Pasaulē

Indijas okeānā pie Dienvidāfrikas Republikas krastiem šodien sākas desmit dienu ilgas militārās mācības Mosi II, kurās piedalās arī Krievijas un Ķīnas karakuģi. Maskava uz DĀR nosūtījusi fregati Admiral Gorškov, kuras bruņojumā ir arī Cirkon virsskaņas raķetes - bruņojums, par kura varenību ne reizi vien lepni bazūnējis Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Rietumvalstu ieskatā DĀR ar šiem manevriem apliecina, ka, pretēji deklarētajai neitralitātei, atbalsta Krievijas agresiju pret Ukrainu.

Briesmīgā zemestrīce 6. februārī Turcijā un Sīrijā ir prasījusi vairāk kā 41 tūkstoti dzīvību. Vēl vairāk ir ievainoto. Tūkstošiem māju ir sagruvušas, un cilvēkiem nav kur dzīvot. Starptautiskā sabiedrība visiem spēkiem cenšas palīdzēt, jo daļā tā reģiona, kur bija zemestrīce laika apstākļi ir pat bargāki nekā pašlaik Latvijā – ir mīnus grādi.

Maijā ieplānotajā britu karaļa Čārlza III un viņa dzīvesbiedres Kamillas kronēšanā karalienes konsortes galvā tiks likts kronis, kas 1911. gadā izgatavots karalienei Mērijai. Pašlaik tas jau izņemts no Tauera ekspozīcijas, un galma juvelieri strādā, lai pielāgotu to Kamillai un papildus izrotātu. Tiesa, nolemts neizmantot leģendāro Koh-i-Noor briljantu, kuru joprojām vēlas atgūt Indija.

Skotijas jau tāpat niecīgās izredzes pārskatāmā nākotnē kļūt neatkarīgai no Apvienotās Karalistes kļuvušas vēl mazākas pēc tam, kad par demisiju paziņojusi Skotu Nacionālās partijas (SNP) līdere un Skotijas valdības vadītāja Nikola Stērdžena. Pašlaik grūti iedomāties, ka viņas pēctecis vai pēctece abos amatos spēs tikpat pārliecinoši un iedvesmojoši atbalstīt neatkarības ideju.

Baidoties par savu drošību, Krievijas prezidents Vladimirs Putins starp savām rezidencēm visbiežāk pārvietojas īpašā bruņu vilcienā, vēsta neatkarīgie Krievijas mediji. Beidzamo gadu laikā pie viņa trim zināmajām rezidencēm uzbūvētas slepenas, stingri apsargātas stacijas, uz kurām ved ne sliktāk apsargāti sliežu ceļu atzari.

ASV militārpersonām izdevies uziet 4. februārī notriektā gaisa balona atliekas, un Pentagona speciālisti jau ķērušies pie elektronisko sensoru un citu ierīču pētīšanas. Visticamāk, šis milzīgais balons, kas šķērsoja Aļasku, Kanādu un tad daļu ASV teritorijas, ir izgatavots Ķīnā un tā misija bijusi izlūkošanas informācijas vākšana. Mazāka skaidrība ir par vēl trim krietni mazākiem neidentificētiem lidojošiem objektiem, kas pagājušās nedēļas beigās notriekti virs ASV un Kanādas – to atlūzas nav atrastas, un tas būs ļoti sarežģīts uzdevums. Fakti norāda, ka, visticamāk, šādi spiegošanas baloni ASV teritoriju apciemojuši ļoti bieži un palikuši nenotriekti.

Kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā –, kas gan banku tirgus, gan to likumdošanas, gan piekoptās prakses ziņā ir stipri līdzīgas Latvijai, pastiprinās politiskais spiediens uz komercbankām vairāk ievērot ētikas standartus un tautsaimniecības intereses kopumā un nevadīties tikai no maksimālas peļņas gūšanas apsvērumiem.

Sarunas par kopš 1974. gada sašķeltās Kipras atkalapvienošanu būs viens no šīs valsts jaunievēlētā prezidenta Nika Hristodulida mērķiem. 49 gadus vecais bijušais ārlietu ministrs, kurš savulaik piedalījies arī sarunās ar starptautiski neatzītās Ziemeļkipras turku republikas pārstāvjiem, gan uzsvēris, ka ANO būs nepieciešams izstrādāt jaunu situācijas noregulējuma plānu, jo līdzšinējais īsti neapmierina ne vienu, ne otru konfliktā iesaistīto pusi.

Lai gan novērotājiem no malas varēja šķist, ka Moldovas premjeres Natālijas Gavrilicas demisija, par ko tika paziņots piektdien, ir negaidīta, tālākie notikumi liecina, ka tas bijis labi pārdomāts solis ar mērķi lielāku uzmanību pievērst valsts drošībai un Krievijas radītajam apdraudējumam.

Šonedēļ viesojoties Londonā, Parīzē un Briselē, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvaru licis uz diviem jautājumiem. Pirmais, protams, ir ieroču (un jo jaudīgāku, jo labāk) piegādes Ukrainai, jo pretējā gadījumā šai valstij būs ļoti grūti pretoties Krievijas agresijai, nerunājot nemaz par pašlaik okupēto teritoriju atgūšanu. Otrais – Zelenskis ļoti uzstājīgi aicinājis pēc iespējas ātrāk uzņemt Ukrainu Eiropas Savienības rindās.

No Turcijas pienākušas ziņas par vēl vairākiem cilvēkiem, kuri izglābti pēc pirmdien notikušās zemestrīces un vairāk nekā 100 zem ēku gruvešiem pavadītām stundām. Hatajā kāds vīrietis zem drupām bijis 107 stundas, bet vēl lielākas pozitīvas emocijas izraisījis kādas māmiņas un viņas desmit dienu vecā zīdaiņa brīnumainā izglābšanās Samandāgā.

Cerības pēc zemestrīces Turcijā un Sīrijā sagruvušo ēku drupās uziet kādu izdzīvojušo ar katru stundu samazinās, taču brīnumi mēdz notikt. Hatajas provincē izglābta kāda māmiņa un viņas desmit dienas vecais zīdainis, kuri zem gruvešiem bija pavadījuši vairāk nekā 90 stundas. Šis un daži līdzīgi gadījumi uzmundrinājuši ļaudis, kuri joprojām ir neziņā par savu tuvinieku likteni, taču, kā uzsver speciālisti - strauji tuvojas brīdis, kad prioritārā uzmanība jāpievērš izdzīvojušiem, lai nebūtu jāpiedzīvo vēl viena katastrofa.

Šīs nedēļas traģiskā zemestrīce Turcijā var negatīvi ietekmēt prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana izredzes saglabāt amatu pēc 14. maijā ieplānotajām vēlēšanām. Liels skaits iedzīvotāju ir neapmierināti ar to, ka vietām glābēju palīdzību nācies gaidīt ļoti ilgi un pat tagad visi izdzīvojušie nav nodrošināti ar pajumti. To nekavējas izmantot opozīcija.

Vakar Saeima izskatīja parlamenta lēmuma projektu “Par atklātu un sabiedrībai saprotamu Skultes LNG termināļa projekta virzību”. Saeimas opozīcija piedāvāja uzdot Ministru kabinetam noņemt ierobežotas pieejamības informācijas statusu un publiskot sašķidrinātās gāzes termināļa stratēģiskā investora iesniegtos priekšlikumus un citus dokumentus, kas saistīti ar šo jautājumu.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizīte Briselē 9. februāri padarīja par Ukrainas dienu visām augstākajām ES institūcijām – ES Padomei, Eiropas Komisijai (EK) un Eiropas Parlamentam (EP). Eiropas varas tempļos skanēja cēlas un solidaritātes pilnas frāzes gan no V. Zelenska, gan ES augstāko amatpersonu puses.

Laucinieki un mednieki pret vides aizstāvjiem un zinātniekiem - šādu konfrontāciju (par laimi tikai verbālu) Zviedrijā izraisījušas pašlaik notiekošās lielās vilku medības. Valdība ļāvusi šajā sezonā, kas sākās 5. janvārī un ilgs līdz 15. februārim, nomedīt 75 vilkus. Vides aizstāvji uzskata, ka attiecībā pret kopējo vilku populāciju (ap 460 īpatņiem) tas ir pārāk liels skaits, un protestē pret šo dzīvnieku izšaušanu, brīdinot, ka var atkārtoties pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pieredzētā situācija, kad vilki Zviedrijā bija izmiruši.

Pašreizējais Krievijas pareizticīgo baznīcas patriarhs Kirils, kurš atbalsta pret Ukrainu izvērsto agresiju, jau kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem strādājis Padomju Savienības Valsts drošības komitejas (VDK) labā. Par to vēsta vairāki Šveices laikraksti, atsaucoties uz šīs valsts arhīvos esošajām ziņām, kurām pagaidām vēl ir slepenības zīmogs. Cita starpā, par Maskavas patriarhijas ciešajām saiknēm ar VDK prese Latvijā rakstīja jau pirms 23 gadiem. 

Pašreizējās Zviedrijas problēmas ar bandu kariem un asiņainiem noziegumiem analītiķi skaidro ar pārspīlēto zviedru vēlmi 20. gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados uzņemt migrantus no trešajām pasaules valstīm.

Nīderlandes pētnieks Frenks Hogerbēts postošo zemestrīci Turcijā un Sīrijā prognozēja trīs dienas pirms tam, kad tā nogalināja tūkstošiem cilvēku. Vai, ieklausoties šajā prognozē, būtu bijis iespējams sagatavoties gaidāmajai katastrofai, lai nepieļautu cilvēku upurus?

Viens no trāpīgākajiem putinologiem – Staņislavs Belkovskis – uzsver: vienmēr ļoti uzmanīgi jāklausās, ko cilvēki saka. Nevajag domāt, ka cilvēki runā tāpat vien. Uz Krievijas diktatoru Putinu tas attiecas ne mazāk kā uz jebkuru citu. Varbūt pat vairāk

Pagājušās nedēļas nogalē vairākās Itālijas pilsētās – Romā, Milānā, Neapolē, Parmā un Pizā – notikušas anarhistu protesta akcijas, kuru dalībnieki pieprasījuši mīkstināt ieslodzījuma režīmu viņu notiesātajam ideoloģiskajam vadonim Alfredo Kozpito, kurš jau vairāk nekā 100 dienas ievēro badastreiku. Kopš pagājušā gada nogales fiksēti arī desmitiem anarhistu uzbrukumu Itālijas diplomātiskajām, ekonomiskajām un kultūras pārstāvniecībām ārzemēs.

Spēcīga snigšana un stiprs vējš veicinājuši lavīnu rašanos Austrijas, Itālijas un Šveices Alpos. Pagājušās nedēļas nogalē dažādos kūrortos lavīnas prasījušas vismaz desmit ziemas prieku cienītāju dzīvības, un glābšanas dienesti nebeidz atkārtot - cilvēkiem jābūt uzmanīgiem un nevajag izaicināt likteni, braucot pa nogāzēm, kas atrodas ārpus oficiāli ierīkotajām trasēm.