Pasaulē

Igaunijas premjerministres Kajas Kallasas vīra biznesa skandāls saistībā ar Krieviju vēršas plašumā. Trīs lielākie preses izdevumi ir aicinājuši Kallasu atkāpties, taču viņa turpina palikt savā vietā un demisionēt negrasās. Lielāku skaidrību par Kallasas likteni viesīšot parlaments septembrī, sarunā ar “Neatkarīgo” norādīja Rīgikogu sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Merilina Krūse.

Džordžam Sorosam piederošais uzņēmums “Pluralis” pārņēmis Polijas laikrakstu "Rzeczpospolita" un “Parkiet” izdevēja “Gremi Media” vairākuma akciju, raksta poļu portāls “WNP.pl”. "Tas nozīmē, ka “Pluralis” pārņem kontroli pār “Gremi Media",” paziņojis laikraksta "Rzeczpospolita" galvenais redaktors Boguslavs Črabota.

Francijas valdība un Parīzes mērija beidzamajos gados ieguldījušas vairāk nekā 1,4 miljardus eiro, lai panāktu, ka atkal iespējams peldēties Sēnas upē pilsētas robežās. Nākamgad Sēnā jānotiek vairākām olimpisko spēļu sacensībām, tomēr piesārņojuma dēļ šomēnes atcelti jau trīs starti, kuros bija paredzēts pārbaudīt olimpisko objektu gatavību. Varas iestādes gan cer, ka līdz nākamā gada vasarai izdosies nodrošināt ūdens tīrību, un solīts, ka 2025. gadā Parīzē sāks darboties trīs oficiālas peldvietas Sēnā.

Ieraugot Vācijas veikalu plauktos labi zināmus Lietuvas ražotāja saldumus ar uzrakstiem krievu valodā, kas rakstīti latīņu burtiem, kāda lietuviete sākusi celt trauksmi, vēsta Lietuvas laikraksts "Kauno diena". Iespējams, ka šos uzrakstus uz iepakojumiem uzdrukājuši paši konfekšu ražotāji. Savukārt, runājot par Latvijas precēm ārvalstīs un to marķējumu, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs aicina nedramatizēt situāciju. Nodarīts kaitējums

Prezidents Alars Kariss intervijā Igaunijas portālam ERR norādījis, ka Kajai Kallasai kā premjerministrei ir pienākums sabiedrībai skaidrot skandālu ap viņas dzīvesbiedra uzņēmējdarbību. Pēc tam prezidents vērtēšot situācijas būtību un lemšot par turpmāko rīcību.

Jau nedēļu Grieķijā neizdodas apdzēst neskaitāmus savvaļas ugunsgrēkus, kas prasījuši vismaz 21 cilvēka dzīvību un iznīcinājuši mežus un krūmājus vismaz 130 000 hektāru platībā. Valdības amatpersonas šodien pavēstīja, ka aizturēti 79 cilvēki, kurus tur aizdomās par ļaunprātīgu ugunsgrēku izraisīšanu, taču nekomentēja interneta sociālajos tīklos un pat dažos tradicionālajos medijos cirkulējošās ziņas, ka vairums dedzinātāju esot nelegālie migranti.

Simtiem entuziastu ne tikai no Apvienotās Karalistes, bet arī visas pasaules šajā nedēļas nogalē pulcēsies Lohnesa ezera krastos Skotijā. Tur notiks vērienīgākā ezera “ķemmēšana” kopš 1972. gada ar mērķi atrast kādus pierādījumus tam, ka ūdenskrātuvē patiešām dzīvo kāds liels un noslēpumains radījums.

Desmit lapsu un ūdeļu audzēšanas fermās Somijā sākusies šo kažokzvēru likvidēšana. Tas tiek darīts ar mērķi nepieļaut tālāku ļoti bīstamā putnu gripas paveida izplatīšanos. Jūlijā kļuva zināms, ka ar gripu, kas prasījusi tūkstošiem putnu (lielākoties kaiju) dzīvības, inficējas arī fermās turētie kažokzvēri, kas nonākuši saskarē ar vīrusa pārnēsātājiem. Vides aizstāvji tagad izmanto situāciju, lai panāktu Somijā plaši izplatītās lapsu un ūdeļu audzēšanas aizliegumu.

Pretēji vairumam prognožu Spānijas karalis Felipe VI premjera amatam nominējis konservatīvās Tautas partijas (PP) līderi Alberto Nunjesu Feiho. Jā, viņa partija ieguva visvairāk mandātu pagājušajā mēnesī notikušajās vēlēšanās, taču pēc visām aplēsēm labējiem spēkiem pietrūkst balsu, lai nodrošinātu vairākumu parlamentā, ko pagājušonedēļ apliecināja parlamenta priekšsēdētāja vēlēšanas. Taču arī sociālistu līderis, pašreizējais valdības vadītājs Pedro Sančess vēl nav spējis vienoties par atbalstu no Katalonijas neatkarības piekritēju puses.

Moldovas varasiestādes liegušas iebraukt valstī pazīstamajam Serbijā dzīvojošajam mūziķim Goranam Bregovičam un viņa pavadošajai grupai. Šāda lēmuma iemesls ir mākslinieka simpātijas pret Krievijā valdošo režīmu un Krimas aneksijas atbalstīšana. Iepriekš Bregovičam liegts uzstāties Ukrainā un Polijā, bet citās Eiropas valstīs viņš brīvi koncertē, un jau drīz ieplānotas divas uzstāšanās Rumānijā.

Adrijas jūrā Itālijas ziemeļaustrumu piekrastē šajā sezonā neparasti lielā skaitā savairojušies zilie krabji – invazīva suga, kas lielos kvantumos aprij ne tikai vietējo iecienītās gliemenes, bet arī dažādu zivju mazuļus. Ja citādi ar šiem iebrucējiem nevar cīnīties, tie jāķer un jāliek galdā, nosprieduši praktiskie itāļi.

Igaunijas aizsardzības ministrija ķērusies pie Veru apriņķī esošā Nursipalu poligona paplašināšanas, un noslēgta pirmā vienošanās par nekustamā īpašuma atpirkšanu no tā līdzšinējiem saimniekiem, kuri saņems gandrīz pusmiljonu eiro. Sabiedriskais medijs “ERR” ziņo, ka Aizsardzības ministrija vairāku desmitu īpašumu iegādei varētu atvēlēt no 40 līdz 50 miljoniem eiro, taču ne visi īpašnieki ir gatavi sarunām.

Šonedēļ notiks pirmās ASV republikāņu partijas kandidātu uz nomināciju prezidenta amatam debates, taču tajās nāksies iztikt bez galvenā favorīta. Donalds Tramps apstiprinājis, ka šajā pasākumā nepiedalīsies, jo visi jau tāpat pietiekami labi zinot, kas viņš ir un ko sasniedzis. To apliecina arī socioloģisko aptauju rezultāti, kuros Trampa pārsvars pār pārējiem 12 sāncenšiem ir graujošs.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma taustekļi ir gari, un no tiem nevar būt pasargāti pat tie viņa kritiķi, kuri atraduši patvērumu aiz valsts robežām. Turklāt, gluži tāpat kā viduslaikos leģendārā Itālijas Bordži dzimta, Kremļa pakalpiņi, lai apklusinātu nepatīkama viedokļa paudējus, iecienījuši izmantot indes. Interneta vietnes “The Insider” rīcībā esošā informācija, kas tika publiskota pagājušajā nedēļā, liecina, ka kopš 2022. gada oktobra varētu būt saindētas divas trimdā dzīvojošas krievu žurnālistes un viena sabiedriskā aktīviste.

Krievijas raķešu uzbrukumā Ukrainas ziemeļu pilsētas Čerņihivas centrā sestdienas rītā septiņi cilvēki nogalināti un 144 ievainoti, tostarp 15 bērni. Bojā gājusi ir burvīga sešus gadus veca meitenīte Sofija.

Šonedēļ Varšavā sarīkotā Polijas bruņoto spēku parāde spilgti apliecināja tās pārmaiņas, kas beidzamajos gados notikušas šīs valsts armijā un kuras vislabāk raksturo latīņu teiciens “Si vis pacem, para bellum” jeb “Gribi mieru – gatavojies karam”. Vairs ne miņas no novecojušās padomju laiku tehnikas, tās vietā moderni ASV, Dienvidkorejā, Vācijā un arī pašā Polijā ražoti ieroči, kas iepirkti, pateicoties tam, ka šogad Polija aizsardzībai tērē 4% no iekšzemes kopprodukta, šajā ziņā izvirzoties NATO līderos.

Krievnacisma burbuļa publika dzīvo pārliecībā, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija nevis uzbrukusi Ukrainai, bet atvaira homoseksuālistu karaspēka uzbrukumu.

Turpinām publikāciju sēriju no “rus.nra” par ukraiņu civiliedzīvotāju dzīvi kara apstākļos. Šoreiz saruna ar Innu – mūzikas skolotāju no Odesas.

Avārija, kas pagājušonedēļ notika pasaules garākajā dzelzceļa tunelī Šveicē, izrādījusies nopietnāka, nekā tika uzskatīts sākotnēji. Domājams, ka pasažieru vilcienu satiksmi pa 57 kilometrus garo Gotarda pakājes tuneli izdosies atjaunot ne ātrāk kā līdz gada beigām. Pašlaik galvenā prioritāte ir pēc iespējas ātrāk atsākt kravas vilcienu kustību.

“Zāle vienkārši neaug. Tas pats ar graudaugiem – nav ne ražas, ne salmu. Visur pilnīgs vakuums,” ar nolemtības sajūtu balsī intervijā Igaunijas sabiedriskajam medijam “ERR” saka Raplas apriņķa fermeris Miks Meinbergs. Viņš jau pieņēmis smagu lēmumu pārdot saimniecībai piederošos 800 liellopus, kas audzēti gaļas iegūšanai, lai nākamajā ziemā spētu pabarot piena govju ganāmpulku. Līdzīgā situācijā lopbarības krīze novedusi daudzus zemniekus.

Britu muzejs atzinis, ka no tā krātuvēm pazuduši vairāki desmiti vērtīgi eksponāti, vēl citi ir sabojāti. Par vainīgu uzskatītais darbinieks ir atlaists, taču policija pierādījumu trūkuma dēļ pagaidām viņam nav izvirzījusi nekādas apsūdzības. Zādzības pastrādātas ilgākā laika periodā un varētu būt sākušās, vēlākais, 2019. gadā.

Pagājušajā mēnesī Igaunijā stājās spēkā sociālās aprūpes sistēmas reforma, kuras mērķis bija nodrošināt, lai veco ļaužu pansionātos ievietotajiem cilvēkiem pietiktu ar saņemto pensiju pakalpojumu apmaksāšanai – pārējo summu bija apņēmusies segt valsts, piešķirot attiecīgu finansējumu pašvaldībām. Taču pašlaik šī sistēma buksē gan tādēļ, ka aprūpes nami paaugstina cenas, gan tāpēc, ka kļūdaini sarēķināts, cik lieli līdzekļi no valsts jāsaņem tai vai citai pašvaldībai.