Pasaulē

No 1. maija Lietuvā tie iedzīvotāji, kas nedabūja zemi pilsētās, var iegūt meža gabalu, ziņo Lietuvas ziņu portāls “respublika.lt”. 1. maijā stājās spēkā Lietuvas Seima pieņemtie grozījumi Pilsoņu īpašuma tiesību un nekustamā īpašuma atgūšanas likumā. Tikmēr Latvijā pilsētu daudzdzīvokļu mājās joprojām cīnās ar juridiskajiem aspektiem saistībā ar piespiedu dalīto īpašumu.

Vairāk nekā divas nedēļas ilgā stīvēšanās par Ukrainas lauksaimniecības produkcijas eksportu caur piecām Austrumeiropas valstīm – Poliju, Slovākiju, Bulgāriju, Rumāniju un Ungāriju – pagājušās nedēļas nogalē beigusies ar kompromisa vienošanos, ko panākusi Eiropas Komisija. Taču ir bažas, ka šis ir tikai pagaidu lēmums, jo no līdz šim publiskotās informācijas tā arī netop skaidrs, kā tiks nodrošināts, lai daļa no Ukrainas produkcijas, kas paredzēta tās tālākam eksportam, nenokļūst šo valstu tirgū.

ASV pašreizējais prezidents Džo Baidens oficiāli apstiprinājis, ka kandidēs arī 2024. gada prezidenta vēlēšanās. Ja republikāņi viņam pretim liks Donaldu Trampu, kas pašlaik šķiet pilnīgi reāli, nākamā gada vēlēšanas izvērtīsies par īstu “večuku cīņu” – Baidens jau pārkāpis 80 gadu slieksni, bet Tramps ir 76 gadus vecs.

Vērts apmeklēt

Sekojot Jevgēņija Prigožina piemēram, Krievijas varas iestādes un oligarhi steidz veidot savas algoto kaujinieku militārās vienības. Vēlmi un vajadzību šādi rīkoties veicina situācija Ukrainas-Krievijas frontē un iekšpolitiskā cīņa Krievijā. Jaunradītās vienības iecerētās kā alternatīva Prigožina vadītajai "Vagner" privātajai militārajai kompānijai (PMK), kas regulāri konfliktē ar Krievijas Aizsardzības ministriju. "Neatkarīgā" skaidro, kas ir zināms par jaunizveidotajām Krievijas algotņu vienībām – par "Gazprom" veidoto PMK "Potok", par Krievijas bruņoto spēku izloloto PMK "Patriot" un citām.

Jau vairākus mēnešus pasaules medijos tiek apspriests Ukrainas armijas iespējamais pretuzbrukums. To, ka tāds būs, nenoliedz arī amatpersonas Kijivā, taču nav lielu šaubu, ka līdz šim medijos noplūdušās ziņas par pretuzbrukuma mērķiem ir lielākoties dezinformācija, lai maldinātu Krievijas spēkus par to, kurā vietā un kad viņiem maksimāli jāmobilizē savas aizsardzības līnijas.

Igaunijā izmitinātajiem Ukrainas kara bēgļu bērniem drīz beigsies pirmais pilnais mācību gads mūsu kaimiņvalsts skolās. Ja atskaita divas Tallinā izveidotās speciālās ukraiņu skolās, citur ukraiņiem nācies zinības apgūt igauņu skolās, un, ņemot vērā, ka bērniem no nulles punkta bija jāsāk igauņu valodas apgūšana, rezultāti nav īpaši spoži, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR”.

Pasliktinoties ASV un Ķīnas attiecībām, savu nostāju pret Pekinu īsti nespēj formulēt Eiropas Savienība. Beidzamais piemērs – domstarpības par 2020. gadā noslēgtā Visaptverošā investīciju līguma (CAI) reanimēšanu, raksta “Politico.eu”. Šādu risinājumu atbalsta Vācija, taču tajā nav ieinteresēta Francija, turklāt domas dalās arī ES institūcijās Briselē.

Norvēģijas Ārlietu ministrija paudusi savu neapmierinātību ar to, ka Zviedrijas varasiestādes to nav oficiāli informējušas par Norvēģijas teritorijā nokritušo zviedru pētniecisko raķeti un operāciju, kuras laikā uz Zviedriju pārvesti tās zinātniskie instrumenti. Zviedri gan apgalvo, ka visu informāciju snieguši Norvēģijas Aizsardzības ministrijai.

Kādreizējais Spānijas karalis Huans Karloss I, kurš jau gandrīz trīs gadus dzīvo Apvienotajos Arābu Emirātos, beidzamo nedēļu pavadījis dzimtenē. Taču viņa vizīte bijusi teju nemanāma, lai atkal neizraisītu personīgo ienaidnieku un monarhijas pretinieku kritiku, jo pār bijušo monarhu joprojām klājas aizdomu ēna par finansiālām mahinācijām.

Ne bez incidentiem un galēji labējo aktīvistu protesta akcijām pirmdien Spānijā notikusi fašistiskās partijas “Falange Espanola” dibinātāja Hosē Antonio Primo de Riveras mirstīgo atlieku ekshumācija un pārapbedīšana – jau piektā kopš viņa nāves 1936. gadā. Primo de Riveras pīšļu aizvākšana no “Kritušo ielejas” mauzoleja ir nozīmīgs solis Spānijas kreisās valdības pūliņos pielikt punktu diktatora Fransisko Franko režīma slavināšanai.

Krievijas valdības nolīgtie polittehnologi centušies panākt Vācijas galēji kreiso un galēji labējo partiju tuvināšanos ar mērķi, lai šī “vienotā fronte” mazinātu sabiedrības vēlmi sniegt atbalstu Ukrainai. Par to liecina amerikāņu laikraksta “The Washington Post” rīcībā nonākusī informācija, ko ieguvis kādas neminētas Eiropas valsts izlūkdienests.

Igaunijas jaunā valdība apsver iespēju aizliegt ātro kredītu reklāmas, pamatojot šo nodomu ar to, ka vairums aizdevēju neievēro pašreizējo regulējumu un nesniedz klientiem pietiekami precīzu informāciju par to, cik lielas parādsaistības viņi uzņemas.

Birojs – darba vieta uz trotuāra, ielas malā parkā – jebkur, kur vien pilsētā iespējams izvietot nedaudz mazāk par 1,5 m2 stilīgu stikla “būdu” ar tajā ievietotu krēslu un rakstāmgaldu – lūk, Tallinas pēdējā laika jaunā darbīgā dzīves stila brīnums.

Krievija izmanto civilos kuģus, lai iegūtu informāciju par dažādiem rietumvalstu infrastruktūras objektiem Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā. Ir bažas, ka šie dati Maskavai varētu būtu noderīgi, lai veiktu kādas diversijas. Šāds secinājums izdarīts Ziemeļvalstu (Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas un Dānijas) sabiedrisko televīziju kopīgi veiktajā projektā, kura rezultāts ir vairāku sēriju dokumentālais pētījums “Ēnu karš”, kura pirmā daļa šajos TV kanālos tika demonstrēta trešdienas vakarā.

Apvienotajā Karalistē pilnā sparā turpinās gatavošanās karaļa Čārlza III kronēšanai, kas notiks 6. maijā, un tai sekojošajām svinībām, atklātībā nonākot aizvien jaunām un jaunām detaļām.

Vācijas pilsētā Rotenburgā pie Fuldas mīklainos apstākļos nodegusi māja, kurā savulaik dzīvoja Armīns Meivess – bēdīgi slavenais kanibāls, kurš izcieš mūža ieslodzījumu par slepkavību un sava upura daļēju apēšanu. Šokējošākais šajā noziegumā, kas tika pastrādāts pirms vairāk nekā diviem gadu desmitiem, bija tas, ka upuris pats bija piekritis šādā veidā aiziet no dzīves.

Kanādas lielpilsētas Toronto lidostā nedēļas sākumā nozagts konteiners, kurā atradās zelta lietņi un citas vērtslietas vismaz 20 miljonu Kanādas dolāru (13,5 miljonu eiro) vērtībā. Policija, kas par notikušo oficiāli paziņoja vien pēc pāris dienām, sniegusi ļoti skopu informāciju, taču arī pēc tās var izsecināt, ka pagaidām tai nav izdevies uziet īsto pavedienu, lai atklātu šo noziegumu.

Joprojām nerimstas baumas ap Krievijas prezidenta Vladimira Putina neseno vizīti Hersonas un Luhanskas apgabalos – Ukrainai piederošās teritorijās, ko sava agresīvā iebrukuma laikā sagrābusi Krievija. Nav īsti skaidrs, kad Kremļa saimnieks tur pabijis, nav saprotams, kādēļ Maskava tik ļoti uzstāj uz to, ka tas noticis šajā pirmdienā, bet vēl mazāk ir saprotams, kādēļ Putinam šāda vizīte bija vajadzīga.

Sašutuma vētra, kas izcēlusies Zviedrijas sabiedrībā un aicinājumi boikotēt populāro degvīnu “Absolut”, likuši franču uzņēmumam “Pernod Ricard”, kam pieder šis zīmols, pārskatīt mēneša sākumā pieņemto lēmumu un tomēr atteikties no “Absolut” eksportēšanas uz Krieviju.

Igaunijas policijas novērojumi liecina, ka aizvien lielākā skaitā mājsaimniecību tiek audzēta marihuāna, turklāt ne tikai pašpatēriņam, bet arī pārdošanai. Sabiedriskais medijs “ERR” vēsta, ka šajos noziedzīgajos nodarījumos bieži vien iesaistīti cilvēki bez kriminālas pagātnes.

Projekts, kura mērķis ir Polijā uzbūvēt 20 mazos modulāros kodolreaktorus (“SMR”), straujiem soļiem virzās uz priekšu. Nule kā divas ar ASV valdību saistītas finanšu organizācijas piekritušas šim nolūkam piešķirt 4 miljardu dolāru aizdevumu uz Polijai izdevīgiem nosacījumiem.