņemtu likumu izsludināšanu? Šonedēļ notikušajā parlamenta budžeta kontroles komisijas ārkārtas sēdē īsta skaidrība šajā jautājumā nav viesta.
Itālija pirmdien ir sagādājusi pārsteiguma triecienu savām bankām un izraisījusi satricinājumu visā Eiropā, nosakot vienreizēju 40% nodokli peļņai, kas gūta no augstākām procentu likmēm pēc tam, kad aizrādīja aizdevējiem par nespēju atalgot noguldījumus un izsniegt kredītus. Šis lēmums vēl gaida apstiprinājumu parlamentā, bet jādomā, ka parlaments to atbalstīs. Strauji augošās oficiālās Eiropas Centrālās bankas procentu likmes ir devušas rekordlielu peļņu bankām, jo strauji pieauga aizdevumu izmaksas, kamēr bankas atturējās maksāt vairāk par noguldījumiem.
Saule, jūra un iespēja izvairīties no sankcijām, kas noteiktas pret Krieviju – pēc šāda principa atvaļinājuma galamērķus pašlaik izvēlas šīs valsts pilsoņi, raksta “Politico.eu”. Maskavas uzsāktais pilna mēroga iebrukums Ukrainā licis daudziem arī pārcelties uz pastāvīgu dzīvi kūrortos. Un tas saistīts ne tikai ar kara neatbalstīšanu, bet arī, vīriešiem – vēlmi izvairīties no mobilizācijas.
Francijas mazpilsētā Forbašā, kas atrodas pavisam netālu no robežas ar Vāciju, aizturēts kāds 55 gadus vecs Vācijas pilsonis. Ir aizdomas, ka viņš kopš 2011. gada turējis gūstā savu sievu, kura arī ir Vācijas pilsone – vismaz tā policijai stāstījusi pati sieviete. Tiesa, vairākos medijos izplatītās ziņas par to, ka aizdomās turamais viņu spīdzinājis, neatbilst patiesībai, paziņojušas Francijas varasiestādes.
Bez skaļiem oficiāliem paziņojumiem un ar miglainām cerībām uz to, ka arī tās pasaules valstis, kas līdz šim nav nosodījušas Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, to beidzot izdarīs, svētdien noslēgušās sarunas Saūda Arābijas pilsētā Džidā. Vairāk nekā 40 valstu augsta ranga amatpersonas bez Krievijas pārstāvju klātbūtnes sprieda par iespējām izbeigt asinsizliešanu un citiem ar Kremļa agresiju saistītiem jautājumiem.
Korfu salā Grieķijā arestēts Neapoles organizētās noziedzības grupējuma “Camorra” dalībnieks Vinčenco Laporta, kuru Itālijas likumsargi meklējuši vairāk nekā 11 gadus. Savu atrašanās vietu viņš neuzmanīgi atklājis, svinot mīļotās futbola komandas “Napoli” uzvaru Itālijas čempionātā, bildēm no šīm svinībām parādoties interneta sociālajos tīklos.
"Mēs nevēlamies ebrejus, gejus, abortus, nodokļus un Eiropas Savienību." Ar šādu paziņojumu 2019. gadā nāca klajā viens no poļu koalīcijas “Konfederācija” līderiem Slavomirs Mencens. “Tolaik Mencena teiktajam neviens nepievērsa uzmanību, jo "Konfederācija" nebija nozīmīgs politiskais spēlētājs. Taču tagad, nākamo Seima vēlēšanu priekšvakarā, tas kļūst par trešo spēku aiz valdošās partijas “Likums un taisnīgums” un opozīcijā esošās Pilsoniskās platformas,” raksta Polijas Radio korespondente Darja Jurjeva speciāli mediju platformai “Radio Brīvība”.
Kāda sieviete, kura ieradās apciemot savus uz Latviju aizbēgušos radiniekus, “Rus.nra.lv” pastāstīja par dzīvi okupētajā Ukrainas daļā. Antoņinu (vārds mainīts, fotogrāfijā viņas seja nav redzama – viss drošības apsvērumu dēļ) satiku vienā no Latvijas jūras piekrastes ciemiem, kur mēs ar dēlu bieži mēdzam atpūsties.
Šonedēļ Francijas svētdienas laikraksta “Le Journal du Dimanche” žurnālisti nolēmuši pārtraukt 40 dienas ilgušo streiku, kas bija saistīts ar galēji labējiem simpatizējošā Žofruā Ležēna iecelšanu par respektablās avīzes galveno redaktoru. Lai gan izdevēji apgalvo, ka laikraksts tagad atsākšot iznākt, daudzi žurnālisti esot nolēmuši iesniegt atlūgumu. Ležēnam, kuru nepārprotami atbalsta izdevuma jaunais saimnieks, miljardieris Vensāns Bolora, varētu rasties problēmas ar augsta līmeņa profesionāļu piesaistīšanu.
Postošos savvaļas ugunsgrēkus, kas pagājušajā mēnesī plosījās Rodā, ir izdevies apdzēst, un tagad šī Grieķijas sala atkal ir gatava uzņemt tūristus. Premjerministrs Kirjaks Micotakis jau apsolījis, ka nākamgad tiks nodrošināta nedēļu ilga bezmaksas atpūta Rodā visiem tiem, kuriem jūlijā ugunsgrēku dēļ nācās evakuēties no salas. Šis paziņojums izraisījis neapmierinātību daļā grieķu sabiedrības, jo solījumi kompensēt vietējiem iedzīvotājiem nodarītos zaudējumus no valdības puses pagaidām nav dzirdēti.
Šogad Tartu universitāte vietas kopmītnēs spējusi nodrošināt vien aptuveni trešdaļai studentu, kuri cerējuši izmantot šo relatīvi lēto variantu. Pārējiem atliek vien meklēt mājokļu īres iespējas, taču cenas šajā segmentā salīdzinājumā ar pagājušo vasaru pieaugušas par 10%, turklāt tas – neņemot vērā komunālos maksājumus, kas arī kļuvuši lielāki, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR”.
Bijušais britu premjers Boriss Džonsons pagaidām nav saņēmis atļauju ierīkot peldbaseinu savā šogad iegādātajā īpašumā Oksfordšīrā, jo tā teritorijā dzīvojot lielie tritoni – aizsargājamas sugas abinieki. Interesanti, ka 2020. gadā Džonsons, kurš tolaik vadīja valdību, kādā runā paziņoja, ka lielo tritonu dēļ nekustamo īpašumu attīstītājiem ir grūtāk realizēt projektus, un netiek uzcelts tik daudz mājokļu, cik vajadzētu.
Preses izdevumu abonētāji Igaunijā sūdzas par to, ka laikā nesaņem pasūtītās avīzes un žurnālus. Valsts pasta uzņēmums “Omniva”, kas kopš jūnija sākuma kļuvis par vienīgo abonētās preses piegādātāju valstī, atzinis, ka problēma patiešām pastāv, un tās pamatā ir pastnieku trūkums un līdz galam neizstrādātā loģistika, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR”.
Parīzē noticis nu jau kārtējais uzbrukums greznam juvelierizstrādājumu veikalam. Trīs bruņoti laupītāji iebrukuši kompānijas “Piaget” veikalā pašā Parīzes centrā. Viņu guvuma – dārglietu un pulksteņu – kopējā vērtība pēc Parīzes prokuratūras ziņām ir no 10 līdz 15 miljoniem eiro.
Šonedēļ 203 pasaules valstis (arī Latvija) no Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) saņēma oficiālus ielūgumus uz nākamvasar Parīzē rīkoto vasaras olimpiādi. Šādi uzaicinājumi netika izsūtīti agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas nacionālajām olimpiskajām komitejām.
Krievijas algotņu grupējums “Wagner” šobrīd neplāno vervēt jaunus kaujiniekus, jo tā kadru rezerves esot pietiekamas. Taču ar laiku, kad kļūs skaidrāki uzdevumi, kādus grupējumam jāveic Āfrikā un Baltkrievijā, lai stiprinātu Krievijas varenību, rekrutēšanas centri, kas izkaisīti pa visu Krieviju, varētu atsākt darbu.
ASV 45. prezidents Donalds Tramps, neraugoties uz viņam izvirzītajām apsūdzībām, ir un paliek republikāņu galvenais kandidāts partijas nominācijai nākamgad gaidāmajās prezidenta vēlēšanās. Ņemot vērā prezidenta Džo Baidena zemo popularitāti un droši vien ar vecumu saistītās veselības problēmas, kas reizēm noved pie tā, ka valsts līderis atrodas “paralēlā realitātē”, CNN norāda, ka Trampa atgriešanās Baltajā namā ir ļoti reāla.
Viens no Kremļa lielākajiem “vanagiem”, Krievijas eksprezidents Dmitrijs Medvedevs jau atkal piedraudējis, ka Maskava varētu pielietot kodolieročus – tas notiktu gadījumā, ja Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukums izrādīsies veiksmīgs un tiem izdosies iekarot “Krievijas teritoriju”.
Igaunijas Valsts aizsardzības investīciju centrs izsludinājis projektēšanas un būvniecības iepirkumu militārā un katastrofu medicīnas centra būvniecībai Rādi apkaimē Tartu. Jaunajā centrā atradīsies Aizsardzības spēku veselības centrs, centrālā zāļu noliktava un telpas, kas nepieciešamas katastrofu medicīnas studijām.
