Pasaulē

Vatikāns ir slēdzis diplomātisko misiju Nikaragvā, šādā veidā atbildot uz valstī notiekošo katoļu vajāšanu un sociālistu valdības iepriekš paustajiem draudiem pārtraukt diplomātiskās attiecības ar Svēto Krēslu. Jau sen gruzdošajām domstarpībām degvielu pielēja Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks, kādā intervijā paziņojot, ka Nikaragvā valda nežēlīga diktatūra.

Lai gan Igaunija ir viena no retajām pasaules valstīm, kurās gaisa piesārņojuma līmenis atbilst Pasaules veselības organizācijas (WHO) noteiktajām vadlīnijām, katru gadu vairāk nekā 1000 cilvēku mūsu kaimiņvalstī priekšlaikus mirst tieši atmosfērā esošo kaitīgo izmešu dēļ. Galvenie atmosfēras piesārņotāji ir ne tikai rūpniecības uzņēmumi un transporta līdzekļi, bet arī visparastākās krāsnis, kuru "ieguldījums" cilvēku nāvē esot izjūtams ziemā un agrā pavasarī.

Uzreiz pēc Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina oficiāli pieteiktās vizītes Maskavā Starptautiskā krimināltiesa Hāgā izdeva Kremļa saimnieka Vladimira Putina apcietināšanas orderi. Tas nozīmē, ka biedram Sji šajās dienās būs jāspiež roka un jāved sarunas pie viena galda ar starptautiskā meklēšanā izsludinātu kara noziedznieku.

Igaunijas nevalstiskā organizācija "Slava Ukraini", kas gada laikā piesaistījusi vairāk nekā 6,5 miljonus eiro ziedojumos Ukrainas atbalstam, pašlaik pārtraukusi naudas pārskaitījumus uz šo valsti. Sākotnēji tika ziņots, ka galvenais iemesls ir šaubas par to, vai divi partneri Ukrainā šos ziedojumus patiešām izmanto paredzētajiem mērķiem, taču Igaunijas sabiedriskais medijs ERR uzsver, ka problēmas ir arī pašas "Slava Ukraini" iekšienē – jau uzsāktas izmaiņas tās vadības struktūrā, un paredzēts veikt nopietnu auditu.

Francijas valdības rīcība, bez balsojuma parlamenta apakšpalātā apstiprinot pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 64 gadiem, vēl vairāk saniknojusi gan opozīciju, gan arodbiedrības, gan lielu sabiedrības daļu, kas šim lēmumam nepiekrīt. Naktī uz piektdienu protesta akcijas un sadursmes ar policiju notikušas ne tikai Parīzē, bet arī citās pilsētās. Gaidāms, ka opozīcija šodien oficiāli pieprasīs balsojumu par neuzticības izteikšanu valdībai (lai gan maz ticams, ka Elizabetes Bornas vadīto kabinetu izdosies gāzt), bet lielākās arodbiedrības plāno vēl vienu ģenerālstreiku 23. martā, turklāt brīdinājušas, ka sabiedrība ir tik dusmīga, ka tām būs grūti kontrolēt situāciju.

Pagājušā gada nogalē noslēgtā vienošanās paredz, ka Somija ir gatava uzņemt Ukrainas kara bēgļus, kas pašlaik ieradušies Igaunijā – līdz pat 100 cilvēkiem nedēļā. Taču pagaidām uz Somiju pārcēlušās vien trīs ģimenes (kopā desmit cilvēku), un nekas neliecina, ka tuvākajā laikā interese par šo piedāvājumu varētu palielināties. Izskaidrojums, kādēļ kara bēgļi nesteidz uz bagātāko Somiju, ir vienkāršs – Igaunijā viņiem ir lielākas izredzes integrēties un atrast darbu.

Spānijas karaļa Felipes VI un karalienes Letīcijas vecākā meita Leonora šoruden uzsāks trīs gadus ilgu militāro apmācību kursu, iegūstot pieredzi gan sauszemes spēkos, gan flotē, gan gaisa kara spēkos. Lai gan 18 gadi princesei apritēs vien 31. oktobrī, nolemts, ka studijas Armijas militārajā akadēmijā Saragosā viņa uzsāks jau septembrī.

Jau vairāk nekā mēnesi tradicionāli pacifistiski noskaņotajā Vācijā notiek diskusijas par nepieciešamību atjaunot obligāto karadienestu. Džinu no pudeles izlaida aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss, paziņojot, ka 2011. gadā pieņemtais lēmums pārtraukt iesaukumu armijā un civildienestā bijusi kļūda.

Lai gan līdz šim šķita, ka Eiropas Komisijas virzītais un Eiropas Parlamenta šā gada februārī apstiprinātais ar iekšdedzes dzinēju darbināmu auto pārdošanas aizliegums no 2035. gada ir jau noticis fakts, ES bezkompromisu “zaļajam kursam” šajā jomā pretim stājusies savienības ietekmīgākā dalībvalsts Vācija.

Pakistānas pilsētā Lahorā jau otro dienu turpinās sadursmes pie bijušā premjerministra Imrana Hana rezidences. Policijai ir pavēle viņu arestēt un piespiedu kārtā nogādāt galvaspilsētas Islāmabadas tiesā, savukārt opozīcijas partijas "Pakistan Tehreek-e-Insaf" līderis Hans paziņojis, ka līdz sestdienai ir spēkā viņam noteiktā atbrīvošana pret drošības naudu, bet nedēļas nogalē viņš labprātīgi ieradīsies tiesā. Sadursmēs starp policiju un Hana atbalstītājiem jau ievainoti desmitiem cilvēku.

Tiesa Tokijā nolēmusi no jauna izskatīt uz nāvi notiesāta 87 gadus vecā Ivao Hakamadas lietu. Nāvessods par četru cilvēku slepkavību viņam tika piespriests 1968. gadā, taču vīrieša advokāti uzskata, ka tas ir netaisnīgs - pierādījumi šajā lietā esot safabricēti, bet paša Hakamadas atzīšanos izmeklētāji izspieduši viņu fiziski ietekmējot pratināšanās. 2014. gadā zemākā tiesu instance šīs aizdomas atzina par pamatotām, Hakamadu no cietuma atbrīvoja, taču faktiski noteica viņam mājas arestu, jo spriedums par nāvessodu tā arī nav atcelts.

Vakar Pekinā noslēdzās nedēļu ilgušais Nacionālais Tautas kongress, kura galvenie lēmumi bija prezidenta Sji Dzjiņpina apstiprināšanā amatā uz trešo piecu gadu termiņu, kā arī viņam lojālā Li Cjana ievēlēšana par valdības vadītāju. Noslēguma runās prezidents uzsvēris nepieciešamību stiprināt valsts nacionālo drošību, savukārt premjers atzinis, ka nebūs nemaz tik vienkārši sasniegt šā gada mērķi – 5% lielu ekonomikas pieaugumu, un norādījis, ka šajā darbā būs aktīvi jāiesaistās arī privātajam sektoram, kas beidzamajos gados Ķīnā bijis pabērna lomā.

Britu premjers Riši Sunaks oktobrī, stājoties amatā, paziņoja, ka viena no viņa galvenajām prioritātēm būs nelegālās imigrācijas ierobežošana. Pagājušajā nedēļā kļuva aptuveni skaidrs, ar kādiem paņēmieniem tas notiks. Valdība parlamentā iesniegusi likumprojektu, kurā paredzēts deportēt faktiski visus nelegāļus, kuri Lamanša šaurumu mēģina šķērsot nelielās laiviņās.

No šodienas Japānas iedzīvotājiem vairs netiek rekomendēta medicīnisko masku valkāšana sabiedriskās vietās, atskaitot medicīnas iestādes, pansionātus, kā arī pārpildītu sabiedrisko transportu. Tomēr viss liecina, ka japāņi nesteigsies atteikties no masku valkāšanas pat atrodoties svaigā gaisā. "AP" un "AFP", kuru korespondenti Tokijā šodien pabijuši gan uz ielām, gan metro, gan autobusos, vēsta, ka nekas nav mainījies - pārliecinošs vairākums ļaužu joprojām ir maskās, tās valkā arī apkalpojošais personāls veikalos un citās iestādēs.

Visa Krievijas antiputiniskā publiskā telpa jau nedēļu vārās vārda tiešākajā nozīmē. Kurš lielāks nelietis, nodevējs, netiešais režīma atbalstītājs – Leonīds Volkovs vai Aleksejs Venediktovs? Krievijas galvenā opozicionāra, nebrīvē jau vairāk kā divus gadus esošā Alekseja Navaļnija tuvākais līdzgaitnieks vai nu jau slēgtās radiostacijas “Eho Moskvi” galvenais redaktors.

Kolumbijas ziemeļrietumos esošās Antjokijas provinces iedzīvotājiem aizvien lielākas problēmas sagādā nīlzirgi – mantojums no pagājušā gadsimta laikiem, kad galvenais noteicējs šajā reģionā bija Medeljinas narkotiku karteļa boss Pablo Eskobars. Tieši viņš lika uz savu rezidenci no Āfrikas atgādāt četrus eksotiskos dzīvniekus, kuri pēc karteļa sagraušanas devās brīvā klejojumā pa apkārtējām upēm un purviem, bet nu to populācija sasniedz jau vismaz 150 īpatņu.

Itālijas valdība nolēmusi piespriest stingrākus sodus personām, kas nodarbojas ar nelegālo migrantu transportēšanu uz šo valsti. Ja nelegālie ieceļotāji ies bojā, gan pašiem pārvedējiem, gan tiem, kuri organizējuši šos nedrošo kuģu nelegālos reisus pāri Vidusjūrai, draud līdz 30 gadiem ilgs cietumsods.

Saistībā ar pagājušā gada rudenī notikušo dabasgāzes cauruļvada "Nord Stream" spridzināšanu pašlaik medijos visvairāk tiek apspriesta tā sauktā Ukrainas pavediena tēma, par ko ziņojuši ASV un Vācijas plašsaziņas līdzekļi. Gan Eiropas, gan aizokeāna politiķi vēstis par to, ka cauruļvadu, pa kuru uz Vāciju plūda Krievijas dabasgāze, uzspridzinājis kāds ukraiņu grupējums, cenšas nekomentēt, norādot, ka izmeklēšana vēl nav galā un nekas skaidri nav zināms.

Šveicē sākusies tiesas prāva pret četriem Krievijas bankas "Gazprombank" Cīrihes nodaļas darbiniekiem. Viņi apsūdzēti par to, ka savulaik ļāvuši krievu čellistam Sergejam Rolduginam, kurš zināms kā prezidenta Vladimira Putina sens draugs, vairākos bankas kontos noguldīt desmitiem miljonus dolāru, par nepainteresējoties par šīs naudas izcelsmi. Prokuratūra uzskata, ka Roldugins bijis viens no tiem Kremlim pietuvinātajiem cilvēkiem, kurš nodarbojies ar Putina naudas atmazgāšanu.

Lai gan Gruzija par savu mērķi deklarējusi iestāšanos Eiropas Savienībā, valsts parlamenta pirmajā lasījumā apstiprinātais likums par ārvalstu aģentiem vairāk rosina asociācijas ar autoritāro Krieviju. Likums paredz, ka īpaši reģistrēties un uzsvērt savu statusu nāksies medijiem un nevalstiskajām organizācijām, kas vismaz 20% finansējuma saņem no ārzemēm. Likumprojekts izraisījis lielu protesta demonstrāciju Tbilisi, tas pamatīgi kritizēts arī Briselē un Vašingtonā.

Pēc tam, kad februārī ASV prezidents Džo Baidens Varšavā tikās ar NATO austruma flanga valstu līderiem, oficiāli tika izplatīti paziņojumi par viedokļu saskanību un kopīgu vēlmi atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krievijas agresiju tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Taču, kā, atsaucoties uz izdevumu “The Wall Street Journal”, vēsta Lietuvas interneta medijs “Respublika.lt”, kuluāros Baidens aizrādījis Baltijas valstu vadītājiem, ka tie pārāk skaļi un bieži uzstājoties ar aicinājumiem sakaut Krieviju šajā karā.

Sešām Turcijas opozīcijas partijām tomēr izdevies pārvarēt domstarpības un vienoties, ka 14. maijā paredzētajās prezidenta vēlēšanās tās visas atbalstīs Republikāņu tautas partijas (CHP) līderi Kemalu Kiličdaroglu. Šī ir labākā iespēja, lai vēlēšanās sakautu nu jau divdesmit gadu garumā pie varas bijušo Redžepu Tajipu Erdoganu, jo sabiedrība ir neapmierināta gan ar viņa ekonomisko politiku, kas novedusi pie krīzes un 85%  inflācijas, gan valdības pirmo reakciju uz pagājušajā mēnesī notikušo zemestrīci, kas prasīja vairāk nekā 45 000 cilvēku dzīvības.