Pasaulē

Trešdienas vakarā jau drīz pēc NATO samita Viļņā ASV prezidents Džo Baidens dosies uz Helsinkiem, kur noslēgsies viņa Eiropas vizīšu programma. Somijas galvaspilsētā augsto viesi jau gaida, un tiek darīts viss nepieciešamais, lai vizīte notiktu bez kādiem nepatīkamiem pārsteigumiem, vēsta Somijas sabiedriskais medijs “Yle”, uzsverot, ka šajās dienās Helsinku iedzīvotājiem jārēķinās ar papildu drošības pasākumiem un ar tiem saistītām neērtībām.

Lietuva cenšas kļūt par publiskās un privātās partnerības līderi divējāda lietojuma preču ražošanas jomā. Riska kapitāla investīciju apjoms šajā nozarē 2023. gadā sasniedza 55 miljonus eiro, un tas arvien pieaugs. Par to pārliecinājās portāls “NRA.lv”, viesojoties Viļņā, kur mūsu dienvidu kaimiņi prezentēja savas inovatīvās izstrādnes.

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā šodien sāksies gadskārtējais NATO samits, kura galvenā intriga ir – kādi piedāvājumi attiecībā uz pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei tiks izteikti Ukrainai, kādas drošības garantijas tai tiks sniegtas. Tieši vai netieši arī citi izskatāmie jautājumi vērtējami, ņemot vērā Krievijas pērn uzsākto pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Tas attiecas gan uz nepieciešamību stiprināt NATO austrumu flangu, gan vajadzību intensīvāk ražot munīciju un ieročus.

Sakarā ar Eiropas Savienības (ES) apņemšanos no 2035. gada aizliegt automašīnu ar iekšdedzes dzinējiem pārdošanu pavērušos tirgus iespēju plāno izmantot Ķīnas autobūves kompānijas, kuras elektroauto ražošanā ir tikušas krietni tālāk par saviem Eiropas konkurentiem.

Igaunijas kuģu būves uzņēmums “Baltic Workboats” uzvarējis Eiropas Aizsardzības fonda konkursā par jaunās paaudzes autonomās karakuģa platformas izgatavošanu. Igauņu uzņēmums ieguva finansējumu 95 miljonu eiro apmērā. Iniciatīvas mērķis ir izstrādāt modulāru un daļēji autonomu virszemes kuģu platformu ar tālvadības sistēmu, ko varētu izmantot visā Eiropā. Līdz 2027. gadam ir plānots pabeigt pirmos prototipus jaunās paaudzes jūras platformas Eiropas karaflotēm.

Viļņā notiekošajā NATO samitā alianses ģenerālsekretāra amatā uz vēl vienu gadu tiks apstiprināts 64 gadus vecais norvēģis Jenss Stoltenbergs. Alianses vadītāja pienākumus viņš pilda kopš 2014. gada, un šī ir jau ceturtā reize, kad Stoltenberga pilnvaras tiek pagarinātas, viņam pašam pēc tā īpaši netiecoties.

Baltajā namā notikušās sarunas ar Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristešsonu ASV prezidents Džo Baidens izmantojis, lai vēlreiz uzsvērtu nepārprotamu atbalstu Zviedrijas centieniem pievienoties NATO. Pašlaik izskatās, ka Turcijas (un mazākā mērā Ungārijas) nostājas dēļ tas nenotiks līdz nākamnedēļ Viļņā paredzētajam NATO samitam, taču arī pašreizējais statuss ļauj Zviedrijai ciešāk sadarboties ar NATO, un, kā norāda “Foreign Policy”, arī atrodoties “alianses priekšnamā”, valsts nebūt nejūtas pamesta likteņa varā.

Skandalozajai vides aizsardzības aktīvistei Grētai Tūnberjai dzimtajā Zviedrijā izvirzītas apsūdzības par nepakļaušanos policijas prasībām, un šomēnes viņai sāksies stāties tiesas priekšā. Teorētiski par šādu pārkāpumu draud pat sešu mēnešu ieslodzījums, taču parasti tiesas aprobežojas ar naudassoda piespriešanu.

Igaunijas izglītības un zinātnes ministre Kristina Kallasa brīdinājusi – kļūda aplēsēs nozīmē, ka programmai, kuras mērķis ir visas izglītības sistēmas pāriešana tikai uz igauņu valodu, nākamā gada budžetā varētu pietrūkt 27 miljonu eiro, bet turpmākajos gados šis deficīts varētu kļūt vēl lielāks. Tātad valdībai, ja tā vēlas pieturēties pie šīs programmas īstenošanas, jāmeklē papildu līdzekļi.

Uzreiz pēc nākamnedēļ paredzētā NATO samita Viļņā ASV prezidents Džo Baidens dosies uz Helsinkiem, kur viņam paredzēta gan divpusēja tikšanās ar Somijas kolēģi Sauli Nīnisti, gan dalība ASV un Ziemeļvalstu samitā, kurā klāt būs arī Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Islandes līderi. Liela uzmanība šajās sarunās noteikti būs pievērsta NATO ziemeļu flanga uzdevumiem, rēķinoties ar to, ka arī Zviedrija jau drīz kļūs par NATO dalībvalsti.

Vairs tikai nedēļa atlikusi līdz NATO samitam Viļņā, un izredzes uz to, ka līdz šim brīdim Zviedrija kļūs par 32. Ziemeļatlantijas alianses dalībvalsti, rūk ar katru dienu. Tās pievienošanos NATO joprojām nav ratificējušas Turcija un Ungārija, turklāt nav nekādu pazīmju, ka to nostāja varētu mainīties. Stokholmā gan cerības tiek liktas uz šonedēļ plānoto Zviedrijas premjera Ulfa Kristešsona tikšanos ar ASV prezidentu Džo Baidenu, kā arī Zviedrijas un Turcijas ārlietu ministru sarunām NATO galvenajā mītnē Briselē.

Pagājušonedēļ iznācis Austrijas avīzes “Wiener Zeitung” pēdējais drukātais izdevums. Turpmāk šis laikraksts būs pieejams vien digitālā formātā, lai gan redakcija plāno izdot arī drukātu mēnešrakstu. Pirms 320 gadiem dibinātā dienas avīze ir viens no senākajiem izdevumiem pasaulē.

Nekārtības, kas Francijas pilsētās sākās pēc tam, kad policists nošāva 17 gadu vecu alžīriešu izcelsmes puisi, ir mazliet apslāpētas, pateicoties milzīgajam mobilizēto drošības dienestu darbinieku skaitam – vairāk nekā 45 000 policistu un žandarmu. Tomēr nevar pilnībā izslēgt iespēju, ka gluži tāpat kā 2005. gadā, lai apturētu nemierus, Francijas valdībai nāksies noteikt ārkārtas stāvokli ar visām no tā izrietošajām sekām.

Apritējusi jau nedēļa kopš “Wagner” algotņu dumpja mēģinājuma Krievijā, taču īstas skaidrības par šī militārā grupējuma nākotni nav. Ir zināms, ka “vāgneriešu” formālais saimnieks Jevgeņijs Prigožins pabijis Baltkrievijā, kuras līderis Aleksandrs Lukašenko apsolījis viņam un citiem dumpiniekiem patvērumu, pirms tam šo lēmumu saskaņojot ar Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu. Taču kaujinieki joprojām ir bāzēs okupētajā Ukrainas daļā, bet kā pavēles viņi pilda – īsti nav saprotams.

Ukrainas ārlietu ministra Dmitrija Kuļebas vārdiem runājot, “ģeniālā Brodska naids pret Ukrainu - tā ir kvintesence krievu liberālajai domai par mums. Bet galu galā krievu propaganda no Puškina līdz Brodskim ir zaudējusi un Mazepa ir uzvarējis.”

Spānijas provinces Katalonijas valdība atgādinājusi sabiedrisko peldbaseinu pārvaldītājiem – arī sievietēm, gluži tāpat kā vīriešiem, ir visas tiesības sauļoties un peldēties ar atkailinātām krūtīm. Municipalitātēm norādīts, ka par šīs kārtības neievērošanu tās var sodīt pat ar 500 000 eiro lielu naudas sodu.

Vairāk nekā pusmiljons cilvēku pagājušajā gadā pametuši Vācijas katoļu baznīcas draudzes, liecina statistika, kas šonedēļ tika publiskota Vācijas bīskapu konferences ietvaros. Konkrēti iemesli šādai rīcībai mēdz būt dažādi, taču tiek uzskatīts, ka viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ cilvēki novēršas no baznīcas, ir tās nespēja tikt galā ar pedofilijas skandāliem un nevēlēšanās piekrist mūsdienīgām reformām.

Kreiso partiju aliansi pārstāvošais Helsinku mēra vietnieks Pāvo Arhinmeki kļuvis par neparasta skandāla galveno varoni. 46 gadus vecais politiķis pieķerts zīmējam grafiti uz kāda dzelzceļa tuneļa sienas. Savu vainu un muļķīgo uzvedību Arhinmeki atzinis, arī naudas sodu esot gatavs maksāt, taču no amata atkāpties negrasoties.

Pirms mēneša uzliesmojušais skandāls, kad kāda mūzikas fane pēc Viļņā notikušā koncerta apsūdzēja rokgrupu “Rammstein” un tās līderi Tilu Lindemanu seksuālā vardarbībā, beidzies ne ar ko. Lietuvas galvaspilsētas policija, uzklausot dažādas liecības, nospriedusi, ka pamata ierosināt krimināllietu nav, un šādu nostāju atbalstījusi arī Lietuvas ģenerālprokuratūra. Tikmēr mūziķu dzimtajā Vācijā izmeklēšana gan ir uzsākta, jo vēl vairākas jaunas sievietes apgalvojušas, ka “Rammstein” vīri pret viņām izturējušies seksuāli vardarbīgi.

Pagājušajā nedēļā visa pasaule sekoja līdzi batiskafa “Titan” glābšanas operācijai. Diemžēl visi pieci cilvēki, kuri atradās šajā zemūdens aparātā, jo vēlējās aplūkot vairāk nekā trīs kilometru dziļumā esošo “Titānika” vraku, gāja bojā. Taču šī traģēdija no jauna uzjundījusi jautājumu – vai par šādu ļoti turīgu un apzināti riskējošu pārgalvju glābšanu būtu jāmaksā no valsts budžetu, tātad nodokļu maksātāju kabatām.

Gadu desmitiem ierasts uzskatīt, ka Zviedrijā ir nesatricināma ekonomika, un šī valsts ir paraugs citām ar savu izcili organizēto valsts pārvaldi un sociālo atbildību. Taču pašlaik Zviedrijas ekonomikā iezagusies sūce.

Pirmdienas pievakarē Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka drīz gaidāma vēsturiska Putina uzruna tautai, kura uz ilgiem gadiem noteikšot Krievijas tālākās attīstības vektoru. Tā kā šādu “vēsturisku” un “liktenīgu” runu pieteikumi no Peskova mutes izskan regulāri, bet nekas patiesi nozīmīgs neseko, neko īpašu arī šoreiz nevajadzēja gaidīt.